Jūlijs Cukurs

Sestdienas pēcpusdienā skatītāju pārpildītā Valmieras Kultūras centra zālē notika XXI Jaunrades deju konkursa fināls. Kā atzina kāda Gaujas dejotāja vēl no Mārča Ulmaņa laikiem – bez dejas iztikt nevarot, ar to arī kapā aiziešot. Pirms vēl skatītāju un žūrijas vērtējumam tika nodotas 38 dejas, publika piedzīvoja emocionālu brīdi – ar mūža balvas dejas mākslā piešķiršanu tika sveikts leģendārais latviešu tautas dejas vecmeistars Uldis Šteins, kas šo apbalvojumu uzņēma kā novērtējumu pašdarbībai – latviešu tautas labākajai un skaistākajai daļai.

«Mūsu problēmas neatšķiras no pārējās Latvijas problēmām,» stāstījumu par ceļu infrastruktūras uzturēšanu kārtībā sāk Naukšēnu novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.

Varētu teikt, ka Naukšēnu novadā patlaban iestājusies neliela bibliotēku krīze, jo Naukšēnu bibliotekāre Sarmīte Praudiņa atveseļojas pēc operācijas, bet aizvietotāja strādā nepilnu darba dienu, savukārt Ķoņu bibliotekāre un kultūras darba vadītāja Egita Podniece uzrakstījusi atlūgumu pēc pašas vēlēšanās. Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja Ņina Krastiņa gan sola tuvākajā nākotnē šo situāciju labot, aicinot darbā citu speciālistu, jo pašvaldības līdzekļi ir pietiekami, lai ķoniešiem būtu sava sava gaismas pils, kur iepazīt jaunāko literatūrā un periodikā. Toties ar pilnu jaudu darbojas Naukšēnu novada vidusskolas bibliotēka, par ko stāsta tās vadītāja INGA MEDNE:

Piektdienas pusdienlaikā Naukšēnu novada vidusskolā bija pagrūti atrast kādu dzīvu dvēseli, jo visas klases kopā ar savām audzinātājām bija devušās ārā, lai skolas priekšā, aiz Jauniešu centra, pie sporta zāles, stadionā un citviet piedalītos vienpadsmit Sniega dienas disciplīnās – sniega torņa celšanā, velteņa mešanā, mantu meklēšanā sniegā, šļūkšanā no kalna, slēpošanas stafetē, sniega nešanā, sniega mešanā, piku mešanā pa mērķi, āboliņa vilkšanā, virves vilkšanā un konkursā atrodi divus vienādus. Tuvāk par šo pasākumu lūdzām pastāstīt Naukšēnu novada vidusskolas direktora vietnieci audzināšanas darbā INGU GAILI:

Kamēr bērni priecājās Sniega dienā, divi vīri zem gājēju tilta cītīgi urba āliņģus Rūjas ledū, lai nodotos zemledus makšķerēšanas procesam, kas savā ziņā esot laimes spēle, jo neesot vienkārši uzminēt, kur tobrīd mājo lielā zivs. Spriežot pēc lomiem, šie vīri gan nebija nekādi biklie iesācēji, tā kā abiem kastītēs spirinājās itin brangi asarēni. Prāvāko asari tobrīd bija izvilcis Andris, kas atzinās, ka dzīvojot viens, tāpēc zivis būšot jātīra pašam, tomēr ēšana viņam neesot galvenais, bet gan pats makšķerēšanas azarts, ka izdevies izmānīt zivi no āliņģa.

Atzīmējot trīsdesmito gadskārtu, kopš tiek pasniegta Eiropas Parlamenta Saharova balva, pirmdien Valmieras integrētajā bibliotēkā tika atklāta dokumentālā fotoizstāde Brīvības sardzē – Saharova balva trijos gadu desmitos.

Sestdien Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā bija pulcējušies skolas vecuma jaunieši un pirmsskolēni ar saviem vecākiem, lai piedalītos kompānijas Brain Games rīkotajā Spēļu sestdienā. Prāta spēļu entuziastus laipni sagaidīja nodaļas vadītāja Ilze Karsa: «Rudenī šī kompānija mums uzdāvināja lielu spēļu komplektu, daudzas no tām prasa pamatīgu iedziļināšanos, tāpēc nolēmām uzaicināt pārstāvi, lai padarbojas ar bērniem, viņus ieinteresējot. Līdz ar to šodien neieslēdzām datorspēles, dodot priekšroku citāda veida smadzeņu kustināšanai.»

Svētku laiks un gadu mija nav iedomājama bez kārtīgas izballēšanās, par ko gādā pasākumu rīkotāju nolīgtie muzikanti – viņi šajās dienās strādā, lai pārējie varētu atpūsties un izklaidēties. Bet vai šis darbs īstenība ir tik viegls, kā dažbrīd no malas izskatās, lai kaut nedaudz atklāj daudzpusīgais mūziķis un mūzikas pedagogs GUNĀRS GEDUŠEVS, kurš vienlīdz pārliecinoši jūtas saksofonu saspēlē ar meitām uz plosta Gaujas tramvajs vai improvizācijā duetā ar Imantu Toču pie klavierēm, vadot bigbendu Valmieras puikas, kā arī atvadu brīžos, ar smeldzīgām melodijām pavadot pēdējā gaitā.

Pie grupas Kantoris 04 esmu ieradies visai atbildīgā brīdī – vīri mēģinājumā pirms došanās uz korporatīvo pasākumu Dobelē atkārto Ziemassvētku un Jaungada repertuāru, jo, kā skaidro Armands Trambickis, – nedziedās taču ziemā Jāņu dziesmas, tāpat pie rokas jābūt dziesmu kladei, ja nu kāds paprasa, lai nospēlē Šalc zaļais mežs – visus vārdus galvā nepaturēsi.

«Iespējams, sakarā ar valsts simtgadi man zemapziņā šobrīd tuvākas valsts karoga krāsas,» stāsta LIGITA KRIEVIŅA, kas vairākus gadus kā aizrāvusies ar apsveikuma kartīšu izgatavošanu, atzīmējot, ka šogad, lai arī cilvēki kļuvuši sirsnīgāki, pēc tām pieprasījums sarucis, taču 50 kartītes aizceļojušas pie Rūjienas pašvaldības sadraudzības partneriem Vācijā.

«Mēs katru gadu gatavojam ko citu,» Naukšēnu Cilvēkmuzejā ar tradicionālajām Rūķu darbnīcām iepazīstina to vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA, kas pati arī ir viens no čaklajiem Ziemassvētku rūķiem, mācot bērniem pagatavot trīs veidu trifeles mājas apstākļos, jo savulaik skolojusies Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolā un kādu brīdi strādājusi Rūjienas kulinārijā. Vēl šogad Diānai palīdz rūķis Una kartīšu darināšanā Eņģeļu pastam sūtīšanai uz pansionātiem Jeros un Lodē, rūķis Baiba vaska sveču liešanā – formas tiek iznomātas no Liegas Puķulaukas, kas pati nodarbojas ar sveču darināšanu, – un rūķis Gundars, gatavojot magnētus ar darbnīcu dalībnieku ģīmetnēm. «Katrā maisiņā būs trīs dāvanas vecākiem vai citiem radiniekiem – konfekšu kastīte ar pagatavošanas receptēm, pašu lieta svecīte un Gundara gatavotais magnēts kā pārsteigums. Šogad Rūķu darbnīcas divu nedēļu garumā turpinās no 7. decembra līdz nākamajai piektdienai (t. i., rītdienai – J. C.), ar katru gadu pieprasījums arvien aug, jo bērni ierodas ne vien no Naukšēniem, bet arī no Valkas, Valmieras un Rūjienas – kopā pieteikušies ap četriem simtiem. Vakar pie mums bija valmierieši kopā ar vecākiem, un mēs secinājām, ka bērni vecāku klātbūtnē kļūst nevaldāmi, jo katrs grib zīmēties, savukārt vecāki vēlas uzvaktēt, aizrādīt un palīdzēt, no kā bērni sastresojas un kļūst dusmīgi, tāpēc mēs citkārt negribētu, lai vecāki brauc līdzi, bet, ja ir atbraukuši, lai stāv maliņā un nejaucas,» jau domājot par nākamā gada darbnīcām, piekodina Diāna.

Svētdien Valmieras Kultūras centrā astoņu senioru koru koncertā Adventes laikā skaistākās Ziemassvētku un Adventes laika dziesmas izdziedāja Valmieras Kultūras centra senioru koris Sudrablāse (diriģente Larisa Stivriņa), Valmieras Kultūras centra senioru vīru koris Baltie bērzi (diriģente Inga Zirne), kā arī Smiltenes senioru jauktais koris Mežābele (diriģente Velta Ispravņikova), Madonas pilsētas senioru koris Mantojums (diriģente Ināra Stepāne), Salacgrīvas kultūras nama senioru sieviešu koris Salaca (diriģents Jānis Lucāns), Limbažu kultūras nama senioru koris Atvasara (diriģents Egons Beitiks), Valkas pilsētas kultūras nama senioru koris Dziesmu rota (diriģente Tatjana Tīruma) un Tukuma pilsētas kultūras nama senioru koris Skandīne (diriģente Gita Vanaga).

«Aivars ir ārkārtīgi noslēpumains – par jebkuru rakstnieku, žurnālistu, sabiedrisku darbinieku, kora dziedātāju var uzzināt internetā ļoti daudz, bet par viņu tas ir absolūti neiespējami,» atklājot mūsu kolēģa Aivara Ustupa pirmā dzeju krājuma Vietējais atvēršanas svētkus Valmieras integrētās bibliotēkas Klusajā lasītavā, trešdienas vakarā sūkstījās pasākuma vadītāja Anita Apine ar cerību, ka tikšanās gaitā par Goda valmierieti 2018, kas piedzīvojis 80 no Latvijas 100 gadiem un kura pirmā publikācija Liesmā parādījusies tālajā 1957. gadā, izdosies uzzināt ko vairāk.

«Tā ir mūzikas novirziena skola, un tajā ir kādi četri dažādu vecuma grupu kori, kuru dalībnieki visi spēlē mūzikas instrumentus,» stāstījumu par šopavasar iegūtajiem dziesmu draugiem jauniešu kori Sudraba balsis (Silberstimmen) no Tiroles pilsētas Švacas Austrijā, kas šīs nedēļas nogalē atbildes vizītē ciemosies Valmierā, sāk Valmieras pagasta jauniešu kora Konsonanse diriģents IMANTS TOČS, kam šajās dienās galvenā rūpe par to, kā tālajiem viesiem dažās dienās ne tikai noorganizēt mēģinājumu un uzstāšanās iespējas, bet arī parādīt iespējami vairāk no Valmieras un Latvijas. «Mūsu koncerts maija sākumā notika tieši šajā skolā, tobrīd Švacā notika arī septiņpadsmit koru festivāls, kurā arī piedalījāmies ar divām dziesmām, saņemot publikas milzīgas ovācijas. No jauniešu koriem festivālā mēs kopā ar mājiniekiem bijām tikai divi kolektīvi, dziedājām Gaismiņa ausa no Dziesmu svētku repertuāra, bija labs sastāvs un labi skanēja. Vēl dziedājām Lec, saulīte!, kurai bija vajadzīgs pavadījums, – to izpildīja austriešu koncertmeistare, viss sanāca labi, viņa tagad būs arī Valmierā.