Jūlijs Cukurs

Laikam jau Latvijā grūti būs atrast kādu, kurš nebūs dzirdējis kaut ko par Rakveri, kas pazīstama ne tik daudz kā viena no senākajām pilsētām kaimiņvalsts ziemeļos, bet galvenokārt jau kā vieta, kur radies populārais produkts – Rakveres cīsiņi. Manā mūžā šai pilsētai bijusi vēl kāda nozīme – tur, būdams vienīgais latvietis karaspēka daļā, esmu gadu dienējis robežsargu orķestrī, tāpēc vienmēr bijusi interese, kas pa šiem gadiem Rakverē mainījies un vai pēc pārmaiņu vējiem, kas skāruši abas mūsu valstis, izdosies tajā vēl atrast ko pazīstamu. Tāpēc, internetā iepazinies ar tūrisma un transporta kompānijas BaltGO piedāvājumu divās dienās apskatīt Rakveri un Lahemā nacionālo parku, padomāju: kāpēc gan neiztērēt lietderīgi atvaļinājuma pēdējās dienas, jo no maršrutā minētajām vietām līdz šim biju skatījis vien Sangastes pili.

«Galvenā svētku noformētāja ir Regīna Jurgenovska, es viņai pieslēdzos pa vakariem, palīdzot izdarīt smagākas tehniskās lietas,» stāsta UNA BLAUMANE, kuras aizraušanās ir floristika, paskaidrojot, ka pati strādā pie muzeja noformējuma. «Tā kā tēma ir Ar gardu muti, tad man top saldējuma konusi, bet ziedu kastes pie šķūnīša sienas ir stacionārās – tā mēs katru gadu kaut ko jaunu izdomājam.»

Kopš novada svētkiem Naukšēnu Cilvēkmuzejā skatāma ar iedzīvotāju atbalstu tapusī izstāde Rūgts!, kuru iekārtojusi muzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA, apkopojot lietas – kleitas, plīvurus, kurpes, uzvalkus, līgavas pušķus, mašīnu rotājumus, kāzu pidžamu un pat līgavas suņa kāzu uzvalciņu – un atmiņu stāstus par dažādos laikos notikušām kāzām. Vēl Zilajā istabā skatāma pudele ar kāzu novēlējumiem, kaste, kura izgatavota 1998. gadā veikalā Artavs, lai būtu iekš kā atvest kāzu kleitu, albumi un amizantas un vēsturiskas (no 1917. gada) fotogrāfijas, kāzu fotogrāfa Raiņa Tentera amata zīmes, ielūgumi, viesu grāmatas, pūra segas, dvieļi un galdauti, dāvanā saņemtā servīze un volejbola bumba.

Sestdien Valmieras muzeja Izstāžu zālē, skanot Gunāra Geduševa saksofona solo, svinīgi tika atklāta Valmieras un novadu mākslinieku Ineses Andersones, Ivetas Gudetas, Andra Vārpas, Lailas Stradas, Antras un Jāņa Galzonu, Matīsa Galzona, Aivara Benuža, Daces Blūmas, Dainas Leites, Ilzes Ērgles-Vanagas, Anitas Jansones-Zirnītes, Kristīnes Zemļickas-Brālēnas, Ievas Lapiņas-Strazdītes, Līgas Jaunzemes, Silvijas Melnūdres, Birutas un Jāņa Jansonu, Līgas Merginas, Oskara Rozenblata un Aigara Lapiņa darbu izstāde Bez robežām. Kā atzīmēja Guna Medne, šis gads ir ļoti nozīmīgs, jo Valmieras muzejs atzīmē 60 gadu darbības jubileju un jau no janvāra vidus Izstāžu nama foajē katru mēnesi mainās nelielas ekspozīcijas, kurās tiek stāstīts un rādīts, cik daudzveidīgs un īpašs ir muzeja krājums.

Svētdien «vēsturiskajā, skaistajā, romantiskajā, emocijām pārbagātajā vietā – Dikļos», atklājot 155. gadskārtai kopš Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem veltīto kokļu un koru koncertu, pasākuma mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss kā pirmajam vārdu deva namatēvam, Kocēnu novada domes priekšsēdētājam Jānim Olmanim:

«Gads ir paskrējis, un Naukšēnu novads atkal gatavojas svētkiem,» stāstījumu par gaidāmo notikumu uzsāk Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Šogad svētki no 18. līdz 21. jūlijam, svinam četras dienas, kuru moto Ar gardu muti Naukšēnos, jo latviešiem tomēr ēšana ir ļoti svarīga lieta dzīvē, tā ka svētkos centīsimies paēst.

Lai gan Ķoņu pagasta Veccelmos pie JĀŅA RIEKSTIŅA ierodamies priekšpusdienā, saimnieks vēl aizņemts rīta slaukšanā, jo tikai nesen atjaunojusies elektrība. Piena lopkopībai Jānis pievērsies kopš 1991. gada, sākot ar mazumiņu – trīs līdz piecām gotiņām, pakāpeniski palielinot ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 32 slaucamas govis, no kurām vidēji no katras gadā tiek iegūti vairāk nekā 6500 l piena. Piens tiek realizēts SIA Zeltaleja, kas pēc izslaukuma ierodas ik pārdienas. Kādā no šīm reizēm pienvedējs arī nolauzis norādi ar mājasvārdu, ko saimnieks vēl nav paspējis atjaunot, tāpēc arī mums, caur hortenziju aleju iebraucot dārzā ar ābelēm, ogulājiem, vīnogām un īpaši veidotām puķu dobēm, sākotnēji piezogas šaubas, vai esam nonākuši īstajā vietā, un, tikai ieraugot telīšu novietni, jūtamies puslīdz droši, ka neesam kļūdījušies.

Sestdien Dikļos Neikenkalna dabas koncertzālē 155 gadus pēc mācītāja Jura Neikena rīkotajiem pirmajiem Dziedāšanas svētkiem notika kristīgās biedrības Universum organizētie Latvijas 1. atjaunotie Dziedāšanas svētki.

Ar Gunāra Geduševa vadītā bigbenda Valmieras puikas atskaņoto absolūto džeza klasikas skaņdarbu Satin Dolls jeb Lupatu lelle aizvakar pievakarē pie Valmieras Kultūras centra tika ieskandināts pirmais šīssezonas pūšaminstrumentu kolektīvu brīvdabas koncerts no sērijas Trešdienas vakari pilsētas skvērā. Pēc pūtēju orķestra Signāls diriģenta Mārtiņa Birņa ierosmes šādi koncerti jūnijā notiek jau trešo sezonu, arī pats tradīcijas aizsācējs cītīgi atskaņoja trešās trompetes partiju. Laika apstākļi šoreiz bija kā uz pasūtījumu – Kultūras centra ēnā vieta atradās gan orķestra podestiem, gan klausītāju un skatītāju soliem, un nevajadzēja no lietus slēpties Kultūras centra zālē, kur, iespējams, varētu traucēt kāda deju kolektīva mēģinājumam, kā tas jau iepriekšējos gados gadījies un pat guvis atspoguļojumu Cēsu avīzē Druva.

ERNAI ASPEREI 26. maijā apritēja apaļi 90, taču viņa joprojām mīl rosīties ap savām puķu dobēm un košumkrūmiem, tāpēc jaukā laikā pa dienu viņu sazvanīt tikpat kā neiespējami – neņems jau visur to klausuli līdzi, arī meitām pieteikts – zvanīt vēlu vakarā. Pie jubilāres Tēcēnu Smēdē, kur viņa dzīvo kopš 1950. gada pavasara, ciemojamies dienu pirms lielās svinēšanas Naukšēnu muižā, kur gaviļnieci sveica trīs meitas, astoņi mazbērni, 10 mazmazbērni un pārējo radu saime.

KADRIJA MIČULE kopš neilga laika ir Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras darba organizatore. Par izaicinājumiem, uzņemoties jaunos darba pienākumus, arī runājām iepazīšanās reizē.

Pagājušajā piektdienā Naukšēnu novada vidusskolā ar izcilnieku godināšanu tika noslēgts 2018./2019. mācību gads. Kāds tas bijis skolas audzēkņiem un pedagogiem, stāsta Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā INGRĪDA BĒRZIŅA:

Kā vēstīts Latvijas Radio informācijā, no 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls Ielīgošana, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies Gadsimta garākās Līgo dziesmas izdziedāšanā, bet gada garākajā dienā – Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā – Līgo dziesma no saules lēkta pl. 4:29 līdz saules rietam pl. 22:22 ar Latvijas Radio 2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā līgošanā pulcējot visu Latvijas novadu dziedātājus. Vidzemē Latvijas Radio viesosies Līgatnē, Salacgrīvā, Kocēnos, Strenčos, Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē un Amatā. Šajā sakarā sazinājos ar diriģentu IMANTU TOČU, lai izdibinātu, kā viņš gatavo savus dziedātājus šim pasākumam, bet izrādījās, ka dziedamā Līgo dziesma vēl nemaz nav izvēlēta, jo:

«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»

Pagājušās trešdienas pusdienlaikā, kad esam ieradušies Smiltenes Kultūras centrā, tajā šiverējas jauni cilvēki, mazajā zālē iekārtojot vēlēšanu iecirkni, kuram jau vakarā jāuzņem pirmie Eiropas Parlamenta vēlētāji. Jaunas meitenes sastopam arī Kultūras centra vadības otrā stāva kabinetos – iestādes vadītāju ILZI JĒKABSONI, kas šajā amatā strādā 5 gadus no 2014. gada 12. februāra, atbildot tieši par kolektīviem, gādājot tiem nepieciešamās lietas, transportu uz skatēm, telpas mēģinājumiem, sastādot budžetu, aizstāvot to un pēc tam arī apgūstot, un māksliniecisko vadītāju MADARU MŪRNIECI, kas savā postenī ir no 2015. gada jūlija, rūpējoties par pasākumiem un plāniem, scenārijiem un režiju – galvenokārt par visu, kas notiek uz skatuves. Tāpat viņa strādā ar sociālo tīklu kontiem – facebook, twitter, draugiem, kā arī ievieto galerijas novada mājaslapā.

Sestdien visā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem piedalījās 474390 jeb 33,6% balsstiesīgo, kas gan ir par 3% vairāk nekā 2014. gada vēlēšanās, tomēr latviešu aktivitāte ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – 50,95%, kā arī no kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, kur pie urnām devušies attiecīgi 52,88 un 37,6% balsstiesīgo.

Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma sestdien Rūjienu atkal pieskandināja jestra ragu mūzika Vidzemes skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojuma Lai skan Rūjiena! dalībnieku izpildījumā.