Kad pirms gadiem divdesmit tikām kādā ceļojumā uz bagātajām Eiropas valstīm, pēc atgriešanās mēdzām šausmināties, cik tur daudz korpulentu bērnu, lai arī viedtālruņu tolaik vēl nebija un turienes skolās netrūka dažādu trenažieru, piemēram, lai koridorā uzstādītu salokāmo galda tenisa galdu, tā iztaisnošanai pietika ar dažām minūtēm, tomēr šie jaunieši starpbrīžos priekšroku deva nevis fiziskām aktivitātēm, bet gan čipsu pakām, kolas pudelēm vai burgermaizēm.
Kopš vakardienas pie Valmieras pilsdrupu ārējās sienas apskatāma akcijas Baltijas ceļš jubilejai veltīta ekspresizstāde, kurā iemūžināti vēsturiskie brīži pirms 30 gadiem.
Ja man tagad kāds uzdotu jautājumu, vai pēc trīsdesmit gadiem es vēlreiz piedalītos Baltijas ceļā, es, visticamākais, atbildētu apstiprinoši, tikai šoreiz nevis tik daudz, lai nosodītu noziedzīgo Molotova – Rībentropa paktu, bet gan lai protestētu pret padomiskās domāšanas paliekām sabiedrības apziņā.
Smiltenē sports bijis cieņā visos laikos – manā bērnībā puikas jūsmoja par Latvijas labākajiem riteņbraucējiem, kuri ik pavasari sacentās kritērija braucienos pilsētas ielās, un ar apbrīnu skatījās uz vidusskolnieku Andri Sarkani, kas bija izcīnījis PSRS jaunatnes čempiona titulu velokrosā. Riteņbraukšana turpināja atrasties uz viļņa arī turpmākajos gados – Smiltenē savas sporta gaitas sācis daudzkārtējais Latvijas čempions sprintā Agris Burovs, kas trekā saimniekoja septiņdesmito gadu vidū un otrajā pusē, par pasaules junioru čempionu treka riteņbraukšanā kļuvis Gaidis Lapiņš, bet Dainis Ozols 1992. gadā Barselonā, Latvijai atgriežoties olimpiskajā saimē, izcīnīja bronzas medaļu grupas braucienā. Tour de France godam startējis Gatis Smukulis, kas diemžēl šopavasar 32 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.
Mūsu slavenās operdziedātājas Ineses Galantes starptautiskais mūzikas festivāls Summertime šogad norisinājās jau 15. reizi – par godu šai jubilejai laistaklajā īpaša pastmarka.
Vēl līdz 6. septembrim Naukšēnu bibliotēkā apskatāma izstāde Papīra piespiedēji no stikla, kas ir viena no alojieša Jāņa Birkmaņa daudzajām privātkolekcijām.
Pēc konsultācijām novados Vides un reģionālās attīstības ministrija paziņojusi, ka tiks pārskatīta novadu reformas karte un tiks veidotas 36 pašvaldības iepriekš plānoto 35 vietā – tāda ziņa vakar aplidoja Latviju plašsaziņas līdzekļus. Lai arī ministrs Pūce konkrētu vietu nenosauc, ir zināms, ka 36. novads būs Pierīgā, taču neskars dumpīgo Ikšķili, kas nepiekrīt piedāvātajam modelim.
Vakar pusdienlaikā pie Valmieras kultūras centra bija pulcējušies vecāki, radinieki un citi līdzjutēji, lai sagaidītu no koru olimpiādes Gēteborgā (Zviedrija) Valmieras mūzikas skolas kori SolLaRe, kas, skanot Dziesmai par Valmieru, priecīgi kāpa no autobusa, lai sagaidītājiem nodziedātu fragmentu no Mocarta Mazās nakts mūzikas.
«Uz muzeja sešdesmit gadu jubilejas svinībām bijām aicinājuši visus sadarbības partnerus un draugus, sākot ar pašvaldību, kas ir mūsu finansētājs un uzturētājs, līdz dažādām kultūrvēsturiskām institūcijām, tostarp Latvijas Vēstures institūtu, kultūras centru, bibliotēku, ar ko ikdienas darbā sastopamies un bez kurām nevaram iztikt.
Laikam jau Latvijā grūti būs atrast kādu, kurš nebūs dzirdējis kaut ko par Rakveri, kas pazīstama ne tik daudz kā viena no senākajām pilsētām kaimiņvalsts ziemeļos, bet galvenokārt jau kā vieta, kur radies populārais produkts – Rakveres cīsiņi. Manā mūžā šai pilsētai bijusi vēl kāda nozīme – tur, būdams vienīgais latvietis karaspēka daļā, esmu gadu dienējis robežsargu orķestrī, tāpēc vienmēr bijusi interese, kas pa šiem gadiem Rakverē mainījies un vai pēc pārmaiņu vējiem, kas skāruši abas mūsu valstis, izdosies tajā vēl atrast ko pazīstamu. Tāpēc, internetā iepazinies ar tūrisma un transporta kompānijas BaltGO piedāvājumu divās dienās apskatīt Rakveri un Lahemā nacionālo parku, padomāju: kāpēc gan neiztērēt lietderīgi atvaļinājuma pēdējās dienas, jo no maršrutā minētajām vietām līdz šim biju skatījis vien Sangastes pili.
Nesen izdevās pabūt kaimiņzemē Igaunijā, uz kurieni parasti savā pirmajā ārvalstu vizītē dodas jaunievēlētie Latvijas prezidenti, lai stiprinātu kaimiņattiecības un vienotos par kopīgu attīstības stratēģiju, jo abas tautas Baltijas jūras krastos cauri gadsimtiem vieno visai līdzīga vēsture un ceļš uz valstisko neatkarību.
«Galvenā svētku noformētāja ir Regīna Jurgenovska, es viņai pieslēdzos pa vakariem, palīdzot izdarīt smagākas tehniskās lietas,» stāsta UNA BLAUMANE, kuras aizraušanās ir floristika, paskaidrojot, ka pati strādā pie muzeja noformējuma. «Tā kā tēma ir Ar gardu muti, tad man top saldējuma konusi, bet ziedu kastes pie šķūnīša sienas ir stacionārās – tā mēs katru gadu kaut ko jaunu izdomājam.»
Kopš novada svētkiem Naukšēnu Cilvēkmuzejā skatāma ar iedzīvotāju atbalstu tapusī izstāde Rūgts!, kuru iekārtojusi muzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA, apkopojot lietas – kleitas, plīvurus, kurpes, uzvalkus, līgavas pušķus, mašīnu rotājumus, kāzu pidžamu un pat līgavas suņa kāzu uzvalciņu – un atmiņu stāstus par dažādos laikos notikušām kāzām. Vēl Zilajā istabā skatāma pudele ar kāzu novēlējumiem, kaste, kura izgatavota 1998. gadā veikalā Artavs, lai būtu iekš kā atvest kāzu kleitu, albumi un amizantas un vēsturiskas (no 1917. gada) fotogrāfijas, kāzu fotogrāfa Raiņa Tentera amata zīmes, ielūgumi, viesu grāmatas, pūra segas, dvieļi un galdauti, dāvanā saņemtā servīze un volejbola bumba.
Sestdien Valmieras muzeja Izstāžu zālē, skanot Gunāra Geduševa saksofona solo, svinīgi tika atklāta Valmieras un novadu mākslinieku Ineses Andersones, Ivetas Gudetas, Andra Vārpas, Lailas Stradas, Antras un Jāņa Galzonu, Matīsa Galzona, Aivara Benuža, Daces Blūmas, Dainas Leites, Ilzes Ērgles-Vanagas, Anitas Jansones-Zirnītes, Kristīnes Zemļickas-Brālēnas, Ievas Lapiņas-Strazdītes, Līgas Jaunzemes, Silvijas Melnūdres, Birutas un Jāņa Jansonu, Līgas Merginas, Oskara Rozenblata un Aigara Lapiņa darbu izstāde Bez robežām. Kā atzīmēja Guna Medne, šis gads ir ļoti nozīmīgs, jo Valmieras muzejs atzīmē 60 gadu darbības jubileju un jau no janvāra vidus Izstāžu nama foajē katru mēnesi mainās nelielas ekspozīcijas, kurās tiek stāstīts un rādīts, cik daudzveidīgs un īpašs ir muzeja krājums.
Svētdien «vēsturiskajā, skaistajā, romantiskajā, emocijām pārbagātajā vietā – Dikļos», atklājot 155. gadskārtai kopš Pirmajiem Dziedāšanas svētkiem veltīto kokļu un koru koncertu, pasākuma mākslinieciskais vadītājs Ivars Cinkuss kā pirmajam vārdu deva namatēvam, Kocēnu novada domes priekšsēdētājam Jānim Olmanim:
«Gads ir paskrējis, un Naukšēnu novads atkal gatavojas svētkiem,» stāstījumu par gaidāmo notikumu uzsāk Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA. «Šogad svētki no 18. līdz 21. jūlijam, svinam četras dienas, kuru moto Ar gardu muti Naukšēnos, jo latviešiem tomēr ēšana ir ļoti svarīga lieta dzīvē, tā ka svētkos centīsimies paēst.
Lai gan Ķoņu pagasta Veccelmos pie JĀŅA RIEKSTIŅA ierodamies priekšpusdienā, saimnieks vēl aizņemts rīta slaukšanā, jo tikai nesen atjaunojusies elektrība. Piena lopkopībai Jānis pievērsies kopš 1991. gada, sākot ar mazumiņu – trīs līdz piecām gotiņām, pakāpeniski palielinot ganāmpulku. Šobrīd tajā ir 32 slaucamas govis, no kurām vidēji no katras gadā tiek iegūti vairāk nekā 6500 l piena. Piens tiek realizēts SIA Zeltaleja, kas pēc izslaukuma ierodas ik pārdienas. Kādā no šīm reizēm pienvedējs arī nolauzis norādi ar mājasvārdu, ko saimnieks vēl nav paspējis atjaunot, tāpēc arī mums, caur hortenziju aleju iebraucot dārzā ar ābelēm, ogulājiem, vīnogām un īpaši veidotām puķu dobēm, sākotnēji piezogas šaubas, vai esam nonākuši īstajā vietā, un, tikai ieraugot telīšu novietni, jūtamies puslīdz droši, ka neesam kļūdījušies.
Valsts Prezidenta balvas izcīņa vieglatlētikā notiek kopš 1995. gada, un sākotnēji tās bija sacensības starp Latvijas vēsturisko novadu – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un galvaspilsētas Rīgas – komandām, kā arī kausi tika pasniegti izcilāko rezultātu īpašniekiem sieviešu un vīriešu konkurencē. Kamēr prezidenta amatu pildīja Guntis Ulmanis, tie tiešām bija patiesi svētki divu dienu garumā sporta karalienei vieglatlētikai un tās līdzjutējiem, kas straumēm plūda uz Jāņa Daliņa stadionu, lai aplaudētu ne tikai vieglatlētiem, bet uzgavilētu arī basketbola mačam starp Valmieras uzņēmēju un Saeimas un valdības nama izlasēm, kuru rindās cīnījās gan pats Guntis Ulmanis, gan lielais Vilis (Krištopāns), Mārtiņš Bondars un mūsu pašu Oskars Spurdziņš.
Sestdien Dikļos Neikenkalna dabas koncertzālē 155 gadus pēc mācītāja Jura Neikena rīkotajiem pirmajiem Dziedāšanas svētkiem notika kristīgās biedrības Universum organizētie Latvijas 1. atjaunotie Dziedāšanas svētki.
Ar Gunāra Geduševa vadītā bigbenda Valmieras puikas atskaņoto absolūto džeza klasikas skaņdarbu Satin Dolls jeb Lupatu lelle aizvakar pievakarē pie Valmieras Kultūras centra tika ieskandināts pirmais šīssezonas pūšaminstrumentu kolektīvu brīvdabas koncerts no sērijas Trešdienas vakari pilsētas skvērā. Pēc pūtēju orķestra Signāls diriģenta Mārtiņa Birņa ierosmes šādi koncerti jūnijā notiek jau trešo sezonu, arī pats tradīcijas aizsācējs cītīgi atskaņoja trešās trompetes partiju. Laika apstākļi šoreiz bija kā uz pasūtījumu – Kultūras centra ēnā vieta atradās gan orķestra podestiem, gan klausītāju un skatītāju soliem, un nevajadzēja no lietus slēpties Kultūras centra zālē, kur, iespējams, varētu traucēt kāda deju kolektīva mēģinājumam, kā tas jau iepriekšējos gados gadījies un pat guvis atspoguļojumu Cēsu avīzē Druva.