Jūlijs Cukurs

Sestdien notikušās 13. Saeimas vēlēšanas vēsturē ieies ar vēlētāju zemāko aktivitāti atjaunotās brīvvalsts laikā – aktīvākie Latvijā izrādījušies vidzemnieki ar 60,96%.

Uz Valmieras Jauniešu domes rīkoto priekšvēlēšanu diskusiju Balsot vai bastot? noslēguma pasākumu 20. septembrī bija ielūgti četru partiju pārstāvji, taču Latvijas Krievu savienības kandidāti neieradās, līdz ar to spēles laukumā palika trīs partijas – Jaunā Vienotība, partiju apvienība Attīstībai/ Par! un Nacionālā apvienība. Iepazīstinot ar sevi, kandidāti pastāstīja:

Man prieks par divām lietām – lepnums par Vidzemes Augstskolu un to, cik daudzas dažādas lietas mēs varam izdarīt, un otra lieta tīri globāli – mēs parādām arī to, ka viss negriežas tikai ap Rīgu, jo visas šovakar redzamās unikālās, interesantās lietas izgudrotas šeit.

Priekšvēlēšanu diskusijās, kuras šobrīd rit pilnā sparā, ikkatra no partijām par vienu no galvenajām prioritātēm izvirzījusi konkurētspējīgu izglītību, pārgudri spriedelējot, ka tāda iegūstama vien metropolēs, bet lauku vidusskolām nav nākotnes tāpēc, ka tajās neesot laikmeta prasībām atbilstošu mācību līdzekļu un skolotāji strādājot ar novecojušām metodēm. Šādās reizēs man stipri jāvaldās, lai nelēktu kājās un skaļi nebļautu: aizbrauciet uz Naukšēniem, kur novada vadība dara visu iespējamo, lai bērniem radītu vislabākos apstākļus pilnvērtīgam mācību darbam, izstaigājiet klases un kabinetus, pirms verat mutes, lai apgalvotu, ka mazajiem novadiem un to vidusskolām nav perspektīvas pastāvēt.

Valsts aizsardzības mācība kādreiz Naukšēnos tika mācīta, naukšēnieši bija vieni no pirmajiem Latvijā, kas to aizsāka, bet vēl direktora Valda Zariņa laikā tā tika pārtraukta, jo valsts pēkšņi vairs nebija ieinteresēta. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Jaunsardzes centrs un Aizsardzības ministrija atkal šo jautājumu pacēlusi kā svarīgu un Latvijā izvēlētas desmit pilotprojekta skolas, taču dīvaini, ka to skaitā nav ietverta Naukšēnu novada vidusskola, kurai ir gan pieredze, gan speciālists (Gatis Ceriņš), gan bāze, – netiek uzklausīti praktiķi, pirms kaut ko jaunu mēģināt. Pirms gada naukšēnieši pabijuši kādā Rīgas skolā, kura savulaik mācījusies no viņiem un šo lietu turpinājusi, atšķirībā no mūsējiem. Rīdzinieki joprojām šaut mācās koridora šaurumā, kurpretī Naukšēnos skolas pagrabā atrodas īsta šautuve, apstākļi daudz labāki. Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments uzskata, ka nepieciešams rūpīgi izvērtēt, kur var un kur nevar mācīt aizsardzības mācību. Tomēr, arī nebūdami pilotprojektā, naukšēnieši ir ar mieru aizsardzības mācību skolā atjaunot.

Sestdien Valmieras integrētajā bibliotēkā notika Sv. Sīmaņa draudzes rīkotais Atkarības seminārs, kurā kā lektori uzstājās psihoterapeits, atkarību speciālists ar septiņu gadu galvenā ārsta praksi Straupes psihoneiroloģiskajā slimnīcā, vairāku grāmatu autors Viesturs Rudzītis un pieaugušo izglītības pedagogs Ainārs Iesavs.

Valmieras Jauniešu domes rīkotās priekšvēlēšanu diskusijas Balsot vai bastot? otro cēlienu 13. septembrī bija pagodinājuši trīs partiju – No sirds Latvijai!, Jaunās konservatīvās partijas un Zaļo un Zemnieku savienības – pārstāvji. Kā parasti diskusija sākās ar iepazīšanos, kurā dalībnieki īsi pastāstīja par sevi.

Ceturtdien Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis Valmieras Kultūras centrā atklāja LR Aizsardzības ministrijas organizēto semināru Vidzemes izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem. Tā mērķis bija iepazīstināt ar nozares prioritātēm un attīstības plāniem diskusijā par reģionālās drošības situācijas izaicinājumiem, valsts aizsardzības mācības ieviešanu skolās un patriotisma veidošanu, demokrātijas vērtību stiprināšanu, kā arī sabiedrības psiholoģijas noturības veidošanu.

Biškopis RIMANTS GAIDAMOVIČS un viņa kundze SKAIDRĪTE otrdienas rītā savā Naukšēnu dzīvoklī mūs sagaida ar klātu brokastu galdu un skaidrojumu – mums te vakar neliels tusiņš bija, kaķim vārda dienu svinējām. Pati gaviļniece Vaira gan esot pikta, ka saimnieki visu dienu prom darbos, un neesot izdevies pielabināties pat ar svētku torti, ko Rimants pasūtījis Skaidrītes mammai, kas sākotnēji bijusi pārliecināta, ka meita ar znotu brauks uz kādu jubilejas ballīti.

Nupat no draudzīgā Gīterslo apriņķa atgriezusies kādreizējā Valmieras rajona pārstāvju delegācija. Par Vāczemē redzēto un piedzīvoto stāsta Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS:

Piektdienas pēcpusdienā skatītāju pārpilnā Valmieras muzeja izstāžu zālē notika mākslinieces Džemmas Skulmes izstādes Mākoņgabali atklāšana.

Ar Jāņa Kalnača grāmatas Kokmuiža un tās alus darītava atvēršanas svētkiem Kocēnu bibliotēkas pagrabā piektdienas vakarā sākās IV Kokmuižas svētki Septiņu ceļu ceļojums.

Pagājušās ceturtdienas pēcpusdienā Valmieras Jauniešu mājā Mākslinieku ielā notika projekta Balsot vai bastot? pirmā tikšanās ar 13. Saeimas deputātu kandidātiem no četrām politiskajām partijām. Pasākumu vadīja Valmieras Jauniešu domes pārstāve Samanta, aicinot diskusijas dalībniekus veidot dialogu ar jauniešiem, nevis noskaidrot savstarpējās attiecības. Vispirms katram deputāta kandidātam tika dota viena minūte, lai auditoriju iepazīstinātu ar sevi.

«Kā zināms, mūsu novads sastāv no diviem – Naukšēnu un Ķoņu – pagastiem,» stāstījumu par Baltijas ceļa tradīciju uzsāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Ķoņu pagasts ir mazāk zināms, pazīstamākas ir Ķoņu dzirnavas, taču mums ir latviešu  tautai ļoti svarīga piemiņas vieta – Unguriņu robežpunkts. Pirms daudziem, daudziem gadiem divas lielvalstis 23. augustā vienojās par savu ietekmes sfēru sadalīšanu, bet krietni nesenākā pagātnē pirms 29 gadiem arī 23. augustā trīs Baltijas valstu cilvēki, lai tomēr parādītu pasaulei savas brīvības alkas, vienojās akcijai «Baltijas ceļš», sadodoties rokās 670 km garumā no Viļņas līdz Tallinai. To atzīmējam ik gadu. Kā katrreiz pirms šiem  svētkiem, Ķoņu pagasts sakārtoja šīs vietas, liels paldies arī mūsu autoceļu uzturētājiem, kas nāca talkā, lai būtu cilvēkiem patīkami.

Vēl mācoties mūzikas skolā, Māris jau izcēlās apzinīgumu un inteliģenci. Par tādiem skolotāji mēdz teikt – uzreiz redzams, ka no labas ģimenes. Mārim ir bijušas iespējas pēc studijām palikt galvaspilsētā un veidot karjeru tur, bet viņš nekad nav nožēlojis, ka ir šeit, jo uzskata, ka salīdzinoši mazai pilsētai un laukiem ir daudz labumu, salīdzinot ar Rīgu. Pats viņš atzīst, ka tāds laikam raksturs — strādāt un strādāt daudz, izdarīt visu perfekti, kas reizēm arī dzenot  strupceļā, jo laika ir tik daudz, cik tā ir. Tāpēc viņš pateicīgs savai ģimenei un vecākiem, kas šo šo darbaholismu uzņem ar izpratni un cenšas visādā veidā palīdzēt.

Piektdien līdz šim lielāko Latvijā notikušo militāro mācību Namejs 2018 ietvaros Valmierā notika valsts policijas rīkotās mācības Nemieri ar mērķi pārbaudīt Valsts policijas un sadarbības partneru reaģēšanas spējas valsts apdraudējuma gadījumā, izspēlējot mācību scenāriju, kad, izmantojot pulcēšanās brīvību, bruņotas cilvēku grupas musina un izraisa nemierus, lai pārņemtu varu.