Jūlijs Cukurs

Pirms desmit gadiem Eiropas Parlamentā tika oficiāli pieņemta un izsludināta deklarācija «Par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu», aicinot arī nacionālos parlamentus pasludināt 23. augustu, dienu, kad tika noslēgts Molotova-Ribentropa pakts, par staļinisma un nacisma noziegumu upuru piemiņas dienu. Šādas piemiņas dienas mērķis ir paturēt atmiņā masu deportāciju un iznīcināšanas upurus, lai tādējādi nepieļautu staļinisma un nacisma noziegumu atkārtošanās iespējamību, vienlaikus nostiprinot demokrātiju, mieru un stabilitāti kontinentā.

Piektdienas vakarā Valmieras kultūras centra zālē tika dots starts erudītu konkursa Simtgades kauss divpadsmitajai atlases kārtai, kurā piedalījās 16 komandas: Valmieras ķirši, nJoy VIZLA, Bez nosaukuma, Austris, Čukčukjānis, Atvasara, Quiztina Aguilera, Zinu – nezinu, Tumšie prāti, Cerebellum, 5+1, Neitrāls, Domā, Trīssolis, Saskaņas centrs un Ozollāči. Kā pirmā tēmu Nr. 10 Operdziedātāji izvēlējās komanda Domā ar kolorīto aktieri Imantu Stradu priekšgalā, iegūstot kārtas maksimālo punktu skaitu – 50.

Ceturtdienas vakarā, iestājoties krēslai, Valmieras Jauniešu mājā pulcējās meitenes, lai, dzerot tēju un klausoties mūziku, ar krāsu zīmuļu palīdzību radītu māksliņu. Par to, kā radusies šī ierosme, stāsta idejas autore Elza: «Bija jau pusdivi naktī, viena pati mājās gleznoju, jutos diezgan vientuļi, bet man nakts stundās nāk vislabākās idejas, un es vienkārši  izdomāju, ka sadarbībā ar Valmieras Jauniešu domi varu uzrīkot pasākumu bez jebkāda budžeta, jo vieta un viss, ko vajag, ir, lai būtu kopā. Un tā nu mēs esam šeit ar mērķi sniegt jauniešiem iespēju iegūt jaunus draugus un domubiedrus, kopīgi radot darbus, ar kuriem pēc tam izrotāt Jauniešu māju. Piemēram, man pašai ļoti patīk darboties ar akvareļiem, ja kādam tīk darboties ar eļļas krāsām, lai ņem tās līdzi, bet šajā pasākumā mēs nodrošinām visparastākos zīmuļus, krītiņus un papīra lapas no Vindas krājumiem.»

Laikam jāsāk ar to, ka Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš mēdz rīkot konkursus par Eiropas Savienību reģionālajos laikrakstos, kuru organizēšana Liesmas lasītājiem uzticēta man.

«Sausums darījis savu – pupām pākstis neveidojas, arī miglojums nav kārtīgi iedarbojies, nezāles spraucas cauri, arī labības iekūlums varēja būt labāks – cik pagājušogad daba iedeva, tik šogad paņem atpakaļ,» stāstījumu par šīgada ražu sāk SIA A.D. līdz-īpašnieks AINIS DUKURS, kas dažāda veida graudaugus – ziemājus, vasarāju, ķimenes, griķus, pupas — audzē 1600 hektāros, no kuriem patlaban novākta trešā daļa.

IVARS CAUNE strādā Rīgā, dzīvo Valmierā, bet medībās dodas kopā ar Naukšēnu mednieku kolektīvu. Tāpēc arī pirmais jautājums:

Kas ir tava nodarbošanās, kā kļuvi par mednieku un kā nonāci Naukšēnu kolektīvā?

Kamēr Valmieras centrā un pilsētas malu malās saimniekoja Valmieras vasaras teātra festivāls, galerija Laipa sestdien aicināja uz Kārlienas pagalma svētkiem.

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.

«Gads ir pagājis, un atkal pie namdurvīm klauvē kārtējie svētki,» stāstījumu par Naukšēnu novada svētku programmu uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA. «Kā jau visos svētkos mums ir īpaša domubiedru grupa, kas tos organizē, daloties ar savām idejām, un meklē kaut ko jaunu. Iespēju robežās ņemam vērā arī to, ko iepriekšējās aptaujās teikuši iedzīvotāji, tāpēc būs arī kaut kas jauns līdzās tradīcijām, kuras izturējušas laika pārbaudi.

Šī vasara kā radīta aktīvai sportošanai, tālab arī esam ieradušies Naukšēnu novada Jauniešu centrā, lai uzklausītu novada sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU par to, kas jau bijis, un to, kas vēl tikai būs:

JURIS ALPEUSS ir viens no Naukšēnu novada jaunās paaudzes zemniekiem, kas pie saimniekošanas laukos ķēries ar drošu roku un skaidriem mērķiem. Tā kā parasti viņš esot vai nu ar traktoru uz lauka, vai basketbola treniņā, var teikt, ka pagājušajā piektdienā mums paveicās Juri sastapt, jo tā bija viena no retajām dienām, ko viņš pavadīja Skrīveros ar sievu Noru un abiem dēliņiem — Martinu un Robertu, pie kafijas tases pastāstot, kāpēc izvēlējies dzīvot un saimniekot laukos.

Vakar, gada garākajā dienā, vērienīgajā projektā Gadsimta garākā Līgodziesma jau kopš saullēkta pl. 4.29  Latvijas radio 2 ēteru tiešraidē pieskandināja kori un folkloras ansambļi ne vien no  Latvijas malu malām, bet arī no visas plašās pasaules, kur vien mīt un dzied latvieši. Gadsimta garākā Līgodziesma radio programmā skanēja jau trešo gadu, bet otro reizi tajā piedalījās Burtnieku novada jauniešu koris Konsonanse Imanta Toča vadībā.

«Pagājušajā sestdienā Lielvārdē tika noskaidrota Latvijas sirdsdziesma. Rembates parka brīvdabas estrādē par šo godu sacentās 15 dziesmas. Apkopojot LTV1 tiešraides skatītāju telefonbalsojuma un internetbalsojuma rezultātus, par uzvarētāju kļuva dziesma Vilciens, ko izpilda Rikardions, tuvākos sekotājus — Hariju Joniškānu&Kantori 04 ar dziesmu Sidrabotā roze — apsteidzot par nieka trim balsīm,» — tā bezkaislīgi vēstīts LTV 1 preses relīzē, precizējot, ka Rikardions pirmo vietu ieņēmis ar 1733 balsīm, Sidrabotā roze saņēmusi 1730 balsis, bet  trešajā vietā ierindojušies pērnā gada aptaujas uzvarētāji Rumbas kvartets, kas šogad piedāvāja sirdsdziesmu Tiem, kas nepārnāca, saņemot 1527 skatītāju balsis.

Pirmdienas vakarā Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, skanēja tautas mūzika — Pasaules koklētāju nometnes kokļu godos ciemojās starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 dalībnieki. Kā atzīmēja pasākuma direktore Vita Lancere, festivāls no Rīgas izgājis novados.