Jūlijs Cukurs

ILZE ENGERE šajos svētkos bija Dziesmu svētku vēstnese, viena no TV filmēto sižetu varonēm — visi vēstneši pirms svētku atklāšanas koncerta bija skatāmi uz lielā ekrāna Skonto stadionā. Kameru priekšā Ilze stāstījusi mazāk par sevi, vairāk par kolektīvu — ka vienā no mazākajiem novadiem Latvijā tas tāds vienīgais, kas pulcējas pēc darba, lai dejotu sava prieka pēc. «Reizēm mēdz būt grūti, taču atkal saņemamies un turpinām iesākto,» skaidro Ilze. «Grūti pateikt, cik daudz pēc simtgades Deju svētkiem vēl atnāks rudenī uz mēģinājumiem, bet mēs ceram, ka atgriezīsies visi. Katri svētki vienmēr ir kaut kas īpašs, lai arī liekas, ka spēka vairāk nav un šitie būs tie pēdējie, bet tad, kad ir jānāk, tad tas pēdējais tiek atlikts uz priekšu.»

Kā atklāja SIA Rūjakmens valdes priekšsēdētājs KASPARS APŠS, nākamgad apritēs 20 gadi, kopš viņš darbojas ar akmeņiem, uzticoties galvenokārt vietējam materiālam, ko pats atrod karjeros vai viņam piegādā apkārtnes zemnieki. Uzņēmuma pamata produkcija — bruģakmens un akmens plāksnes, kurai, kā atzīst Kaspars, reklāma vairs nav vajadzīga, tāpat kā nesen iegādātajai, tepat Latvijā tapušajai iekārtai — arī šiem čaļiem, kuri darbojas 20 gadus, pasūtījumu pietiekot, taču pēdējos sešus gadus viņš pievērsies pašam interesantākām lietām — akmens traukiem, izlietnēm, paplātēm un vāzēm.

«Gads ir pagājis, un atkal pie namdurvīm klauvē kārtējie svētki,» stāstījumu par Naukšēnu novada svētku programmu uzsāk Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA. «Kā jau visos svētkos mums ir īpaša domubiedru grupa, kas tos organizē, daloties ar savām idejām, un meklē kaut ko jaunu. Iespēju robežās ņemam vērā arī to, ko iepriekšējās aptaujās teikuši iedzīvotāji, tāpēc būs arī kaut kas jauns līdzās tradīcijām, kuras izturējušas laika pārbaudi.

Šī vasara kā radīta aktīvai sportošanai, tālab arī esam ieradušies Naukšēnu novada Jauniešu centrā, lai uzklausītu novada sporta organizatoru GUNDARU PUTNIŅU par to, kas jau bijis, un to, kas vēl tikai būs:

JURIS ALPEUSS ir viens no Naukšēnu novada jaunās paaudzes zemniekiem, kas pie saimniekošanas laukos ķēries ar drošu roku un skaidriem mērķiem. Tā kā parasti viņš esot vai nu ar traktoru uz lauka, vai basketbola treniņā, var teikt, ka pagājušajā piektdienā mums paveicās Juri sastapt, jo tā bija viena no retajām dienām, ko viņš pavadīja Skrīveros ar sievu Noru un abiem dēliņiem — Martinu un Robertu, pie kafijas tases pastāstot, kāpēc izvēlējies dzīvot un saimniekot laukos.

Vakar, gada garākajā dienā, vērienīgajā projektā Gadsimta garākā Līgodziesma jau kopš saullēkta pl. 4.29  Latvijas radio 2 ēteru tiešraidē pieskandināja kori un folkloras ansambļi ne vien no  Latvijas malu malām, bet arī no visas plašās pasaules, kur vien mīt un dzied latvieši. Gadsimta garākā Līgodziesma radio programmā skanēja jau trešo gadu, bet otro reizi tajā piedalījās Burtnieku novada jauniešu koris Konsonanse Imanta Toča vadībā.

«Pagājušajā sestdienā Lielvārdē tika noskaidrota Latvijas sirdsdziesma. Rembates parka brīvdabas estrādē par šo godu sacentās 15 dziesmas. Apkopojot LTV1 tiešraides skatītāju telefonbalsojuma un internetbalsojuma rezultātus, par uzvarētāju kļuva dziesma Vilciens, ko izpilda Rikardions, tuvākos sekotājus — Hariju Joniškānu&Kantori 04 ar dziesmu Sidrabotā roze — apsteidzot par nieka trim balsīm,» — tā bezkaislīgi vēstīts LTV 1 preses relīzē, precizējot, ka Rikardions pirmo vietu ieņēmis ar 1733 balsīm, Sidrabotā roze saņēmusi 1730 balsis, bet  trešajā vietā ierindojušies pērnā gada aptaujas uzvarētāji Rumbas kvartets, kas šogad piedāvāja sirdsdziesmu Tiem, kas nepārnāca, saņemot 1527 skatītāju balsis.

Pirmdienas vakarā Dikļos, Neikenkalna dabas koncertzālē, skanēja tautas mūzika — Pasaules koklētāju nometnes kokļu godos ciemojās starptautiskā folkloras festivāla Baltica 2018 dalībnieki. Kā atzīmēja pasākuma direktore Vita Lancere, festivāls no Rīgas izgājis novados.

Sakarā ar Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā piektdien un sestdien notika Ogrē. To atklāšanas ceremoniju bija pagodinājis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»

Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.

Sestdien Lielajā Ģildē notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pūtēju orķestru konkursa fināls, kurā sacentās 25 labākie Latvijas orķestri trijās grūtības pakāpēs. To sniegumu vērtēja starptautiska žūrija — Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens (Somija), Daiņus Pavilonis (Lietuva) un Andreja Šolara (Slovēnija).

«Labā ziņa, par ko esam ļoti priecīgi, ir tā, ka Labklājības ministrijā reģistrēta mājas aprūpe, un galvenais ir tas, ka šo pakalpojumu mēs nevis pērkam, kā lielākā daļa no Sarkanā Krusta vai samariešiem, bet to veic mūsu pašu cilvēks — Vija Bētaka,» priecīga Naukšēnu novada sociālajā dienestā mūs sagaida sociālā darbiniece RŪTA PŪCE. «Mums ar Viju ir paveicies, viņa ir īstajā vietā, par ko liecina labās atsauksmes. Pašlaik mājas aprūpē ir septiņi novada iedzīvotāji, kuru veselības stāvoklim tiek uzmanīgi sekots. Nevar nepalielīties, ka izpilddirektors mums apsolījis šodien atvest veļas mazgājamo mašīnu, lai tiem klientiem, kuriem nepieciešams, varētu izmazgāt drēbes un gultas veļu, jo lielākā daļa dzīvo laukos, kur ūdensvada trūkuma dēļ moderno tehniku nav iespējams izmantot, bet vecās Rīgas ir sen nolietojušās. Par iedzīvotāju labklājību man jāteic liels paldies arī tiem cilvēkiem, kuri caur sociālo dienestu piedāvā gan pārtikas produktus, gan apģērbu un mēbeles — nupat tikām pie četriem maisiem kartupeļu, kurus saimnieks neveda uz mežu, bet atdeva iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem vairs tupeņus nevar izaudzēt.»