«Rūja» strādā pusgadsimtu
Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Rūja» maijā svinēti svētki un notiek arī remontdarbi. Lielo pusgadsimta jubileju atzīmēs rudenī, bet katru dienu ir svarīgi, lai klienti «Rūjā» justos labi.
Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Rūja» maijā svinēti svētki un notiek arī remontdarbi. Lielo pusgadsimta jubileju atzīmēs rudenī, bet katru dienu ir svarīgi, lai klienti «Rūjā» justos labi.
Aiz loga balts ķirsis un tūlīt ābeles būs ziedos, un Gaujas malā zied ievas, jā, droši vien tāpēc drēgnums pieturas. Veci ļaudis teica, ka, ievām ziedot, vienmēr kādas aukstākas dienas.
Valmierieši, novada ļaudis un kaimiņi pašlaik var sarosīties un ziedot Ukrainas pilsētas Trostjaņecas iedzīvotājiem un iestādēm, lai pilsēta, kas mēnesi bijusi okupēta, bet tagad atbrīvota, var atgriezties normālā ikdienas ritmā.
Kamēr ukraiņi izcīna uzvaras un zaudē dzīvību kara laukā, mēs cīnāmies ar metāla un betona zaldātiem un netiekam ar tiem galā. Ir kauns. Gājuši gadi neatkarīgā valstī, un ikreiz par 9. maiju bija zināms, kurš pie okupācijas pieminekļa Rīgā ies, un noprotams, kas tur skanēs.
Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem – saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Visā Eiropā un arī Latvijā, sējot un stādot saulespuķes, tiek pausts atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību un neatkarību.
Jau tā nevajadzīgas uzvaras parādes vietā 9. maijā Maskavā notika iekarotāju, nogalinātāju, zagļu un meļu parāde. Asprātīgākie jau raksta, ka Hitlers pirms 77 gadiem gribēja sarīkot lielo izgājienu Sarkanajā laukumā un tas beidzot ir sekmējies, jo «atbrīvotājs», kas vienmēr bijis uzbrucējs, iekarotājs, pakļāvējs un okupants, to savām rokām kā fašists un rašists izdarījis.
Vēsturnieks, asociētais profesors un Vidzemes Augstskolas bijušais rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Reģionālā mācību iestāde turpina meklēt jaunu vadītāju, bet Gatis turpina strādāt, pētīt, izzināt.
Latvijas iedzīvotājus tieši 9. maijā aicināja godināt Ukrainas karā kritušo piemiņu, piedaloties akcijā «Ieelpo brīvību».
Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze piektdienu pavadīja mūsu pilsētā. Tā bija reģionālā darba vizīte, iepazīstot Valmierā sasniegto, vērtējot pilsētas rosību un attīstību.
Teātros MĀRA ĶIMELE strādā vairāk nekā pusgadsimtu. Viņa māca jaunos aktierus un režisorus Latvijas Kultūras akadēmijā. Informācijas avotos var izlasīt, ka Māra ir dramatiskā teātra režijas un aktiermākslas profesore, bet viņas pastāvīgais darbs teātrī aizsācies Valmierā. Un laiku pa laikam ar kādu labi paveiktu darbu viņa pie valmieriešiem atgriežas. Arī šopavasar.
Valmieriete KARĪNA SILIŅA ir sieviete zinātnē. Pavisam nesen Šveices valdība viņu atbalstījusi, dodot iespēju veidot savu pētniecisko laboratoriju Cīrihē un turpināt izprast imūnsistēmas lomu vēža šūnu kontrolē un jaunu terapiju izstrādē. Karīna ir izcila zinātniece, bioloģijas zinātņu doktore un lepna latviete.
Biedrība «Tavi draugi» visplašāk rosās Rīgā, aicinot atbalstīt Ukrainas kara bēgļus un tos Ukrainas cilvēkus, kas palikuši dzimtenē, lai valsti aizstāvētu.
Latvijas sabiedrība Ukrainas kara bēgļiem palīdz no sirds, un domāju, ka prātu, izvērtēšanu, rēķināšanu cilvēks samērā ilgi spēj nolikt malā.
Divus mēnešus Ukrainā ir karš. Ja precīzi, tad karš turpinās jau 62. dienu. Katra diena svarīga, jo katra diena tur ir kā elle. Katra diena arī veselīgi domājošai pasaulei kļuvusi grūta, jo bezspēcīgu pārdomu pilna.
Ludmila kopā ar meitiņu Polīnu jau pusotru mēnesi ir prom no mājām. No savas Ukrainas. Viņas zina, ka atgriezīsies, līdzko būs miers. Viņas cer, ka karš drīz beigsies un Ukraina būs brīva un skaista valsts.
Pērnā gada rudenī ugunsnelaimē tika izpostīta 160 gadus senā Brenguļu pamatskola jeb Dzērvīšu skola. Cempēniete Santa Paegle skolu «atjaunojusi», to uzceļot miniatūrā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas latviešu valodas skolotāja Aija Dubova strādā ar lielu pašatdevi un entuziasmu, ar saviem skolēniem piedalās dažādos valodniecības konkursos un vada projektus.
Vairāk nekā 80 brīvdabas lielformāta spēles un atrakcijas gan pieaugušajiem, gan bērniem – tā par sevi vēsta «Beverīnas labirinti». Ģimenes ar bērniem īpaši gaida atkalsatikšanos ar pasaku tēliem un iespēju brīvo laiku pavadīt izzinošā atpūtā.
Valmieriete ILONA SAVERASA ir atgriezusies mājās. 12 gadus viņa strādāja Baškortostānā latviešu senā Arhlatviešu ciema (padomju gados tas pārdēvēts Maksima Gorkija vārdā) vidusskolā un mācīja latviešu valodu. Viņa mudināja izzināt latviešu kultūru, vadīja folkloras ansambli «Atbalss» un atveda turienes bērnus, arī dažus latviešu pēctečus, uz 2500 kilometru tālo Latviju, lai piedalītos 2013. un 2018. gada Dziesmu un deju svētkos.
Malkoju rīta kafiju pēc negulētas nakts. Iepriekšējā vakarā man rokās nonāca pusaudzes gados izņurcīta grāmata – Oļega Rudņeva «Ilgais ceļš kāpās».