Ilze Kalniņa

Aizbildnība, audžuģimene vai adopcija. Latvijā ir trīs alternatīvas, kas ļauj bērnam uzaugt ģimeniskā vidē, ja ģimeni un mīlestību negrib vai nespēj dāvāt bioloģiskie vecāki.

Laivošana, makšķerēšana, laiska atpūta pie dabas uzrunā  vietējos, ikdienas steigas nogurdinātos tūristus un arī  ceļotājus no ārvalstīm. Tos,  kas vēlējušies ieskatīties dziļāk Latvijas būtībā, tās dabas neatkārtojamībā, atceroties, ka zeme pie Baltijas jūras nesākas un nebeidzas Rīgā.  

«Purvītiņu» sētā kopš pērnā rudens manāma liela rosība. Anna, kas pēdējos gadus dzīvojusi netālu, Rauskas skolā, un Sigita, kas Rīgā frizējusi dāmas un kungus, izvēlējušās dzīvi dziļos laukos — ar tās smagajiem lauku darbiem un patieso dabas klusumu.

Kamēr 100 bišu saimes ienes nektāru no blīgznām un kļavām, bitenieks Māris Pēkšēns kopā ar dzīvesbiedri Inesi stiprina šūnu rāmjus, gaidot, ka ienesums pieneņu un viršu ziedēšanas laikā būs ļoti labs.

Jaunieši, kas ieguvuši vidējo vai profesionālo izglītību, neatrod sev algotu darbu. Viņi teic, ka darba vietu trūkst un darba devēji prasa pieredzi, kuras, skolu beidzot, nav. Darba devēji savukārt nereti uzskata, ka pašiem gados jaunajiem darba meklētājiem trūkst pareizās motivācijas un atbildības, darbu veicot.

Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiālē «Rūja» darbojas vairāki interešu pulciņi. Daži klienti šuj un ada, citi apgūst vienkāršākās prasmes galdniecībā. 

Sēļu centrā galdniecībā «Dīķīši» strādā galdnieks, kokapstrādes meistars un amatnieks UĢIS VĪTIŅŠ. No koka ne tikai tiek grebtas karotes, bet virpoti šķīvji, augļu un cepumu trauki dažnedažādās formās, būvēti koka auto bērniem.

Trikātiete Raisa Jablonska ķērusies klāt īpašiem rokdarbiem. Mazā šokolādes fabrikā top šokolādes konfektes ar dažādiem pildījumiem.

«Kad ieraugi mazo kunkulīti... Tiešām kunkulītis, bet paskaties: jau sirsniņa... Nav viņam vēl cilvēka aprises saskatāmas, bet redzam un dzirdam, ka sirsniņa strādā. Pukst. Kad ieraugi to sirsniņu — Debesis dzied, jo Dzīvība ir atnākusi, » sacīja Gints, bet Silvija piebilda: «Dzimšana ir un paliek liels noslēpums. Jaunībā varbūt raugies citādi, bet, laikam ejot, sāc pieiet daudz filozofiskāk tam, kā bērniņš aug, piedzimst. Un paveras jauni apvāršņi. Arī to, ka mūsu darbs ir īpašs, ar laiku apzinies.»

Trikātā atvērts jauniešu centrs. Vismaz reizi nedēļā vietējie pusaudži un jaunieši varēs satikties, lai piedalītos kopīgās nodarbībās, dalītos idejās, kas palīdzēs veidot radošāku un aktīvāku lauku bērnu ikdienu.

«Ja cilvēkiem jautā: vai tici? — biežākā atbilde būs: es nezinu. Tas tāpēc, ka negribas pateikt jā vai nē. Acīmredzot pietrūkst pārliecības. Taču man liekas, ka ir neiespējami dzīvot neticot,» sarunā reizi no reizes un dažādā kontekstā šo pārliecību atkārtoja Krista Buša. Divdesmitgadniece, kas sevi sauc par vidzemnieci un kas pašlaik darba dienas pavada Rīgā. Tā pati Krista, kura spēcīgā balsī slavē Dievu, dziedot un vadot kristīgo jauniešu ansambli «Cum laudem Deo». Jā, un tā pati Krista, kas ir Valmieras iecirkņa prāvesta Arņa Buša meita, uzskatot, ka ticība, ko ģimene likusi viņas šūpulī, ir liela dāvana dzīves gājumā.

Šonedēļ stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību personām, kuras pārdod tā dēvētās legālās narkotikas, ja to apritei piemērots pagaidu aizliegums.

Brūni, zaļi, bāli dzelteni un zili stikla trauki nebūtu nekas neparasts. Tādus var nopirkt veikalos. Bet trauki, kas tapuši no pārkausētām, dažādu toņu stikla pudelēm, jau ir meistarstiķis.

«Dzīve ir dārga, tāpēc jāstrādā,» saka mazsalaciete Samaja Strumpe. Beidzoties ziemai, uzņēmīgā ģimene steidz sēt un piķēt, lai laikā, kad mazsalaciešiem un kaimiņnovadu ļaudīm vajag puķu un dārzeņu stādus, viņiem būtu ko piedāvāt.

«Izskrienu vienu, otru un trešo Mazsalacas veikalu. Jāskatās, kur kaut kas garšīgāks un lētāks no zivju produkcijas, kur akcijas cenas piena produktiem, kur maize lielākā izvēlē.  Tā dzīve tagad ir dikti jāplāno, jo pēc eiro ieviešanas kaut kā nevaram iztikt. Nopērku, atnesu vajadzīgo mājās un redzu: nekā īsti  neesmu sapircis, bet naudas arī nav. Taču šajā Mazsalacas veikaliņā man vienmēr patīk ienākt, tad skatos, ko  pārdevējas šoreiz piedāvā,» pasmaida veikala «Bode» apmeklētājs Jānis, bet Mārīte piebilda, ka uz mazo veikaliņu vienmēr nākot, lai nopirktu kādu našķi. «Kādu saldumu gribas, un tie te plašā izvēlē,» sortimentu raksturoja Mārīte.

Tradicionālā pasākuma «Satiec savu meistaru» laikā, kas visā Latvijā notika pagājušās nedēļas nogalē, ar saviem amatu pratējiem lepojās arī Mazsalacas novads. Pāris dienās interesenti tika aicināti uz audēju, adītāju, gleznotāju, galdnieku, kora dziedāšanas un dejošanas meistarklasēm.

Ik dienu ir aizņemtas vismaz 95 no 100 klientu aprūpei paredzētajām vietām sociālās aprūpes un rehabilitācijas centrā «Rūjienas senioru māja».

Ātrajai palīdzībai Latvijā martā apritēja 110 gadi.  Neatliekami cilvēkiem mēģināts  palīdzēt,  vedot viņus uz slimnīcu zirgu pajūgā, sanitārajā automobilī un reanimācijas mašīnā.