Uz palodzes istabā vai virtuvē, darbavietās daudz plašākā interjerā svētku laikā uzzied viena, piecas, desmit puansetijas, priecējot katru ar savu neatkārtojamību. Svešzemju košums piestāv mūsu klusajam, sirdī baltajam svētku laikam. Taču ir vieta, kur vienuviet vēl decembra sākumā varēja ieraudzīt ap 3000 sarkanu, rozā un baltu zvaigžņu. Cēsīs, zemnieku saimniecības «Kliģēni» siltumnīcās, bija saziedējis viss šis skaistums.
Pirms pāris mēnešiem Inese sēdēja uz ceļasomām, lai atgrieztos mājās — Latvijā un Valmierā. Pēc astoņiem Vācijā, Minsterlandē, pavadītiem gadiem dzimtajā pilsētā atgriezās arī Ineses bērni Guntis un Rolands. Ģimene atgriešanos mājās sauc par gada lielo notikumu, kas līdzi nesis laimes sajūtu par to, ka atgūts tas, ko, Vācijā dzīvojot, baidījušies pazaudēt — savu patību.
Pirmssvētku laikā Valsts asinsdonoru centrs (VADC) organizēja izbraukumu uz Valmieru un aicināja veselus labas gribas cilvēkus ziedot asinis.
Gada nogale nenoliedzami ir laiks, kad pārdomājam, kas iepriekšējās 365 dienās noticis. Kas labs, kas slikts, kas bijis patiesi vērtīgs. Katrs no mums vēlas, lai bilance ir ar plus zīmi. Un šoreiz nedomājam par finanšu «grāmatvedību», bet vairāk par to, kas piedzīvots, kas atstājis paliekošas pēdas. Pati novērtēju, ka tie ir gada laikā satiktie cilvēki. Tie, kas uzrunāti, kuros nācies ieklausīties, bet visvairāk tie, kas pārsteiguši, liekot savu domu gaitu pamainīt. Atslēgas vārds, kas šogad licis dažādi domāt par Latviju un tās cilvēkiem, ir Mājas. Tiešām šis vārds rakstāms ar lielo burtu, jo tā nav būve, kurā sagulst mēbeles un simtiem štruntu, ar kuriem dzīves laikā apaugam, bet Mājas ir Latvija, Valmiera un tas mājoklis, kuru cilvēki meklē un atrod pēc gadiem ilgas prombūtnes, lai iegūtu sirdsmieru.
Beverīnas amatnieku darināto iecienījuši valmierieši, iepērkoties amatnieku veikaliņā Valmieras muzeja pagalmā. Lai novada ļaudis tiktu pie gaumīgām svētku dāvanām, amatnieki aizvadītajā nedēļā brauca tuvāk novada iedzīvotājiem, andelējoties Brenguļos, Trikātā, Mūrmuižā.
Kauguru pagastā ir vienas it kā parastas lauku mājas, kas ar cilvēku rūpīgu darbu gadu pēc gada tiek sakoptas arvien vairāk. Taču šīm lauku mājām ir liela pievienotā vērtība. Tajās regulāri satiekas cilvēki, kuri ir pārliecināti, ka nav uz pasaules lielākas vērtības par Dzīvību. Cilvēka un, galvenais, maza bērna, arī vēl nedzimuša bērna dzīvību.
Ar valmieriešiem, kuplo Berozu ģimeni, «Liesma» tikās, sākoties Adventa laikam. «Liesma» arī jau rakstīja par to, kā Dace un Artis, būdami ticīgi cilvēki, īpaši silti gaida Ziemassvētkus, jo sešu dēlēnu sirdīs iemājo liels prieks par rosību, iespēju mūzikas instrumentu spēles prasmi rādīt koncertos, kuplā ģimene jau tradicionāli iestudē teatralizētu svētku stāstu un rāda to ļaudīm, kas svētku laikā ver Vasarsvētku draudzes nama durvis.
Ar populārā televīzijas seriāla «UgunsGrēks» tā saukto Valmieras komandu, pareizāk sakot, tās daļu, tikāmies Ziemassvētku gaidīšanas laikā. Darbos ierautie aktieri ir atsaucīgi labdarības idejām, tāpēc Adventa laikā labprāt runāja un jokoja kopā ar valmieriešiem, kuri apmeklēja bērniem un jauniešiem ar invaliditāti organizēto labdarības koncertu «Sadosimies rokās». Īsā pauzē Silvija, Zigis, Zentiņa un Sabīne, kā Valmieras teātra talantīgos aktierus pat labāk atpazīst seriāla fani, ļāvās pārdomām par to, kas notiek viņu Ziemassvētkos, ko viņi no sirds vēlas, ko novēl skatītājiem un «Liesmas» lasītājiem.
Adventa laikā gauži negribējās rakstīt pārdomas par sāpīgo, bet ko darīt, ja tādas rodas, paklausoties, kā ar cilvēkiem, starp citu, saviem vēlētājiem, sarunājas ministri. Aizvakar Dombura studijā veselības ministra Belēviča un pa daļai arī labklājības ministra Auguļa paustais neļauj nedomāt, liek līdzijust un bažīties, meklējot atbildi uz to jautājumu, kuru pats Domburs jau gadiem uzdevis — kas notiek Latvijā?
«Reizi mēnesī pārrunājam aktuālo, organizējam biedrības darbu, plānojam pasākumus, kuros paši vēlamies piedalīties un uz kuriem aicinām ciemiņus. Vēl saglabāta tradīcija katru mēnesi sveikt vārda dienu un dzimšanas dienu gaviļniekus,» stāstīja Latvijas Politiski represēto apvienības Valmieras nodaļas pārstāve Māra Grāvele. Decembrī biedrības valde bija sanākusi kopā, lai izvērtētu arī aizejošo gadu.
Ja naktīs gaisa temperatūra noslīd zem nulles, bet dienā ir plusos, tad var veidoties atkala. Slīd kājas, uz ceļa saslīd mašīnas, pa ledu slidinās arī zosis. Atšķirībā no cilvēkiem zosīm šis laiks patīk, jo tā esot vēl lielā iespēja tikt laukā no kūts krēslas un ļauties peldēm peļķēs un plastmasas vannītēs, ja saimnieki tādas iekārto.
«Gribējām lielu suni, lai ir mājas sargs, bet domājām, ka ņemsim uz pavasari. Taču viss notika citādi, un par to ir liels gandarījums. Vien trīs nedēļas Maijai pagājušas mūsmājās, bet viņa ir labi iejutusies. Pa nakti dzirdam, ka māju sargā, bieži parej, jo droši vien meža zvērus sajūt. Dienās mūs pavada ikdienas solī. Jau zina, ka uz kūti jādodas slaukšanas laikā, tad izdzer piena bļodu un atlaižas savā vietā pie mājas, nojumītē,» stāsta INGRĪDA VĪĶE no Ramatas pagasta «Raudītēm».
Pavasarī Mazsalacā durvis vērs darbnīca, kurā kopā liks velosipēdus, kas aug līdzi bērnam. Vidzemes Augstskolas absolventi projekta «Radi novadam» ietvaros attīsta biznesa ideju, kas mudina vecākus novērtēt iespēju bērniem iegādāties vairāku velosipēdu vietā vienu, kurš mazajam velobraucējam derētu no trīs līdz pat deviņu gadu vecumam.
Kilogramiem medus piparkūku un simtiem mazu pīrādziņu pirmssvētku laikā izcep Mazsalacas uzņēmumā SIA «Vidovska Serviss».
Pasākums, kurā bija iespēja ziedot Valmieras un tās apkārtnes bērnu un jauniešu invalīdu vajadzībām, bija kupli apmeklēts. Līdzcilvēki, piedaloties akcijā «Sadosimies rokās!», saziedoja 888 eiro.
914 Vidzemes seniori šogad apguvuši datorprasmes projektā Pieslēdzies, Latvija! Visčaklāk seniori mācījušies Cēsīs, Alūksnē, bet kursu apmeklētāju nav trūcis arī Valmierā, Mazsalacas, Rūjienas novadā.
Mēs esam stipri, mēs esam vareni, — kādreiz varbūt arī mēdzam paironizēt par eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas reiz pausto vēsti Latvijas tautai, kas toreiz skanēja kā pamudinājums būt pašapzinīgākiem. Taču ir reizes, kad, pat nodomājot, cik tas ir apbrīnas vērti, klāt likt — mēs esam līdzjūtīgi un labi. Atskatoties uz gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, tika atgādināts, ka pērn pāris nedēļās līdzcilvēki bojāgājušo tuviniekiem un cietušajiem saziedojuši 1,4 miljonus eiro. Pašlaik ziedot.lv ir aktuāli 38 projekti, kuros palīdzību dažādām vajadzībām lūdz cilvēki, un katru dienu kāds ziedo — slimajiem bērniem, bērnu invalīdu vecākiem, nepaēdušajiem, pamesto dzīvnieku uzpasētājiem un bez pajumtes palikušajām ģimenēm.