Ieelpo brīvību!
Latvijas iedzīvotājus tieši 9. maijā aicināja godināt Ukrainas karā kritušo piemiņu, piedaloties akcijā «Ieelpo brīvību».
Latvijas iedzīvotājus tieši 9. maijā aicināja godināt Ukrainas karā kritušo piemiņu, piedaloties akcijā «Ieelpo brīvību».
Valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze piektdienu pavadīja mūsu pilsētā. Tā bija reģionālā darba vizīte, iepazīstot Valmierā sasniegto, vērtējot pilsētas rosību un attīstību.
Teātros MĀRA ĶIMELE strādā vairāk nekā pusgadsimtu. Viņa māca jaunos aktierus un režisorus Latvijas Kultūras akadēmijā. Informācijas avotos var izlasīt, ka Māra ir dramatiskā teātra režijas un aktiermākslas profesore, bet viņas pastāvīgais darbs teātrī aizsācies Valmierā. Un laiku pa laikam ar kādu labi paveiktu darbu viņa pie valmieriešiem atgriežas. Arī šopavasar.
Valmieriete KARĪNA SILIŅA ir sieviete zinātnē. Pavisam nesen Šveices valdība viņu atbalstījusi, dodot iespēju veidot savu pētniecisko laboratoriju Cīrihē un turpināt izprast imūnsistēmas lomu vēža šūnu kontrolē un jaunu terapiju izstrādē. Karīna ir izcila zinātniece, bioloģijas zinātņu doktore un lepna latviete.
Biedrība «Tavi draugi» visplašāk rosās Rīgā, aicinot atbalstīt Ukrainas kara bēgļus un tos Ukrainas cilvēkus, kas palikuši dzimtenē, lai valsti aizstāvētu.
Latvijas sabiedrība Ukrainas kara bēgļiem palīdz no sirds, un domāju, ka prātu, izvērtēšanu, rēķināšanu cilvēks samērā ilgi spēj nolikt malā.
Divus mēnešus Ukrainā ir karš. Ja precīzi, tad karš turpinās jau 62. dienu. Katra diena svarīga, jo katra diena tur ir kā elle. Katra diena arī veselīgi domājošai pasaulei kļuvusi grūta, jo bezspēcīgu pārdomu pilna.
Ludmila kopā ar meitiņu Polīnu jau pusotru mēnesi ir prom no mājām. No savas Ukrainas. Viņas zina, ka atgriezīsies, līdzko būs miers. Viņas cer, ka karš drīz beigsies un Ukraina būs brīva un skaista valsts.
Pērnā gada rudenī ugunsnelaimē tika izpostīta 160 gadus senā Brenguļu pamatskola jeb Dzērvīšu skola. Cempēniete Santa Paegle skolu «atjaunojusi», to uzceļot miniatūrā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas latviešu valodas skolotāja Aija Dubova strādā ar lielu pašatdevi un entuziasmu, ar saviem skolēniem piedalās dažādos valodniecības konkursos un vada projektus.
Vairāk nekā 80 brīvdabas lielformāta spēles un atrakcijas gan pieaugušajiem, gan bērniem – tā par sevi vēsta «Beverīnas labirinti». Ģimenes ar bērniem īpaši gaida atkalsatikšanos ar pasaku tēliem un iespēju brīvo laiku pavadīt izzinošā atpūtā.
Valmieriete ILONA SAVERASA ir atgriezusies mājās. 12 gadus viņa strādāja Baškortostānā latviešu senā Arhlatviešu ciema (padomju gados tas pārdēvēts Maksima Gorkija vārdā) vidusskolā un mācīja latviešu valodu. Viņa mudināja izzināt latviešu kultūru, vadīja folkloras ansambli «Atbalss» un atveda turienes bērnus, arī dažus latviešu pēctečus, uz 2500 kilometru tālo Latviju, lai piedalītos 2013. un 2018. gada Dziesmu un deju svētkos.
Malkoju rīta kafiju pēc negulētas nakts. Iepriekšējā vakarā man rokās nonāca pusaudzes gados izņurcīta grāmata – Oļega Rudņeva «Ilgais ceļš kāpās».
Ģimenes ārste INGUNA LOČMELE strādā Rūjienā, bet dakteri par savu sauc arī Vilpulkas, Ipiķu puses cilvēki, tāpat valmierieši un ģimenes no citiem novadiem, jo Inguna ir ārste mazajiem un lielajiem. Ārste saka, ka viņai ir tipiska lauku ģimenes ārsta prakse, kurā reģistrējušies ap 1500 pacientu.
Valmieras mācību iestādēs darbu sākušas skolotājas no Ukrainas. Viņas mācību procesā atbalsta ukraiņu bērnus, māca viņiem arī ukraiņu un angļu valodu.
«Vīruss rudenī aktivizēsies, un mans viedoklis ir tāds, ka būtu jāsekmē noliedzošās attieksmes pret vakcināciju izskaušana,» saka ģimenes ārste ANNA MIRONOVSKA Valmieras novadā, kuras praksē pārsvarā pierakstīti pacienti no Dikļiem, Zilākalna, Bērzaines, arī Valmieras. Kopā viņu ir ap 1500, bet sarunāt vakcinēties izdevies kādus 73%.
Mazāki un lielāki Valmieras Gaujas krasta vidusskolas-attīstības centra audzēkņi priecājas, ka citiem var parādīt, ko dara viņu mammas un tēti. Tā bērni paplašina redzesloku, iepazīst jaunas profesijas, tās izzina.
Valmieras novada bērnudārzos rotaļājas un zināšanas apgūst ukraiņu bērni. Kopā viņu ir piecpadsmit. Visi satikuši jaunus draugus un pamazām iedzīvojas.
Par saulespuķi saka, ka tas ir dzīvības un gaismas simbols. Tas ir Ukrainas nacionālais zieds un tagad kļuvis par brīvību un vienotību apliecinošu zīmi. Ukrainā ir plaši saulespuķu lauki, taču viens tāds jau vairākas vasaras priecējis sirdis arī Ērģemē. Un maija vidū nogāzē pie «Āķīšu» mājām atkal iesēs vismaz pushektāru saulaino ziedu.
Cilvēcībai nav tautības, dzimuma, ādas krāsas, jo ir tikai spēcīga vēlme būt par svētību un atbalstu cilvēkiem. Šī pārliecība likusi ceļā doties Latvijas Dr. Klaunu komandai. Viņi nedēļu strādā bēgļu centrā Polijā.