Ziedo Vidzemes slimnīcas darbinieki
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas, gatavo palīdzību un to nosūta Ukrainai.
Latvijas veselības aprūpes nozare solidarizējas, gatavo palīdzību un to nosūta Ukrainai.
Valmieras 2. vidusskola ir vienīgā mācību iestāde Valmieras novadā un noteikti retums Latvijā, jo zem viena jumta šeit zināšanas iegūst gan bērnudārznieki, gan vidusskolēni. Saruna ar skolas direktoru ANDREJU GLUHOVU par izvēlēm, izaicinājumiem un pārbaudījumiem, kas pašlaik skar izglītības nozari un katru tajā strādājošo.
«Kopš sāku strādāt Valmierā, tagad pat grūti tā atcerēties, bet liekas, ka «Liesma» vienmēr bijusi uz galda. Esmu avīzi lasījusi okupācijas gados, pārmaiņu laikā un lasu joprojām,» tā valmieriete, ārste Ausma Vītola, stāstot, ka medicīnā pagājis viss darba mūžs un vistuvāk viņa bijusi mūspuses lauku cilvēkiem.
Meita pārnāk no skolas un saka, ka sūrst kakls, sāp galva. Nebūtu pandēmijas laiks, visu droši norakstītu uz parastu saaukstēšanos, nogurumu, agru celšanos. Nav temperatūras, nav gripas, uzreiz galvā pazibētu, bet tagad viss ir citādi.
Valmieras Viestura vidusskolas skolniece Rebeka Murāne piedalījusies Eiropas jauno tulkotāju konkursā «Juvenes translatores». Latvijas dalībnieku vidū Rebeka bijusi labākā.
«Mēs šodien svinējām Valentīna dienu,» saka mana desmitgadniece, pārnākot mājās no skolas. Uz lapas desmitiem krāsainu sirsniņu sazīmētas. Bērni arī runājuši ar skolotāju, klasesbiedriem, kas tad īsti ir šī diena...
Aizlikts deguns, paaugstināta temperatūra, sāpošs kakls un galva – šie pašlaik ir biežākie iemesli, kāpēc iedzīvotāji zvana ģimenes ārstam vai dodas uz tuvējo aptieku un pēc farmaceitu ieteikuma izvēlas medikamentus, kas simptomus atvieglo.
Tūkstošiem rožu pumpuru vēl snauž stādu audzētavā «7 rozes». Drīz ziedu karalienes modīsies, cels galvas, smaržos un priecēs.
Gribēdama radīt savu dzīvi tādu, kādu vēlas, Jolanta Mezīte pašmācības ceļā apguva gleznošanu.
Četru bērnu mamma Ilze Geidāne izveidojusi zīmolu Susurmiga. Čakli strādājot, top dažādas lietas, kas vajadzīgas zīdaiņiem, maziem bērniem, viņu vecākiem un arī cilvēkiem ar invaliditāti.
Kas notiek Latvijā, diskutējot un lemjot par to, kādi ierobežojumi pandēmijas dēļ atceļami un kādi vēl turami spēkā?
J. Endzelīna Kauguru pamatskola priecājas par lieliem un maziem audzēkņu sasniegumiem. Februārī vislielākais gandarījums par sasniegumiem novada olimpiādēs.
Pasaule jau vairāk nekā divus gadus pazīst vārdu salikumu Covid-19 un pandēmija. Latvijā viss sākās 2020. gada martā. Bija jāstājas pretim nezināmajam. Tolaik neviens arī nedomāja, ka pandēmijas apstākļos būs jādzīvo tik ilgi.
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas skolniece Kristiāna Spalviņa piedalījusies jauno dizaineru konkursā. Viņa izdomājusi un izstrādājusi masāžas elementu zirgam vai ponijam.
Apaļo desmit gadu jubileju «Dzietiem» joprojām nav izdevies plaši nosvinēt. Deju kolektīvs cer, ka tas izdosies rudenī. Viņi strādā, mēģina, liek jaunas dejas un nemaz neslēpj, ka gatavojas īstiem Dziesmu un deju svētkiem.
Skolās, bērnudārzos un arī radošajās nodarbībās pieaugušajiem, kas notika pagastos, šajā nedēļā runas un darbi bija ap sveču liešanu, dedzināšanu un vaska dekoru veidošanu.
Šo pretstatījumu ir grūti saprast, jo skolu tīkla optimizācijai piekrīt retais. Ārpus pilsētas, ja to pajautātu, tad biežākā atbilde būs: skolai pagastā, mazpilsētā ir jābūt!
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
Ir reizes, kad nesanāk pelēks, jo kopā krāsas nedrīkst jaukt. Šoreiz runa pat ne par krāsām, bet par cilvēkiem. Viņu melno un balto dabu. Cilvēks spēj būt piķa melnumā, melni nežēlīgs un turpat blakus otrs – balts. Balti ir cilvēki, sirdī balti, kuri, spītējot pasaules neizpratnei, glābj mocītu bērnu kailo dzīvību.