Skriets līdz baznīcas durvju kliņķim
Izturīgākie Latvijas skrējēji bija pulcējušies gadskārtējam labdarības skrējiensoļojumam Rīga – Valmiera, kas notika jau devīto gadu pēc kārtas.
Ilze Kalniņa
Sadzied Gaujas krastā
Krāšņi «Bērnu svētki» aizvadītās nedēļas nogalē notika Strenču pusē.
Paldies par mākslai dāvātu sirdi
Jūnija sākumā pasniegtas Teātra dienas Izcilības balvas.
Ilgais ceļš līdz latviešu valodai
Karš Ukrainā izgaismo daudzus nepadarītos darbus pašu mājās. Piemēram, svarīga valsts identitātei ir tieši kultūra un valoda. Tās sekmē piederību. Piederību savai valstij. Lepošanos ar Latviju.
Ziedotais ceļā uz Ukrainu
Valmieriešu ziedotais Ukrainas pilsētas Trostjaņecas iedzīvotājiem un iestādēm vakar devās ceļā. Ziedojumi tika savietoti pasažieru autobusā. Arī buss ir Valmieras novada pašvaldības ziedojums karā izpostītajai pilsētai.
Camino de Santiago posms Beverīnā
Līdz tūkstošgadu senajam svētceļnieku ceļam, kas caurvij Spāniju, ir vairāk nekā 4000 kilometru, bet gadu pēc gada tas tomēr kļūst arvien tuvāks katrai Eiropas valstij, arī Latvijai.
Izdejo dzimšanas dienu
Mūrmuižas estrādē notika Kauguru dejotāju jubilejai veltītais koncerts «Svinam 55!». Tie, kam tautas deja nav sveša, lepojas, ka dejojuši kolhoza laikā, dejojot atguvuši valsts neatkarību un nav pārstājuši soļus apgūt, deju rakstu likt uz skatuves arī pēdējos pāris gadus, kad visam vajadzēja notikt burbuļos, jo Covid-19 pandēmijas laikā pašdarbības kolektīvu rosībai bija stingri rāmji.
Daudz dziesmu, ritmu un deju
Jura Neikena dabas koncertzālē Dikļos izdzīvoti Valmieras novada skolēnu dziesmu un deju svētki «Kad klusums skan».
Ukraina sirdī un darbos
OKSANAI KIRIĻUKAI ir izdevies sekmēt Ukrainas un Latvijas pašvaldību sadarbību. Jau parakstīti trīs sadarbības memorandi starp abu valstu vairākām vietvarām. Oksana tagad strādā Valmierā. Viņa bēgusi no kara, pasargājot sevi, meitas, un sirdī glabā savu Ukrainu.
Ukrainietes «Skaistuma stacijā»
Kara bēgļi meklē darbu un to arī atrod. Jau trešo mēnesi Stella un Katerina strādā skaistumkopšanas salonā Valmierā.
Pirmsskolas lielā loma
Dzimšanas dienu nosvinēja Valmieras pirmsskolas izglītības iestāde «Ezītis». Bērnudārzam liela pusapaļa jubileja. Mācību gadam noslēdzoties, atzīmēti 35 darba gadi.
Tagad ir svarīgi nepagurt
Ir jāpiekrīt, ka latvieši Ukrainu atbalsta daudz. Ziedotā summa trīs mēnešos pārsniegusi jau divpadsmit miljonus eiro.
Ukraiņi mācās latviešu valodu
Divas un pat trīs reizes nedēļā Ukrainas kara bēgļi – bērni, jaunieši un arī pieaugušie – dodas uz latviešu valodas stundu.
«Rūja» strādā pusgadsimtu
Valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» filiālē «Rūja» maijā svinēti svētki un notiek arī remontdarbi. Lielo pusgadsimta jubileju atzīmēs rudenī, bet katru dienu ir svarīgi, lai klienti «Rūjā» justos labi.
Atņemtais pavasaris
Aiz loga balts ķirsis un tūlīt ābeles būs ziedos, un Gaujas malā zied ievas, jā, droši vien tāpēc drēgnums pieturas. Veci ļaudis teica, ka, ievām ziedot, vienmēr kādas aukstākas dienas.
Varam ziedot ar prieku
Valmierieši, novada ļaudis un kaimiņi pašlaik var sarosīties un ziedot Ukrainas pilsētas Trostjaņecas iedzīvotājiem un iestādēm, lai pilsēta, kas mēnesi bijusi okupēta, bet tagad atbrīvota, var atgriezties normālā ikdienas ritmā.
Lēmumi bez vidusceļa
Kamēr ukraiņi izcīna uzvaras un zaudē dzīvību kara laukā, mēs cīnāmies ar metāla un betona zaldātiem un netiekam ar tiem galā. Ir kauns. Gājuši gadi neatkarīgā valstī, un ikreiz par 9. maiju bija zināms, kurš pie okupācijas pieminekļa Rīgā ies, un noprotams, kas tur skanēs.
Saulespuķu alejas dzīvībai
Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem – saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Visā Eiropā un arī Latvijā, sējot un stādot saulespuķes, tiek pausts atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību un neatkarību.
Izzog maizes klēti
Jau tā nevajadzīgas uzvaras parādes vietā 9. maijā Maskavā notika iekarotāju, nogalinātāju, zagļu un meļu parāde. Asprātīgākie jau raksta, ka Hitlers pirms 77 gadiem gribēja sarīkot lielo izgājienu Sarkanajā laukumā un tas beidzot ir sekmējies, jo «atbrīvotājs», kas vienmēr bijis uzbrucējs, iekarotājs, pakļāvējs un okupants, to savām rokām kā fašists un rašists izdarījis.
Astoņus gadus vadījis augstskolu
Vēsturnieks, asociētais profesors un Vidzemes Augstskolas bijušais rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Reģionālā mācību iestāde turpina meklēt jaunu vadītāju, bet Gatis turpina strādāt, pētīt, izzināt.