Lepojas ar vēsturi un cilvēkiem
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
Valmiera iet pretim Eiropas kultūras galvaspilsētas titulam 2027. gadā. Un novada muižu tīkls tiek akcentēts kā nozīmīga daļa pieteikumā.
J. Endzelīna Kauguru pamatskolas skolniece Kristiāna Spalviņa piedalījusies jauno dizaineru konkursā. Viņa izdomājusi un izstrādājusi masāžas elementu zirgam vai ponijam.
Apaļo desmit gadu jubileju «Dzietiem» joprojām nav izdevies plaši nosvinēt. Deju kolektīvs cer, ka tas izdosies rudenī. Viņi strādā, mēģina, liek jaunas dejas un nemaz neslēpj, ka gatavojas īstiem Dziesmu un deju svētkiem.
Skolās, bērnudārzos un arī radošajās nodarbībās pieaugušajiem, kas notika pagastos, šajā nedēļā runas un darbi bija ap sveču liešanu, dedzināšanu un vaska dekoru veidošanu.
Šo pretstatījumu ir grūti saprast, jo skolu tīkla optimizācijai piekrīt retais. Ārpus pilsētas, ja to pajautātu, tad biežākā atbilde būs: skolai pagastā, mazpilsētā ir jābūt!
Pirms padsmit gadiem demogrāfa Ilmāra Meža balss bija kā saucēja balss tuksnesī. Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, bija pārdomāta demogrāfijas politika, īpaši valsts un pašvaldību atbalstu nodrošinot kuplākajām ģimenēm.
Ir reizes, kad nesanāk pelēks, jo kopā krāsas nedrīkst jaukt. Šoreiz runa pat ne par krāsām, bet par cilvēkiem. Viņu melno un balto dabu. Cilvēks spēj būt piķa melnumā, melni nežēlīgs un turpat blakus otrs – balts. Balti ir cilvēki, sirdī balti, kuri, spītējot pasaules neizpratnei, glābj mocītu bērnu kailo dzīvību.
«Esmu ar mazu bērnu, meklēju darbu», «Esam ģimene, kas palikusi bez regulāriem ienākumiem», «Paliku bez darba, tāpēc piedāvāju jums nopirkt pašas gatavotas rotas», un līdzīgs ieraksts, ka, paliekot bez darba, ir beidzot laiks ķerties pie gleznošanas un vēlme arī darbus pārdot, jo vajag naudu.
Mazsalacas Kultūras centrā līdz 16. janvārim skatāma Tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Mazsalaca» vadītājas un tekstilmākslinieces Gaļinas Birkavas jubilejas izstāde «Apliecinājums».
«Rakstainu dubultcimdu darināšanas prasme Mazsalacā» ir iekļauta Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Jauno gadu varēja iesākt aktīvi. Slēpošanas sacensībās dalībnieku netrūka pat īsi pēc gadumijas.
Spītējot laikam, kas daudzus tik ļoti nogurdinājis, bērni dzimst. Mazāk, nekā gribētos un vajadzētu Latvijai, bet viņi joprojām sevi pasaulei piesaka. Gadumijas saruna ar Vidzemes slimnīcas Dzemdību un ginekoloģijas nodaļas virsārstu GINTU LAPIŅU.
Apsveikšana svaigā gaisā, kopīgas dziesmas un silta tēja – tā satikās draugi Ziemassvētku laikā.
Ziemassvētku laikā, tuvojoties gadu mijai, mēs meklējam īstos vēlējumus, īstos vārdus, īstās domas, un mums gribas kaut ko apņemties...
Ja Mīlestība tiešām uzvar pasauli, tad šis stāsts ir par to. Zaudējuma sāpes un nepadošanās. Mīlēt pāri dzīvības un laika robežai. Kristīne Spirģe no Jaunpiebalgas liek noticēt, ka cilvēks to spēj.
Pirms pāris gadiem Kristīne Odrija satika mammu, tēti un brāļus. Tagad mamma Liene saka, ka gatava uzlidot kosmosā, lai tikai meitiņai viss būtu labi. Ārsti un eņģeļi arī piecgadniecei palīdz.
Baltijas jauniešu ideju konkurss «Solve for Tomorrow» noslēdzies ar Latvijas komandas uzvaru – skolēni prezentēja platformu, kurā jaunieši varētu atrast darbu vasarā vai papildu nodarbošanos skolas laikā.
Šis ir Rūķu laiks, un viņi gaida ciemos. Izrādās, Latvija ir pilna ar darbīgiem rūķiem – no meža iznākušiem, no pasakām izkāpušiem, kas aicina draugos.
Kādreiz ir grūti pateikt, ko tiešām tu gribi, bet tajā pašā brīdī kā melns uz balta ir skaidrs, ko patiešām negribi. Un man negribas, lai Latvijā ar likumu un kārtību saprot deģenerātu lēkāšanu pa mašīnu jumtiem, piedzērušu veču muldēšanu un nogribējušos pusaudžu seksuālo vēlmju izkliegšanu krievu valodā. Vai prasts ļaužu bars ir mana Latvija?
Valmieras novadā notikušas senioru domrades. Tās interesi raisījušas arī Brenguļu, Kauguru un Trikātas apvienības iedzīvotājos.