Senajās saimniecībās, to skaitā muižu saimniecībās, nebija nejaušu ēku. Tāpēc, atjaunojot seno Kokmuižu un tās teritoriju, nepieciešams maksimāli saglabāt to, kas kultūrainavā vēl pastāv. Raugoties uz muižu arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, retas ir vietas, kur muižas kompleksā saglabājušās visas ēkas, taču Kokmuiža ir salīdzinoši bagāta gan arhitektoniski, gan ainaviski.
Zemkopības ministrijas (ZM) īstenotās Eiropas Komisijas programmas «Skolas piens» un «Augļi skolai» vairāku gadu laikā iemantojušas lielu popularitāti skolēnu vidū. Programma «Skolas piens» tiek īstenota kopš 2004./2005. mācību gada, bet programma «Augļi skolai» — kopš 2010./2011. mācību gada. Programmā iesaistījušās arī turpat 20 mūspuses pilsētu un novadu skolas.
Pusdienlaikā ņem līdzi interesantas grāmatas, nāc uz Hanzas namiņu pie Valmieras muzeja un iemaini tās pret citu atnestajām grāmatām! Ienāc un uzzini, kā tas viss notiek, — tā aicināja Valmieras bibliotēka viņnedēļ.
Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldē ir sena tradīcija — katru vasaru aizvest savas apkaimes pensionārus ekskursijā. Apceļotas vai visas Latvijas populārākās un ievērības cienīgākās vietas. Šogad tradīcija turpināta un pat papildināta, piedāvājot iespēju izkustēties ne tikai senioriem, bet arī citu paaudžu iedzīvotājiem. Par ceļojuma mērķi izvēlēts nekas cits kā pašu Jeru pagasts, un pasākuma devīze «Ar lepnumu par savējiem» esot izpelnījusies necerētu atsaucību. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja INDRA CELMIŅA.
Kad 2013. gada 22. augustā «Liesmā» rakstījām par Rūjienas novada jaunumu — radošās grupas «Rūjas dadzis» vasaras nometni bērniem no 7 līdz 13 gadu vecumam, nometnes iniciatore un vadītāja Daina teica: «Šī ir pirmā, bet ceram, ka ne pēdējā vasaras nometne bērniem.»
Pietiekami vēsais jūnijs un jūlija pirmā puse bija radījuši iespaidu, ka visa šī vasara paies bez siltām un karstām dienām un visiem lielajiem satraukumiem par globālo sasilšanu nav reālas izpausmes. Tad nāca jūlija nogale, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā 31. jūlijā Daugavpilī tika reģistrēti +28,8 grādi. Tajā pašā laikā LVĢMC informācija liecina, ka tikai nu jau attālajā 1993. gadā Latvijā tika piedzīvota pēdējā vasara, kurā ne reizi gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu robežu. Turklāt togad augstākā gaisa temperatūra +28,9 grādi bija jau maijā Ainažos, un vasaras mēnešos novērotā temperatūra nepārsniedza +28,2 grādus. Pirms tam gan no 1961. līdz 1993. gadam kopumā bija 10 vasaras, kurās gaisa temperatūra Latvijas teritorijā nesasniedza +30 grādus.
Lai uzlabotu automašīnu stāvvietu pieejamību pilsētas centrā, pie Vecpuišu parka Andreja Upīša ielā 2 un pie Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra internāta Leona Paegles ielā 20 ir uzsākta stāvlaukumu izbūve.
Lai nodrošinātu ielu kvalitatīvu infrastruktūru Valmieras uzņēmumiem, kā arī visiem satiksmes dalībniekiem, tika uzsākta un pašlaik noslēgumam tuvojas Cempu ielas un Paula Valdena ielas pārbūve, ziņo Valmieras pašvaldība.
Šosestdien Zemessardzes 22. kājnieku bataljona štābā «Kaugurmuiža» noslēgsies 18 dienas ilgusī Zemessardzes pamatapmācības nometne. Nometnē, kurā apmācības procesu nodrošina Zemessardzes 2. brigādes vienību instruktori, piedalās teju 70 jaunie zemessargi no Vidzemes un Rīgas.
Vaidavā sestdien ar pirmo turnīru atklāts disku golfa laukums. Tas ierīkots projektā «Atpūties Vaidavas ezera pludmalē».
Kā vērtē jaunā sasaukuma deputātu sastāvu? — jautāju Beverīnas novada domes priekšsēdētāja vietniekam ROMĀNAM VAŠČENKO, kurš vēlētāju apvienības «Kaugurieši» sarakstā šajās pašvaldību vēlēšanās ieguva visvairāk balsu.
EVITA KAĶĪTE-BRASA. Bijusī rīdziniece, kas nu jau labu laiku kā iejutusies lauku vidē Trikātā, ir Valmieras Kultūras centra TDA Gauja mākslinieciskā vadītāja, vairāku citu dažāda vecuma kolektīvu vadītāja, enerģiska un cilvēkiem atvērta jauna sieviete, kas nebaidās no jauniem izaicinājumiem. 1. Beverīnas novada uzņēmējdarbības atbalsta konkursā tika atbalstīts arī Evitas projekts «Interneta veikals «Good For Living» pārdošanas platformā «Etsy.com».
«Rokdarbi — tā ir mana sirdslieta,» tik vienkārši un skaisti par savu aizraušanos stāsta MARIJA MELNGĀRŠA.
Ir 1929. gads. Naukšēnu pagasta valdes sēdes protokolā ir teikts: «Tautas Labklājības Ministrija piešķīrusi šai pagasta pašvaldībai Ls 22 000.- doktorāta izbūvei pagastā. Padomei noteikt vietu doktorāta būvei, un šādu noderīgu vietu padome atrod vienīgi uz pagasta sabiedrības zemes Veczvejniekiem, jo šī vieta atrodas diezgan daudz pagasta centrā, dzīvu satiksmes ceļu malā un kaimiņos iestādēm, kuras bieži apmeklējamas pagasta iedzīvotājiem.»
Atgriežoties Vidzemes Augstskolas rubrikai «Mana vieta Valmierā», par pirmo varoni kļūst informācijas tehnoloģiju studiju virziena direktore MAIRITA ZAĶE, kas uz interviju ieradusies ar savu meitu Māru, kurai tikpat ļoti patīk Dzirnavu ezeriņš, cik viņas mammai. Jautāju Mairitai par viņu pašu un aktualitātēm Vidzemes Augstskolā.
Valmieras skeitparks Rīgas ielā 43A darbojas jau piecus gadus. Tas tika izveidots, lai rosinātu bērnus un jauniešus izvēlēties lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, veselīgu un sportisku dzīvesveidu.
Lai īstenotu savas biznesa ieceres, ikviens 18 līdz 40 gadus vecs jaunietis aicināts pieteikties Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pasākumam «Laukiem būt!», kura ietvaros plānota informatīvā diena, mācības un noslēdzošs biznesa ideju konkurss.
Piektdienas pēcpusdienā sākās otrais Valmieras vasaras teātra festivāls, uzsverot, ka šogad tas domāts kā piedzīvojums ģimenēm un bērniem.
Lai gan Rūjienas novadā dažnedažādi kultūras sarīkojumi notiek visu gadu un iedzīvotāji, iespējams, ir pat izlutināti ar vienmēr pārbagātajām svētku programmām, kurās organizatori centušies izdabāt visām paaudzēm no bērniem līdz sirmgalvjiem, tomēr pilsētas svētki, protams, ir viens no gada lielākajiem un iecienītākajiem sarīkojumiem.
Mans hobijs ir pirts un viss, kas saistīts ar dabu, atzīstas ARLITA KOVRIŽNIHA, izrādot telpas divstāvu guļbūvē, kura atrodama Naukšēnu novada Ķoņu pagasta Pērlēs — vietā, kur kādreiz bijusi meteoroloģiskā stacija. Kopš jūnija pirtī norit remontdarbi, jo dabiskie materiāli pa 10 gadiem mēdz nolietoties un vietumis nepieciešama atjaunošana. Tā kā jaunākajai no Arlitas meitiņām ir tikai 4 mēneši, šobrīd viņa maksas pasūtījumus nepieņem, taču tie, kuri ļoti grib, un arī ģimenes locekļi atrod veidu, kā ar viņu sarunāt, un ierodas uz pirts rituālu gan ziemā, gan vasarā, kad viss zied. — Runājot ar klientu, es jau jūtu, kas viņam nepieciešams, — stāsta pirtniece, — vai viņš grib atbrīvoties no stresa vai pārdomāt dzīvi. Tad es piemeklēju attiecīgu slotiņu — parasti iziet 12 — 13 slotas vienā reizē vai vismaz sešas.