Naukšēnu doktorātam — 85!
Ir 1929. gads. Naukšēnu pagasta valdes sēdes protokolā ir teikts: «Tautas Labklājības Ministrija piešķīrusi šai pagasta pašvaldībai Ls 22 000.- doktorāta izbūvei pagastā. Padomei noteikt vietu doktorāta būvei, un šādu noderīgu vietu padome atrod vienīgi uz pagasta sabiedrības zemes Veczvejniekiem, jo šī vieta atrodas diezgan daudz pagasta centrā, dzīvu satiksmes ceļu malā un kaimiņos iestādēm, kuras bieži apmeklējamas pagasta iedzīvotājiem.»
Naukšēnu pagasta valdes 1929. gada 2. septembra sēdē nolemj būvēt ambulanci-ārsta māju kopā ar aptieku pie pagasta nama vecās kūtiņas uz atsevišķa apauguša uzkalniņa, iepriekš noplēšot veco kūtiņu, nocērtot alkšņus un nosusinot ar drenām būves vietu.
1932. gada 31. augusta sēdē Naukšēnu pagasta padome nolemj ārstu māju nodot lietošanā ar 1932. gada 1. septembri, uzaicināt garīdznieku ārsta mājas iesvētīšanai, sarīkot iesvētīšanas mielastu, tādēļ asignē Ls 120.- no neparedzētiem izdevumiem. Par Naukšēnu pagasta ārstu ievēl dr. Austru Bebris jaunkundzi, kas sāks strādāt no 1932. gada 11. septembra. Doktorātā vēl strādās 1929. gada 1. janvārī pagasta valdes pieņemtā vecmāte Otīlija Engers.
Naukšēnu pagasta valde 1934. gada 19. aprīļa sēdē apstiprina O. Kacēna aptiekas atvēršanu Naukšēnu doktorātā. 1934. gada 22. oktobrī aiz neuzmanības aptiekā izcēlies ugunsgrēks, kura dēļ doktorāta ēkai nodarīti zaudējumi Ls 150.- apmērā.
NAUKŠĒNU DOKTORĀTS 1932. g. Foto no Cilvēkmuzeja arhīva