No neatminamiem laikiem tā iegājies, ka ikdienā klusi darbīgā Rūjiena, kas ar savu rāmumu svešiniekam vai paviršam caurbraucējam no stresainās lielpilsētas varētu šķist par daudz miegaina, sestdienās, īpaši vasarās, pārtop par ļoti dzīvīgu Ziemeļvidzemes tirdzniecības centru, līdzīgu tam, kādu to apraksta simt gadus senās avīzēs.
Rūjienas Mūzikas skola 30. novembrī ar trīsdaļīgu koncertu skanīgi un krāšņi svinēja savu 40. jubileju.
Kas ir Satversmes tiesa? Kāpēc Latvijā nevienam noziedzniekam nepiespriež nāvessodu? Kāda ir mūsu valsts tiesu sistēmas hierarhija? No cik gadiem var tikt iecelti amatā dažādu pakāpju tiesneši? Ko nozīmē tiesiska valsts? Kur sākas un beidzas tava brīvība un kur – citam cilvēkam? Kādi ir pilsoņa pienākumi un tiesības? Ko jūs saprotat ar vārda brīvību?
Mūslaikos cilvēkus pārsteigt ir kļuvis ārkārtīgi grūti. To zina gan svētku organizatori, gan, iespējams, pašiem svētku gaidītājiem ir aizdomas, ka visu jau ir redzējuši, ka viss jau ir bijis un ka varbūt vienīgais, kas vēl nav pieredzēts, ir piena upes ķīseļa krastos. Tomēr ik gadu Rūjienas pilsētas svētku programma tiek satamborēta veselām četrām dienām, ņemot vērā visu paaudžu intereses un piedāvājot apbrīnojamu raibumu un daudzpusību. Tā arī šogad bija domāts par visiem – no bērnudārzniekiem līdz sirmgalvjiem. Savs iznāciens bija sportistiem, savs – amatniekiem, tirgotājiem, dejotājiem, dziedātājiem un teātra spēlētājiem. Bija estētiski «kumosi» kultūras un mākslas baudītājiem un smieklu deva ēverģēlību piekritējiem. Savs laiks ar lepnumu izrādīt vietējo pašdarbnieku labāko sniegumu, savs laiks priecāties par viesmāksliniekiem. Varēja izbaudīt mazpilsētas šarmu saules un dabas pilnbriedā, gan arī nakts klusajā burvībā Rūjas krastos vai sajūsmināties par salūta atspulgiem upes ūdeņos.
Rūjienai ir daudz draugu. Necik sen, kad Rūjienas kultūras namā visa bijušā Valmieras rajona pārstāvji svinēja 25 gadu draudzību ar vāciešiem. Zviedri un norvēģi ilgstoši bijuši uzticami sadarbības partneri dažādos projektos, savukārt ar pleskaviešiem Rūjiena sacentusies viesmīlībā, abpusēji baudot nacionālo kultūru bez jebkāda politikas piejaukuma. Draudzībai ar tuvākajiem pārrobežas kaimiņiem igauņiem vispār nav nosakāms ilgums.
Rūjienieši, kā paredzēdami dienvidnieciski karstu vasaru, jau gada sākumā par šīs vasaras pilsētas svētku emblēmu izvēlējās saulespuķi. Jau krietni iepriekš par svētku tuvošanos atgādināja malu malās augošās dzeltenās lielgalves – gan augumā negaras, gan tās lielās, kas pāri cilvēka galvai.
Rūjienas jaunās brīvdabas estrādes celtniecības darbu pabeigšanu cilvēki ļoti gaidīja, ar skatieniem sekojot līdzi būvdarbiem un straujajām vides pārvērtībām. Novadam tas ir liels notikums, tāpēc bija paredzams, ka Saldējuma svētkos, kuros bija solīta arī estrādes atklāšana, tajā būs daudz ļaužu. Katrs gribēja savām acīm pārliecināties par iespaidīgajām pārmaiņām. Daudzām paaudzēm vēl atmiņā un sirdīs vecā estrādīte, kurai ir sava vieta novada kultūras dzīves vēsturē un kuru saglabās fotogrāfijās un mīļā piemiņā, tomēr jaunā estrāde pārliecinoši ievada jaunu ēru un uzskatāmi apliecina dzīves kvalitātes augšupeju.
12. janvārī Jeru pagasta «Jaunstiļļu» durvis vēra ciemiņi. Pārkāpuši senās mūra ēkas slieksnim, tuvodamies jubilārei — simtgadniecei LŪCIJAI TREIMANEI, nesa pa kādai dāvanai un krāšņam puķu pušķim. Vieni no pirmajiem ieradās vietējās varas pārstāvji no Rūjienas novada pašvaldības un Jeru pagasta pārvaldes.
Lai gan Rūjienas novadā dažnedažādi kultūras sarīkojumi notiek visu gadu un iedzīvotāji, iespējams, ir pat izlutināti ar vienmēr pārbagātajām svētku programmām, kurās organizatori centušies izdabāt visām paaudzēm no bērniem līdz sirmgalvjiem, tomēr pilsētas svētki, protams, ir viens no gada lielākajiem un iecienītākajiem sarīkojumiem.
«Man, lūdzu, Liesmiņu trīs mēnešiem,» Rūjienas pasta nodaļā dzirdu sakām kādu balsi rindas sākumgalā.