Diāna Glušonoka

Saruna ar bijušo naukšēnieti KRISTU HELMŪTI (Prauliņu) sākās pēc muzeja iepriekšējās intervijas publicēšanas.

Kad pagājušajā gadā Cilvēkmuzeju iepazīt atnāca bijušais naukšēnietis ANDRIS ĀBOLIŅŠ ar ģimeni, sapratu, ka šis ir viens no cilvēkiem, kura stāstu par profesiju vēlos dzirdēt un pastāstīt citiem. 

Visā Latvijā šajā laikā notiek dažādi 1991. gada barikāžu dienu atceres pasākumi. Pirms 35 gadiem iedzīvotāji no visas Latvijas pulcējās Rīgā, lai aizstāvētu savu valsti, Rīgu. Apmēram simt vīru no Naukšēniem arī bija šo aizstāvju vidū.

Jaunsargu instruktors GATIS CERIŅŠ gandrīz vienmēr sastopams sava darba uniformā. Citādi nemaz nevaru viņu iedomāties. 

Agrāk, kad strādāju Naukšēnos veikalā «Dzirnavas», mūsu kolektīvā bija arī vairāki jaunieši. Atceros Zandu, kura tolaik, būdama tīnis, spridzināja ar savu enerģiju. 

Naukšēniete BAIBA RIEKSTIŅA (dzim. Dreija) ir Rūjienas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā. Enerģijas pilna, ar humora dzirksti un smiekliem gatava jaunajam mācību gadam!

Ar skolotāju, basketbola treneri, naukšēnieti JĀNI AĢI tiekamies, kā norunāts, Rūjienas sporta hallē pēc basketbola turnīra beigām. Jānis uzreiz brīdina, ka esot liels runātājs un lai es piebremzējot viņu, ja runā par daudz. 

KRISTĪNE MELNE nav naukšēniete, tomēr ar Naukšēniem ir cieša saikne, jo viņas vīrs ir audzis un mācījies Naukšēnos, un mamaneta spēlē, kur Kristīne aktīvi piedalās, daļa komandas ir naukšēnietes.

Kad uzrunāju naukšēnieti OJĀRU LŪSI, lai viņš pastāsta par skursteņslauķa profesiju, viņš ļoti tielējās – man tak nav ko stāstīt, es neesmu interesants utt.

Naukšēniete DZINTRA KRIEVĀNE (dzim. Zandersone) grāmatvedes darbā aizvadījusi 47 gadus un ir piedzīvojusi laikus, kad grāmatveža uzticamākais darbarīks bija skaitīkļi, pēc tam skaitļojamie aparāti, vēlāk kalkulatori un visbeidzot datori un internets. Bagātīga pieredze!

Šis gads Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir īpašs. Tuvojas 17. maijs – Ugunsdzēsēju un glābēju diena, kurā šoreiz svinama arī nozīmīga jubileja – Ugunsdzēsībai Latvijā 160. gadadiena.

Naukšēnu lielākais lepnums ir muiža gan kā celtne, gan kā kultūrvēsturiskā mantojuma smagsvars. Uz skaisti kopto muižas kompleksu vēršas skati jebkuram Naukšēnu ciemiņam, gan arī to novērtē paši naukšēnieši. 

Esmu dzimis Rīgā 1959. gadā. Mans tēvs Juris Ozols dzimis Naukšēnu pagasta Jungās (Nurmos). Bēgot no izsūtīšanas 1949. gadā, tēva ģimene izklīda prom no Jungām, kurās vēlāk viņiem atgriešanās bija liegta.

Oktobra pēdējā sestdienā, 28. oktobrī, visā Latvijā tika atzīmēta Leģendu nakts. Arī Naukšēnu muiža, tumsas ieskauta, aicināja ciemos. 

Kad pie mums, Naukšēnu Cilvēkmuzejā, paciemojās viesi no avīzes «Liesma» ar lūgumu ko pastāstīt, aizdomājos.

Naukšēnu vidusskolai šogad 85 gadu jubileja. Kāda ir šīs skolas vēsture, pamatakmens ielikšana?

Lai arī muzeji joprojām slēgti apmeklētājiem, darba mums netrūkst. Vienmēr ir, ko pētīt, sakārtot. Vienmēr ir kāds, kuram nosūtīt sagatavotu informāciju par konkrētu tematu. Un vienmēr arī sēžam kā uz adatām, gaidot – ja nu beidzot šis viss beidzas, mums taču jābūt gataviem ar kādu izstādi, pasākumu. Tas nekas, ka tu nezini, būs vai nebūs. 

Lai arī foto konkursi un akcijas notiek visapkārt, skaistu mirkļu nekad nav par daudz! Naukšēnu novads izsludinājis foto akciju Saglabā mirkli vēsturei.  Tās mērķis ir iesaistīt iedzīvotājus skaistu, interesantu fotogrāfiju radīšanā Covid-19 ierobežojumu laikā, aktīvi pavadot laiku, pamanot ikdienā nepamanāmo, noķerot mirkļus Naukšēnu un Ķoņu pagastos, līdz ar to saglabājot vizuālas liecības par 2020./2021. gadu Naukšēnu novadā, kas no 2021. gada 1. jūlija būs iekļauts Valmieras novadā. 

Jau ilgu laiku Naukšēnu Cilvēkmuzejs, kā jau visas kultūras iestādes, ir slēgts apmeklētājiem. Ņemot vērā šo situāciju, paredzēto izstādi muzejā izveidojām apskatāmu āra apstākļos cilvēkiem jebkurā pieejamā laikā un piedevām neradot pulcēšanos. 

Kad aktīvākā tūrisma sezona tuvojas beigām, var kāpt  autobusā un doties iepazīt vietas sev apkārt. Tā arī es kā Naukšēnu Cilvēkmuzeja pārstāve, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona piedāvājumam, 30. septembrī devos trīs dienu pieredzes apmaiņā pa Igauniju un Latviju. Kā izrādījās vēlāk, tas jau bija piektais un pēdējais šāds brauciens šī projekta ietvaros.