Patlaban Burtnieku novada pašvaldības darbakārtībā arī grunts ceļu rekonstrukcija vairākos desmitos kilometru. Te plānots piesaistīt arī Eiropas naudu, taču tādā gadījumā jārēķinās ar striktām prasībām darbu izpildījumā un ļoti skrupulozām ekspertīzēm.
Pagājušajā Burtniekā palika nepabeigta tēma par tūrisma iespējām, kopā strādājot Burtnieku novadam ar kaimiņu novadiem. Sīkāk stāsta novada pašvaldības Attīstības daļas vadītājs VALĒRIJS SEILIS:
Tā Burtniekam vakarrīt, rādot un stāstot nu jau divās jaunlopu kūtīs un visā lopkopības kompleksā Bukā paveikto, ar gandarījumu teica SIA Valmiera Agro valdes loceklis GUNTARS KLEINBERGS. Viņa ziņā te visa saimnieciskā dzīve, sākot ar lopkopību un celtniecību, daudzas lietas, kas te redzamas, arī paša, balstoties uz atbilstošu izglītību un dzīves pieredzi, izdomātas.
Šosestdien plkst. 14 Mūrmuižas Tautas universitātes nodarbības laikā tiks atklāta foto izstāde «AccessAbility», kā arī notiks lekcija – saruna par tēmu «Kā saņemt sevi rokās, lai sasniegtu mērķus!», ko pasniegs Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs un profesors Dr.Phd. Ivars Austers.
Vairāk nekā divus gadus Krievijas embargo un globālais piena tirgus ar zemo piena iepirkuma cenu bija pamatīgs pārbaudījums piena nozarei un lauksaimniekiem — piena ražotājiem. Bet par spīti tam Latvijā pagājušajā 2015./2016. pārraudzības gadā vidējais izslaukums no govs audzis par 218 kg un valstī tas bija 7296 kg. Lopkopības speciālisti to skaidro ar vairākiem iemesliem, un viens no tiem — cenu dēļ samazinoties naudas ieņēmumiem par pienu, tika ražots iespējami vairāk piena, lai tā kompensētu naudas ieņēmumu daļu. Uzmanīgāk nekā jebkad sekoja līdzi tam, cik daudz un cik precīzi govis apēd to, kas katrai govju grupai paredzēts ēdienkartē.
Cēsīs jau kopš 1995. gada izvērtē ieguldījumu izglītības un kultūras norisēs Latvijā.
Viņnedēļ Valmieras pašvaldības dome apstiprinājusi pašvaldības 2017. gada budžetu. Aizvadītajā piektdienā vietējo masu mediju pārstāvjiem par lielākajiem šim gadam pilsētā ieplānotajiem darbiem stāstīja pašvaldības domes priekšsēdētājs JĀNIS BAIKS.
Janvāra pēdējā piektdienā Mazsalacas kultūras centrā atzīmēja divas ievērojamas jubilejas. Fotostudija «Fokuss» ar jaunu izstādi atzīmēja savu piekto dzimšanas dienu, bet studijas vadītājs Aleksejs Koziņecs tika sveikts viņa 75 gadu jubilejā.
Kultūras zīme «Latviskais mantojums» radīta pēc lauku tūrisma asociācijas «Lauku ceļotājs» iniciatīvas. Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Pašvaldību savienību to piešķir uzņēmējiem, kuri saglabā, iekļauj mūsdienu dzīvē un apmeklētājus iepazīstina ar latviskās kultūras un sadzīves tradicionālajām vērtībām. Pēc šīs zīmes var atpazīt vietas, kur saimnieki viesiem rāda amatus, prasmes, māca svinēt latviskos svētkus un cienā ar nacionāliem ēdieniem. Zīmi jau saņēmušas 72 saimniecības. Nesen tā par tradicionālās aitkopības amatniecību un saglabāšanu piešķirta arī Jeru pagasta z/s «Klimpas» saimniekiem ILZEI un VALDIM LESKĀM.
Lauksaimniecības datu centra publiskotie 2015./2016. pārraudzības gada rādītāji par Latvijas labākajiem ganāmpulkiem un ražīgākajām govīm nepārprotami atkal liek apbrīnot Rūjienas novada Jeru pagasta z/s «Ceriņi» saimnieku Alda, Leldes, viņu dēla Austra un vedeklas Lāsmas Kļaviņu paveikto piena lopkopībā.
Tieši tāds ir Rūjienas novada amatnieku biedrības «Rūzele» rokdarbnieces, individuālā darba veicējas ESMERALDAS PASĪTES laika un dzīves ritums, kurā ziema paiet, dzīvojot senču mājvietā Ķoņu pagastā pie Igaunijas robežas, bet vasaras — dzīvesdrauga Kono dzimtenē saulainajā Itālijā.
Mēdz teikt: slikts tas karavīrs, kas nesapņo kļūt par ģenerāli. Tiesa, ne katram tas lemts, jo izaugsmes process prasa lielu pašdisciplīnu, mācīšanos un pieredzi. Tā nāk gan ar puniem pierē, gan arī veiksmēm. Jaunu zināšanu ceļu pašlaik uzsākuši arī vairāki Rūjienas vidusskolas audzēkņi. Kopā ar skolotāju Ingūnu Kūķi pasniedzējas Ingas Rokpelnes vadībā viņi ir noslēguši pirmos sadarbības līgumus un iesaistījušies Rūjienas Tautskolas LEADER projekta vienā no sadaļām: skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) veidošana.
1935. gadā Latvijas skolās tika iedibināta akcija «Draudzīgais aicinājums», ko savā vārda dienā uzsāka Latvijas prezidents Kārlis Ulmanis. Šī tradīcija tika atjaunota 1994. gadā.
Trešdienas pievakarē pie tirdzniecības centra Valleta skanēja leijerkaste un šurpu turpu šaudījās avīžpuikas ar koncertu sarakstiem, aicinot uz XXVI starptautisko Ziemas mūzikas festivālu. Kā pastāstīja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba, festivāls veltīts Volfganga Amadeja Mocarta 261. dzimšanas dienas atcerei, tajā dzirdēsim gan kora dziesmas, gan instrumentālo mūziku, gan džezu un rokenrolu, ko izpildīs galvenokārt Valmieras MS audzēkņi, kā arī mākslinieki, kas ar to saistīti, paši skolotāji un draugi no Lietuvas un Igaunijas.
Noslēdzies Vislatvijas skolēnu radošo darbu konkurss «Es esmu vaļējas durvis» (R. Mūks), kas veltīts domātāja, dzejnieka, reliģiju pētnieka Roberta Mūka piemiņai. To jau vienpadsmito reizi rīkoja Riebiņu novada dome, R. Mūka muzejs un Galēnu pamatskola ar mērķi — skolēnu domu, izjūtu un pārdzīvojumu atklāsme. Lai konkursā piedalītos, bija rosinājums iepazīt R. Mūka dzeju un esejas, mudinājums ikdienā saskatīt neparasto un savdabīgo, kā arī vērot, analizēt, izpētīt un izteikt pārdomas par tendencēm sabiedrībā. Četrās vecuma grupās tika iesniegti 525 darbi no 79 Latvijas skolām. Lai šādu daudzumu izvērtētu, žūrijai nebija viegli, tāpēc tika piešķirtas vairākas pirmās trīs vietas un ļoti daudz atzinību katrā grupā. No mūsu puses konkursā piedalījās tikai Naukšēnu un Rencēnu skolēni.
Vakar Valmierā notika 22. Starptautiskais jauno pianistu konkurss.
Ja gribi lidot, darini spārnus, — šie zīmīgie vārdi izskanēja otrdienas vakarā Valmieras bibliotēkā. To autore ir Anita Gulbe-Trumpe: viņai pēc publikācijām kopprojektā «Mana grāmata» nupat iznākusi pirmā pašas grāmata.
Sākoties pavasara semestrim, studijas Vidzemes Augstskolā uzsāks arī 20 ārvalstu studenti no Francijas, Spānijas, Turcijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas.
Brenguļu pagasta «Zarupos», kas atrodas netālu no autotrases, ciemojāmies pie izbijušas pilsētnieces LĀSMAS KIĻUPES, kura nišu savam biznesam veiksmīgi atradusi laukos — ražo sukādes.
19. janvārī apritēja 95 gadi, kopš dzimusi mūsu novadniece, valodniece un filoloģijas doktore Rasma Grīsle (1922 — 2013).
Novadniece ir no Trikātas pagasta, tomēr dzīvojusi Kauguros un mācījusies Kauguru pamatskolā, vēlāk absolvējusi Valmieras ģimnāziju un studējusi Latvijas Universitātē (1940 — 1947).