Pilsētās un novados

Aizvadītas vietējo pašvaldību vēlēšanas. Latvijā par saviem izvēlētajiem deputātu kandidātiem nobalsojuši 50,41% balsstiesīgo pilsoņu, attiecīgi Vidzemē — 49,5%.

Baznīcu nakts ir gaidīts kultūras notikums, kas kristīgo draudžu baznīcās parasti noris vasaras sākumā — jūnijā. Baznīcās šajā laikā interesenti var iepazīt kultūras un garīgās vērtības, var ieklausīties garīgajā mūzikā, klusumā, lūgšanās un pārdomās kopā ar Dievu.

Šī gada pavasarī pēc biedrības Latvijas ceļu būvētājs pasūtījuma aptauju Latvijas iedzīvotāju vidū veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS. Tajā piedalījās 1005 pastāvīgie valsts  iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Šo uzņēmīgo kundzi no Saldus pirmoreiz sastapu Rīgā izstādē Ražots Latvijā aprīlī pirms kādiem pieciem gadiem. Uzaicināju ierasties ar viņas gatavotajiem šūpuļkrēsliem arī Valmierā kārtējās Vidzemes Uzņēmēju dienās. Izrādās, toreiz AIJA OZOLA atbrauca uz palikšanu. Nē, uz dzīvi Valmierā viņa nepārvācās, taču tagad ir regulāri savā vietā katrā izstādē, arī šajā, divdesmitajā. Nu, kā lai neaprunājas!

Naukšēnu muižas zālē 1. jūnijā izskanēja gadskārtējais pasākums Naukšēnu novada vidusskolas lepnums, kurā tika pulcināti olimpiāžu laureāti, konkursu uzvarētāji un labākie sportisti, kā arī viņu skolotāji un vecāki.

Naukšēnu novada vidusskola uzsākusi darbošanos starptautiskā jauniešu Erasmus+ projektā. Nupat skolas direktore AIGA STIERE un 11. klases absolvents Raimonds Vācietis atgriezušies no sagatavošanas vizītes Portugālē:

Lai arī kopš Muzeju nakts aizritējušas jau vairākas nedēļas, Naukšēnu Cilvēkmuzeja darbiniecei DIĀNAI GLUŠONOKAI tā vēl spilgtā atmiņā: «Tā kā pērn mums palīdzēja Vidzemes Augstskolas studenti, šogad, lai apmeklētājiem būtu interesantāk, izvēlējāmies aicināt palīgos profesionāļus, taču kā allaž atsaucīgas bija arī Naukšēnu kultūras darbinieces. Muzeju naktī darbojās trīs radošās darbnīcas, kurās izgatavojām lupatu lellītes, darinājām dekoratīvās aprocītes jeb draudzības jostiņas un bijušās naukšēnietes Ivetas Luntēnas vadītajā flaberdarbnīcā  bērni no kartupeļu cietes, PVA līmes un krāsām pagatavoja elastīgu bumbuli, kuru varēja spaidīt, veidojot dažādas figūras. Lēcām klasītes, kurās arī tēvi labprāt piedalījās, un vēl spēlējām bumbu spēli ar 10 dažādas grūtības pakāpes uzdevumiem.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) sadarbībā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu sporta centrā «Ķeizarmežs» pulcēja cilvēkus ar invaliditāti, lai dotu iespēju piedalīties dažādos piedāvātajos sporta veidos, tādējādi popularizējot aktīvu dzīvesveidu un radītu veselīgu konkurenci sportistu starpā.

Latvijas veselības nedēļas ietvaros Valmierā tika organizētas sporta aktivitātes pie Dzirnavu ezeriņa un Valmieras Pārgaujas sākumskolas sporta zālē.

Dr. Mārtiņa Lutera «Mazais katķisms» vēsta, ka Vasaras svētku laiks sākas jau ar svētdienu pēc Debesbraukšanas dienas, kas ir četrdesmitā diena pēc Lieldienām un kuras sens latviešu nosaukums ir Lielā Krustdiena. Vasarsvētki ir piecdesmitā diena pēc Lieldienām, kad kristīgajā pasaulē piemin Svētā Gara izliešanu un kristīgās baznīcas tapšanu. Tā vienmēr ir svētdiena. Šogad — 4. jūnijā. Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki kristiešiem izsenis ir vieni no trim būtiskākajiem Baznīcas gada svētkiem, jo bez šī notikuma Baznīca nepastāvētu.

«Latvijas veselības nedēļas» pasākumi kupli apmeklēti arī Valmierā.

27. maija pievakarē pa visu Majoru pludmali noskanēja: «Uzvarētāji 5. — 6. klašu grupā ir Rubenes pamatskola!»

Plostu siešanas, pludināšanas tradīcijas Latvijā gana senas. Starp citu, jau pirmajā latviešu skaņu filmā Gauja 1934. gadā bijuši unikāli dokumentāli kadri par Gaujas plostniekiem, viņu darbu un sadzīvi. Kā jau visiem procesiem, arī plostu pludināšanai bija ziedu laiki un bija arī noriets pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Taču senās tradīcijas pirms 20 gadiem atjaunoja strencēnieši ar Mārtiņu Gaigalu priekšgalā, un šogad 20. maijā Strenčos Gaujas krastā notika jubilejas — 20. Plostnieku svētki, kuros bija izdevība pabūt arī šo rindu autoram. Šajā improvizētajā reportāžā mazāk būs teksta, vairāk bilžu. Jo todien Gaujmalā patiešām bija ko redzēt!

Laura un Lana ir 12. klases skolnieces, kuras jūnijā svinēs vidusskolas izlaidumu, bet pēc gada, nokārtojot kvalifikācijas eksāmenu, būs ieguvušas arī apliecinājumu par to, ka iegūta profesija, mācoties Ogres tehnikumā.

Svinot novadu Grāmatu svētkus, notika tematiska saruna par to, kā laukos sadzīvo ražošana un kultūras mantojums — enkuri, kas latvieti notur savā zemē.

Svinīgā pasākumā tika sveikti Beverīnas novada izglītības iestāžu olimpiāžu laureāti un darbinieki — godināja 15 skolēnus, 11 pedagogus un 14 skolu darbiniekus no Brenguļu sākumskolas, Trikātas pamatskolas, Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas un pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa».

AR GRĀMATU SĒĻU MUIŽĀ. Kamēr iepriekšējās nedēļas nogalē Rūjiena lustējās Saldējuma svētkos un Valmieru pieskandināja Vidzemes futbola svētku līdzjutēju balsis 49. Liesmas kausa izcīņā, Mazsalacas pusē, Sēļu muižā, svinēja sešpadsmitos novadu Grāmatu svētkus. Godā cēla GRĀMATU, latviešu literatūru un latvisko vārdu, pagastu un novadu bibliotekāri izmantoja iespēju iegādāt jaunumus un tikties ar autoriem, klātesošie piedalījās tradicionālajā publiskajā diskusijā par Latvijas reģionu lauksaimniecības un kultūrvides attīstību. Jāņa Līgata foto

Pirmdien, 29. maijā, no pl. 14 līdz 14.15 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) visā Latvijā uz trim minūtēm ieslēdza trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu — sirēnu tehnisko stāvokli, bojājumus vai traucējumus sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamību.

---

Maija sākumā pāra reizes aizbraucu uz Burtnieku, lai pavērtētu, kāda ir situācija ezerā. Jāteic, ka tas vairs nav tāds ezers, kā bija pirms 33 gadiem.  Tajos senajos gados par ezeru rūpējās lielā Latvijas Mednieku un makšķernieku biedrības (MMB) Valmieras nodaļas biedru saime, kuras 36 mednieku un makšķernieku kolektīvu biedru skaits bija tuvu diviem tūkstošiem. Katram kolektīvam bija iedalīta Burtnieku, Baužu ezeru krasta un Salacas upes zona, kurā bija jāizpļauj ūdenszāles un un jāiznes krastā. Bez tam biedrības biedri kopā ar Valmieras vides aizsardzības pārstāvjiem piedalījās zivju aizsardzības reidos. Ezerā makšķerēja makšķernieki, periodiski to apzvejoja Upesciema zvejas brigāde. Lomi abām grupām bija apmierinoši. Sakarā ar nepietiekamo finansējumu zivju aizsardzības pasākumiem Valmieras MMB bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi un apmaksāja daļu no zivju aizsardzības pasākumos izlietotā benzīna. Tāpat nebija nekādu problēmu ar makšķernieku lomu uzskaiti. Biedrības laivu bāzēs katrs makšķernieks vienmēr ierakstīja noķerto lomu uzskaites žurnālā. Vēl tagad ir saglabāti pieci Sedas bāzes lomu uzskaites žurnāli par laika periodu no 1984. līdz 2005. gadam.