Maruta Krastiņa

Pagājušās nedēļas ceturtdienā mazajā Ķoņu pagasta pārvaldes zālē līdz vēlai vakara stundai nenorima čalas, apsveikumi, mūzika un dziesmas – dziedātas gan latviešu, gan igauņu valodā. Pie ķoniešiem ciemos bija ieradušies tālie igauņu draugi no Ūes Karistes Klubs 60+. Pasākuma sākumā visi kopīgi Anetes vadībā gatavojām ziepes. Ikviens, kas vēlējās, varēja pagatavot dažādām smaržām piepildītu ziepju gabaliņu un paņemt līdzi kā piemiņu no šī pasākuma. Pēc tam – dziesmas, apsveikumi mūsu valstu 100 gadu jubilejas svinībās gan no igauņu draugu, gan no folkloras kopas Dzīne puses kopā ar mūsu tautas spēka dziesmām un laba vēlējumiem mūsu valstīm dzīvot saules mūžu.

1989. gada 23. augustā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu nostājās Baltijas ceļā, lai plecu pie pleca 600 km garumā stalti un nesalaužami stāvētu par Baltijas neatkarību.

Otrdien, 23. augustā, Igaunijas robežmalā Naukšēnu novada Ķoņu pagastā pie Baltijas ceļa atceres zīmes pulcējās vairāki simti apmeklētāju gan no Latvijas, gan no kaimiņvalsts Igaunijas, lai kopīgi atcerētos Atmodas laika vēsturiskos notikumus, kuru rezultātā Baltijas valstis izcīnīja brīvību un neatkarību.

Līgotāji, līgotāji,

Nav vairs tālu Jāņu diena

Šī dieniņa, rīt dieniņa

Parīt pati Jāņu diena

Gada garākā, gaišākā diena un īsākā nakts tūliņ būs klāt, saulei šis visgarākais ceļš ejams tieši vasaras saulgriežos, kad visa daba virmo patīkamā krāšņumā, un ir gatava dot cilvēkiem visu savu bagātību un svētību. Tiek siets Jāņu siers, darināts Jāņu alus, pīti Jāņu vainagi un smaržo bērzu meijas — Vasaras saulgriežos gavilē gan daba, gan cilvēki.

Ķoniešiem jau kopš seniem laikiem bijusi sirsnīga draudzība ar saviem kaimiņiem Igaunijā. Esam viesojošies pie viņiem ar koncertiem, ar izstādēm, tāpat viņi pie mums. Ķoņu pagasta bibliotēka ir realizējusi divus projektus sadarbībā ar Igaunijas Republikas Lilli ciema bibliotēku: projekta gaitā mūsu lasītāji iepazina Lilli ciema bibliotēku, mūsu Rūjas upes iztekas vietu Ruhja ezeru, iepazināmies ar Teringa purva taku un purva augiem, tāpat pagājušā gada rudenī Mārtiņdienā igauņu grupa viesojās pie mums un kopīgi gatavojām igauņu un latviešu ēdienus.

Naukšēnu novads atrodas Ziemeļvidzemē un robežojas ar Rūjienas, Burtnieku, Valkas novadu un Igauniju. Tas izveidots 2009. gadā, apvienojoties Naukšēnu un Ķoņu pagastiem, ar administratīvo centru Naukšēnos. Novada kopējais iedzīvotāju skaits ap 2150.  Pagastos daudz interesantu dabas, vēstures un kultūras objektu, kurus lielākā daļa novada pagastu iedzīvotāju nemaz vēl nav tā īsti iepazinuši. Tāpēc ķonieši, piebiedrojoties arī dažiem naukšēniešiem, devās nelielā ekskursijā pa Naukšēnu pagastu. Pavadīt un pastāstīt visu interesanto par Naukšēniem apņēmās kādreizējā Naukšēnu pagasta bibliotekāre — vēstures zinātāja Brigita Ceriņa.

Ķoņu pagastmājā 6. novembra pievakarē bija jūtama gaidāmās Mārtiņdienas noskaņa. Ķonieši gatavojās svinēt Mārtiņdienu un uzņemt ciemiņus no Uus Karistes Igaunijā.  Latviešiem Mārtiņš ar saviem Mārtiņbērniem atbrauc reizi gadā 10. novembrī, un arī Igaunijā tiek svinēta šī diena. Tomēr Igaunijā svin arī Kadrijas dienu, kas ir stipri līdzīga latviešu Mārtiņdienas tradīcijai.

Pagājušajā piektdienā agri no rīta, saulītei austot, Ķoņu pagasta seniori posās ekskursijā. Sapnis par Kuldīgu bija sapņots vairāku gadu garumā, tikai tālā ceļā dēļ vienmēr atlikts.

No 15. līdz 19. jūlijam Latvijā notika starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2015». Tajā piedalījās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji, kopā 3500 dalībnieku. «Baltica» kopš 1987. gada ik gadu pēc kārtas notiek Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Šogad festivāls Latvijā notika 10. reizi.

Pavisam nesen ar dziesmām un dančiem pavadīts februāris — pēdējais ziemas mēnesis. Februāris ir bagāts ar dažādiem svētkiem un jubilejām — tajā svin Meteni, svin Pelnu dienu, bet mēs, ķonieši,  šajā mēnesī atzīmējām mūsu kaimiņvalsts Igaunijas Republikas 97. gadadienu, sarīkojot Ķoņu pagasta pārvaldes zālē Abjas-Paluojas rokdarbnieču izstādi No Mulgi pūralādes.

Tuvojas Ziemassvētki — senais prieka un līksmību laiks. Laiks, kad Saule pārveļas Debesu kalnam, kad diena kļuvusi pavisam īsa, lai drīz jo drīz atkal kļūtu garāka nekā nakts. Līdz svētkiem palicis vairs nepilns mēnesis. Varbūt ir īstais brīdis apstāties dzīves straujajā ritumā un iedziļināties šo svētku būtībā —  kas tad īsti ir Ziemassvētki, kāpēc un kā tos agrāk svinēja gan senie latvieši, gan mūsu kaimiņtauta — igauņi.