Pagājušā gada aprīlī svinīgā līgumu parakstīšanas ceremonijā Valmieras novada fonda izsludinātajā konkursā «Sev tev, novadam» tika apstiprināti pieci no divdesmit kultūras projektiem. Viens no komisijas un ziedotāju atzinību ieguvušajiem projektiem bija Trikātas kultūras biedrības «Pamati» projekts Trikātas amatieru teātrī TATs iestudēt H. Paukša lugu «Pelīte Melīte». Un šotrešdien, 31. janvārī, notika pirmizrāde.
«No Vācijas atgriezties Latvijā mani aicināja piederības sajūta,» stāsta INESE BEBRE. «Es laikam būšu tas dīvainais latvietis, kurš ir atgriezies Latvijā, jo pietrūkst Latvijas. Tas latvietis, kurš ir atgriezies dzīvot sliktākos apstākļos, nekā dzīvojot Vācijā. Pie mazāk ērtībām, pie mazāk naudas, bet jūtos daudz labāk, jo jūtos piederīga un varu darīt to, kas man patīk. No Vācijas 80 miljoniem es nevarēju sevi parādīt un mazliet izcelties, bet te to varu izdarīt un varu pamudināt arī citus rīkoties līdzīgi. Latvijā ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuri nevar saņemties kaut ko izdarīt, bet es cenšos viņiem palīdzēt un likt noticēt sev. Ikdienā strādāju par floristi, vadu pasākumus, dziedu, fotografēju — darbojos mākslas lauciņā.
Nākamsestdien, 10. februārī, Kārķu pagasta Cepšu ezerā notiks zemledus makšķerēšanas sacensības «Badīgais Cepšu ķīsis IV».
Ievadot pavasara un vasaras tūrisma sezonas gaidīšanas svētkus, projekts HANSA piedalīsies tūrisma izstādēs gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs. Tā ir laba iespēja klātienē sastapt iespējamos pilsētu viesus, veidot kontaktus ar tūrisma nozares profesionāļiem un uzzināt jaunākās tendences.
Sācies jauns gads, kurā pašvaldību līmenī, šķiet, nevajadzētu būt nekādiem būtiskiem satricinājumiem. Arī Burtnieku novadā darbs dzen darbu — finišē iepriekšējos gados sākti projekti, tiek sākti jauni, spriests par svarīgām iecerēm, kuras vajadzētu realizēt... Par aktuālāko stāsta novada pašvaldības izpilddirektors MĀRTIŅŠ KĻAVIŅŠ.
Publicējam rencēnietes ANDRAS AUNIŅAS atbildes konkursā «Mans novads»
Valmiermuiža Valmieras pagastā ir vesels vēsturisko ēku komplekss, kas vēl samērā labi saglabājies līdz pat mūsdienām. Kā šo vēstures un kultūras mantojumu vēl vairāk godā celt un padarīt interesantāku tūristiem, stāsta Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS.
Gan jau daudzi ne tikai Burtnieku novada pasākumos būs ievērojuši neliela auguma kustīgu kundzīti ar sudrabu matos, kurai rokās videokamera. Jau vairākus gadus vecatiete IRĪNA RUDZĪTE un viņas digitālā draudzene ir nešķiramas. Neliela saruna par šo Irīnas kundzes aizraušanos sanāca vēl pirms Ziemassvētkiem, kad tikāmies Vecates kultūras centrā lukturīšu gatavošanas pēcpusdienā.
SIA LLKC Meža konsultāciju pakalpojumu centrs informē, ka turpinās konsultācijas Latvijas lauku attīstības programmā 2014. — 2020. gadam. Meža īpašniekiem (fiziskām un juridiskām personām), tiesiskajiem valdītājiem ir iespēja saņemt bezmaksas konsultācijas. To sniegšanu nodrošina Eiropas Savienības (ES) atbalsta finansējums. Visiem meža īpašniekiem tas gan nebūs pietiekams, tādēļ centra speciālisti aicina laikus pieteikties konsultācijām.
Valmieras Viestura vidusskolā norisinājās jau 20. Labdarības nedēļa «Kopā vēl AUGSTĀK!». Šogad iesaistījāmies mūzikas projekta «Mesa» labdarības kampaņā «Mēs ar Mesa», kuras mērķis ir palīdzēt bērniem ar kustību traucējumiem.
Valmieras pašvaldības domes sēdē 25. janvārī deputāti atbalstīja līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību «Lemminkainen» par Jāņa Daliņa stadiona pārbūvi un vieglatlētikas manēžas būvniecību Valmierā, Jāņa Daliņa ielā 2. Līguma slēgšanas tiesības uzņēmums ieguva atklāta iepirkuma konkursa kārtībā.
Europe Direct informācijas centrs Valmierā aicināja uz kultūras un atmiņas institūciju profesionālās sadarbības dienu.
Piektdien Valmieras muzeja Garšaugu namiņā tika sveikti aktīvākie Valmieras pilsētas pašvaldības organizētā izaicinājuma «Ar Valmieras vārdu apkārt pasaulei» dalībnieki.
Šoziem laika apstākļi kā karuselī: te sniegs, te lietus, te sals, te atkusnis... Kā šādā klimatā allaž trāpīt ar ceļu uzturēšanas receptēm, Liesma viņnedēļ vaicāja Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras rajona priekšniekam. Stāsta GUNTIS KARPS.
Kad zvanu Rūjienas novada sporta skolas direktorei LĪGAI STUPELEI (sporta pedagoģe ar 35 gadu darba stāžu!) un, norunājot laiku intervijai, vaicāju, kur atrodas sporta skola, atbilde pirmajā mirklī izbrīnīja: «Jaunās sporta halles patrepē!» Tikai pēc tikšanās sapratu, cik patiesībā liela un bagāta ir tā patrepe.
Kad Ziemassvētku tirdziņš notika Rūjienas kultūras nama foajē un lielajā zālē, patīkami tur pārsteidza ne tikai vietējo uzņēmēju, amatnieku un mājražotāju preču daudzveidība, bet arī zāles malā iekārtotās improvizētās kafejnīcas piedāvājums, kurā netrūka ne tikko ceptu pīrāgu, ne smalkmaizīšu un kūciņu, bija pat varena mājas torte un piedevām vēl izcila kafija no automāta. To visu, kā arī dažādu ogu sukāžu un ārstniecisko tēju izlases glītos fasējumos piedāvāja Jeru pagasta Endzeles mājražotājas ANITAS BIRKAVAS ģimenes uzņēmums.
— Divdesmit gadu jubileja mums bija 15. janvārī, bet šodien rīkojam pasākumu, kurā aicināti visi darbinieki, un tikpat kā visi arī būs, — stāstījumu par nozīmīgo notikumu pagājušajā piektdienā sāka sociālās korekcijas izglītības iestādes Naukšēni direktors DIDZIS ČĀKURS. — Šoreiz neaicinām populārus māksliniekus, bet kolēģu lokā paši uzspēlēsim teātri, nodziedāsim kādu dziesmu, parunāsim un pateiksim pateicības vārdus saviem darbiniekiem. Iepriekšējo reizi svinējām desmitgadi, tas laiks paskrējis gluži nemanot.
Naukšēnu novada sporta dzīves organizatoram GUNDARAM PUTNIŅAM jaunu ideju netrūkst, un citādi nemaz nevar būt, jo sports ir Gundara sirdslieta. Arī šobrīd viņa pārraudzībā notiek vairāki pasākumi.
Atvadoties no vecā un sākot jaunu gadu, mēdzam atskatīties uz paveikto un izvirzīt jaunus mērķus turpmākajai darbībai, tāpēc arī janvārī tradicionāli tiekamies ar Naukšēnu novada domes priekšsēdētāju JĀNI ZUMENTU, kas mūs sagaida, optimistiski smaidīdams, brīdinot, ka par dažiem notikumiem runāts jau iepriekš, taču tiem novada saimnieciskajā attīstībā bijusi ievērojama nozīme.
JĀNIS CIELĒNS, lai gan viņa galvenā saimniekošanas firma SIA «Singari» atrodas Liepas pagastā, tūdaļ aiz Kauguru pagasta robežas, sevi uzskata par kaugurieti, it īpaši izteikti par Mūrmuižai piederīgu. Te ir viņa dzimtā vieta, kur viņa vecāki strādājuši kolhozā un iekārtojušies uz dzīvi. Jānis ir pabeidzis Latvijas Universitātes Ekonomikas vadības fakultāti un par to ir pateicīgs vecākiem, kuri atbalstījuši augstākās izglītības iegūšanu visiem trīs bērniem ģimenē. Te kopš bērnības viņam cauri gadiem ir saglabājies uzticamu draugu pulciņš, kurā visiem nu ir augstākā izglītība. Jānis uzsver augstākās izglītības lomu viņa dzīvē: «Reizēm jau šķiet, ka daudz vari izdarīt arī bez tās. Taču, kad paskatos atpakaļ, kāds es biju vien ar vidējo izglītību un kāds tagad esmu ar augstāko, redzu, ka daudz un būtiski ir mainījusies mana domāšana, visu daudz pareizāk izdodas salikt pa plauktiņiem, viss sakārtojas pat it kā zemapziņā. Ne jau viss, kas bija jāmācās, šajā brīdī ir vajadzīgs, bet varbūt kādreiz vajadzēs. Sanāk arī tagad gudrības pētīt ja ne gluži grāmatās, tad internetā paskatīties. Bet augstskola ir tā, kas palīdz saprast, ko un kur skatīties.»