Pilsētās un novados

Tikko Valmieras novada fondā apstiprināts Trikātas Jauniešu centra iesniegtais projekts par plīts iegādi centra vajadzībām.

Vai arī Beverīnas novadā gads sācies Latvijas simtās jubilejas zīmē, jautāju novada kultūras centra vadītājas pienākumu izpildītājai, pēc pašvaldības domes šodienas sēdes droši vien jau vadītājai IEVAI PUTNIŅAI.

Jau gadu desmitiem sev tik pazīstamajā Latvijas autoceļu uzturētāja Valmieras nodaļas ziemas dienesta operatīvā dežuranta kabinetā pie rakstāmgalda sēž viņš — vīrs ar ceļinieka stāžu vismaz 40 gadu garumā. Te ļoti būtiski pārzināt gan teritoriju, gan visas iespējamās būšanas un nebūšanas ar klimata apstākļiem, un ZIEDONIS APSĪTIS šo drēbi pazīst:

Par cilvēku stāsta viņa paveiktie darbi. Ēriku Klaperi (1932 — 2018) arvien atcerēsies kā deju kolektīvu vadītāju un ciema izpildkomitejas priekšsēdētāju. Deju kolektīvu Kauguros viņa sāka vadīt 1967. gadā. Pagājušā gada 17. jūnijā Mūrmuižā notika Kauguru dejotāju 50 gadu jubilejas koncerts «Šodien svētki, dejosim!», kurā viņa tika godināta kā kolektīvu ilggadēja vadītāja. Šī gada 24. martā viņai būtu palikuši 86 gadi...

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja sagatavotais tradicionālais pasākums 1991. gada barikāžu atceres laikā notika skolas parkā. Skolas kolektīvs ieradās pie aizdegta ugunskura, kam liesmaino spēku vispirms deva katra skolotāja un darbinieka, kuri piedalījās barikādēs, teiktie vārdi vai atmiņu dzirkstis kopā ar pagalīti. Viņu vidū — Rasma Ozoliņa, Dina Oliņa, Ināra Krieva, Inese Birzkope, Vita Oliņa, Aivars Bērziņš, Andra Auniņa.

Valmieras novada fondā noslēgti līgumi par 2017. gada otrajā konkursā atbalstīto projektu īstenošanu.

Vidzemes internātpamatskolas kolektīvs Vaidavas ezera krastā aizdedza 1991. gada barikāžu atceres ugunskuru, katrs tajā ieliekot pagalīti un veltot labus vārdus Latvijas nākotnei.

Valmierā Stacijas ielas 26. nama pirmais stāvs jau labu laiku ir vieta, kur atbalstu un palīdzību saņem daudzi valmierieši. Pusgadu šajā ēkā darbojas arī pārtikas paku izdales punkts un apģērbu apmaiņas istaba.

Ekspresintervija ar Valmieras pilsētas pašvaldības Sociālo lietu pārvaldes vadītāju KAIJU MUCENIECI.

2017. g. 30. novembrī biedrības «Kristīgais žēlsirdības centrs» struktūrvienība «Kristīgais dienas centrs» saņēmis apliecību par sociālo pakalpojumu sniedzēja statusu. Tas paver iespējas attīstīt dienas centra darbību, arvien paplašinot sniegtos pakalpojumus un piedāvājumu.

Makšķerēšanas veikala «Cope» īpašniece, populārā dažāda mēroga sacensību godalgu ieguvēja RITA VERZA-BAUĢE 23. janvāra rītā «Liesmai» teica: «Tiklīdz ūdenstilpes klāj ledus, tā visiem tūdaļ arī nepieciešamas makšķerēšanas kartes, un otrreiz gadā tieši tāda aktīva sarosīšanās notiek 1. maijā. Pašlaik ir jūtama liela zemledus makšķernieku rosība, jo mūspusē Burtniekā, Vaidavā un visos citos lielākos un mazākos ezeros pēdējās dienās ledus tāds, ka tur bija droši. To gan nevar teikt par upēm. Šogad notika brīnums — tiklīdz uzsala ledus, tā  vienas ziemīgās nedēļas laikā zemledus makšķerniekiem atvēra Peipusa ezeru. Tāds brīnums no igauņiem nebija gaidīts!»

Latvijā par medijpratību plašāk sāka runāt tikai pirms dažiem gadiem. Mediju un jauno tehnoloģiju straujā izplatīšanās un to ietekme uz ikdienas vidi visā pasaulē, tostarp mūsu valstī, kā arī iespējas piekļūt daudzveidīgai un liela apjoma informācijai radīja aizvien jaunus izaicinājumus un problēmas jomās, kas saistītas ar cilvēku paradumiem komunikācijas procesā. Tāpēc aizvien vairāk aktualizējās nepieciešamība attīstīt gan sabiedrības, gan tās ikviena indivīda kritisko domāšanu, prasmes un zināšanas mediju un informācijas lietošanā. Tāpat medijpratības aktualizēšanu pasaules un ikvienas valsts sabiedrībā veicināja medijos atspoguļotā propagandas atdzimšana gandrīz Aukstā kara ietekmes līmenī 2014. gadā Ukrainas notikumu sakarā, turpinot ar mediju attēlu radītajām un veicinātajām diskusijām par migrantiem, bēgļiem, teroraktiem un karu Sīrijā.

19. janvārī Valmierā pie Barikāžu piemiņas akmens notika 1991. gada barikāžu atceres pasākums. Klātesošos uzrunāja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums, Zemessardzes 22. kājnieku bataljona komandieris Gvido Brenneris un barikāžu dalībnieks Jānis Kalnačs, kā arī skanēja latviešu dziesmas, ko spēlēja Inese Reinfelde.

Pagājušajā piektdienā, darba vizītē apmeklējot Valmieru, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs kopā ar pilsētas pašvaldības vadītāju Jāni Baiku pabija arī akciju sabiedrībā Valmiera stikla šķiedra, kur tikās ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Andrē Švionteku (Andre Schwiontek).

Aptaujās vairāk nekā 70 procenti jauniešu, kas mācās skolās, tehnikumos un augstskolās, apgalvo, ka reiz vēlas organizēt savu uzņēmējdarbību. Darbīgie un idejām bagātie satikās arī Valmieras jauniešu forumā.

Jaunais gads sācies ar neierastu tukšumu gan CSDD Valmieras nodaļas sētā pie Scantest ēkas, gan ārpusē, kur decembrī automašīnas uz Eduarda Lācara ielas stāvēja garā rindā gandrīz līdz Somu ielas krustam. Par šo decembra trakumu un vēl citām lietām, kuras jau notiek vai tikai vēl gaidāmas CSDD pārvaldāmajās jomās šogad, Rūcamlapai stāsta CSDD Valmieras nodaļas priekšnieks VALDIS STIĢIS.

Mazsalacas novadā ir tradīcija ik gadu uzteikt radošus, rosīgus un idejām bagātus novada ļaudis. Arī 2017. gadā atrasti darbīgākie uzņēmējdarbībā, izglītības, kultūras, sporta nozarē.

Mazsalacas novadā nedrīkstētu sūdzēties, ka nav ko darīt vakaros, nedēļas nogalēs. Kultūras centrā darbojas 27 amatiermākslas kolektīvi un kursi, un ne mazāk aktīva pašdarbnieku dzīve notiek Ramatā un Sēļos.

15. maijā biedrības REACH struktūrvienība — Kristīgais senioru nams «Zilaiskalns» — svinēs divu gadu jubileju.

Ar novada pašvaldības atbalstu Kocēnu pamatskolā un Rubenes pamatskolā turpinās Valsts izglītības satura centra īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai». Projekta norises laiks — divi gadi. Tā galvenais mērķis ir attīstīt bērnu, vai tas ir skolēns, kuram ir kādas mācīšanās grūtības, vai bērns, kurš, kaut tikai nedaudz pacenšoties, varētu uzlabot savu zināšanu līmeni, vai jau zināmus panākumus ieguvušais, lai spertu soli tālāk un sevi pozicionētu vismaz pakāpi augstāk kā savā klasē, skolā, tā novadā un valstī.