Pilsētās un novados

12. novembrī VUGD Vidzemes reģiona brigādes Alūksnes daļas Apes postenī notika Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltīts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes svinīgais apbalvošanas pasākums. Tā laikā VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš un VUGD Vidzemes reģiona brigādes komandieris pulkvedis Jānis Skrastiņš pasniedza Bērzaines pagasta brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandai VUGD Goda rakstu par veiksmīgu sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienu.

Mēs varam būt laimīgi, ka piedzīvojam šo valstij tik nozīmīgo notikumu – Latvijas simto gadadienu. Izkarot vai mastā uzvelkot sarkanbaltsarkano karogu, aizdedzot jubilārei ja ne simtu, tad kaut vienu svecīti dzimšanas dienas tortē, kopā ar ģimeni nodziedot «Dievs, svētī Latviju!», piedaloties dažādos valsts svētku pasākumos, mūsu sirdīs dzims neviltots lepnums.

16. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas pasākums Sēļos un un 17. novembrī Ramatā. Novada pašvaldības domes priekšsēdētāja uzruna un konkursa «Veidosim skaistu un sakoptu Mazsalacu» nominantu sveikšana. 17. novembrī Mazsalacā koncerts «Cildinājums Latvijai» un balle pašdarbniekiem.

Svinot Latvijas valsts simtgadi, no 16. līdz 19. novembrim festivāla «Staro Rīga» ietvaros Latvijas iedzīvotāji aicināti apmeklēt gaismas objektu «Pie Latvijas šūpuļa», lai godinātu Latvijas valsts dibinātājus.

18. novembrī uz Valsts prezidenta rīkoto svinīgo svētku koncertu dosies Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja RITA JEMŠIKA, kura par pilsētas saimniecību atbild nu jau turpat divdesmit gadus.

Godu pārstāvēt Valmieru 16. novembra pieņemšanā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai pie Valsts prezidenta Rīgas pilī nopelnījis mežu apsaimniekošanas uzņēmums Dižozols. Lai iepazīstinātu Liesmas lasītājus ar vienu no nozares vadošajiem spēlētājiem valstī, tikos ar uzņēmuma vadītājiem JURI ANDŽEJEVSKI un RAIMONDU CIPI viņu Valmieras biroja telpās līdz nepazīšanai izremontētajā mājā Beātes ielā 5.

Zemnieku saimniecība «Lojas» tiecas pretim izaugsmei un to arī sasniedz. MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes, izdošanos nav licis uz vienas kārts.

«Aiz manis stāv vairāk nekā 400 amatiermākslas kolektīvu cilvēki un profesionāla kolēģu komanda, tāpēc vienmēr spējam paši radīt svētkus,» tā Mazsalacas novada kultūras centra direktore DACE JURKA.

Uz to mūs vedina GATIS BUILIS, veiksmīgs uzņēmējs, kurš ar ģimeni dzīvo Kocēnu pagastā un nesen Kocēnos uzbūvējis arī pirmo ēku, kas ir tikai iesākums kādam vēl plašākam projektam.

Kocēnu novadu 18. novembrī Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī pārstāvēs rakstnieks VIKS (Viktors Kalniņš). Pirms šī svinīgā notikuma ar rakstnieku tiekamies viņa mājās «Medniekos» Dikļos.

«Tas, kas neies laikam līdzi, atpaliks strauji,» – tā, izrādot sava uzņēmuma SIA «Zaļās pēdas» 2003. gadā Jeru pagasta «Zeltos» izveidoto mēbeļu galdniecību, teica vietējais uzņēmējs KĀRLIS ZEMĪTIS.

Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!

Bērnības lielākais gardums NATĀLIJAI ZELTIŅAI bija sarkans tomāts, uzlikts uz ķieģelīša rupjmaizes šķēles. «Liesma» jau vairākkārt vēstījusi par kolekcionāres aizrautību, kas gadu gaitā ir tikai augusi. Šoruden par godu šim nakteņu dzimtas augam nosvinēti jau otrie Tomātu svētki, kas novada vārdu padarījuši zināmāku plašākai sabiedrības daļai.

Beverīnas novada SIA Carling lielākā vērtība ir kvalificētie un zinošie darbinieki. No trim cilvēkiem komanda šobrīd izaugusi līdz aptuveni 30 darbiniekiem. Firma ir starp lielākajiem nodokļu maksātājiem Beverīnas novadā. Tomēr tas nebūtu iespējams bez uzņēmuma augstās kvalitātes latiņas un veiksmīgi realizētajiem projektiem, kas runā paši par sevi un tiek atzinīgi novērtēti Norvēģijas tirgū.

Būvuzņēmuma SIA Sanart valdes priekšsēdētājs ARTIS KNOKS uzaicināts uz svinīgo pieņemšanu pie Valsts prezidenta. Mūsu sarunu sākot, pats atzīst, ka tas viņam bijis pārsteigums.

«Maruta mūsu novadā, sevišķi jau Ķoņu pagastā, lielu darbu ieguldījusi pagasta vēstures apkopošanai līdz pat mūsdienām, pēdējos gados rīkojot dažādas latviskas saiešanas ar dziesmām, dančiem, rotaļām, kas sasaucas arī ar valsts jubilejas reizi. Šobrīd gan Maruta ir pelnītā pensijā, bet ik pa laikam dažādos pasākumos viņa ir redzama un jūtama,» tā MARUTAS KRASTIŅAS, kas ielūgta uz Latvijas simtgadei veltīto svinīgo koncertu vietā, kur tapa Latvijas valsts – Nacionālajā teātrī, veikumu raksturo Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs Jānis Zuments.

Uzņēmējs AINIS DUKURS uz sarunu par šodienas vizīti pie Valsts prezidenta ierodas nevaļīgs – drīz jāved sieva uz konsultāciju, jo jau Latvijas nākamās simtgades sākumā ģimenē gaidāms vēl viens priecīgs notikums –  pirms Ziemassvētkiem Dukuru sešus un četrus gadus vecajām atvasēm pievienosies brālītis vai māsiņa.

Tā ar smaidu saka mana sarunas biedrene, dzīvesgudra kundze. Gan tāpēc, ka dzimusi skolotāja ģimenē un pati tikai šajā mācību gadā sev devusi brīvlaišanu no darba Ēveles pamatskolā, gan tāpēc, ka savā mūžā no Cēsīm, kur dzimusi, cauri Priekuļiem – pirms kara – un Vecpiebalgai – jau pēc kara – nonākusi Ēvelē, tuvu mātes dzimtajam Ērģemes pagastam. Daudz ko savām acīm pieredzot un pārdzīvojot. Liesmas lasītājiem IRIDA JUKĀME vairāk zināma kā pirmā un joprojām vienīgā Ēveles pagasta tagad jau senioru deju kopas Ēvele vadītāja. Tiekamies ar viņu pērn atjaunotajā Ēveles kultūras namā, kur ikdienā saimnieko Iridas kundzes meita Anda Jukāme.

Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.