Pilsētās un novados

Katram gadam savs skaistums. Šis ir brīnišķīgs gads! Latvijas simtgades gads, un tas bija viens no iemesliem, kas palīdzēja radīt un piepildīt ideju. Tā radās šī gada maijā Sanktpēterburgā, kad kopā sanāca visi Krievijas latviešu diasporu pārstāvji. Dzīvojot vienā viesnīcas stāvā ar Omskas un Augšbebru latvietēm, Baškortostānas latviešu valodas skolotājai radās doma, ka Mārtiņi jāsvin Sibīrijā. Baškīrijas latvieši sen nav bijuši ciemos pie sibīriešiem, pie tam latviešu valodas apguvējiem būs lieliska iespēja uzlabot savu senču valodas prasmes.

Kā iepriekš vēstīts, šogad Kocēnu novadā tiek īstenots Valmieras novada fonda atbalstīts projekts, kura ietvaros novada teritorijā izveidoti grāmatu brīvdabas apmaiņas punkti jeb «grāmatu mājiņas».

Šonedēļ MĀRTIŅŠ JURCIŅŠ jau pabija Liesmā kā pasniedzējs Cēsu Tehnoloģiju un Dizaina vidusskolas mēbeļu galdniekiem, taču šodien viņš ir Vīru lietu ciemiņš tīri privātā kārtā – kā prasmīgs latvisku un arī citu tautu koka mūzikas instrumentu gatavotājs. Tā kā tūlīt Mārtiņdiena un vēl pēc nedēļas Latvijai apaļā jubileja, tad šoreiz sīkāk aplūkosim Mārtiņa pašu jaunāko veikumu – latviešu stīgu instrumentu basi, ko sauc arī par basīti vai dižo basi.

18. novembrī plkst. 10 Rubenes evaņģēliski luteriskajā baznīcā, Kocēnu novadā, notiks Latvijas 100. gadadienai veltīts svētku dievkalpojums, ko vadīs Latvijas patriots un Latvijas brīvības aizstāvis – bīskaps emeritus Pāvils Brūvers. Pēc dievkalpojuma interesentiem būs iespēja Pāvilu Brūveru sastapt un ar viņu aprunāties.

Aprakstīt sestdien pusdienlaikā notiekošo IV pasaules diktātu latviešu valodā ierados pēdējā brīdī, kad gandrīz visas vietas Vidzemes Augstskolas otrā stāva auditorijā jau bija aizņemtas. Lai arī pasākumā tiku plānojis piedalīties tikai kā novērotājs, līdzko biju apsēdies solā, man priekšā tika noliktas reģistrācijas lapas divos eksemplāros un speciālā diktāta veidlapa, tā ka atteikties bija neērti, un tā es kļuvu par 53. rakstītāju un Valmieras rekorda masveidībā līdzautoru vismaz uz gadu.

26. un 27. oktobrī paralēli 100 pasaules pilsētās norisinājās starptautiskā iniciatīva «Copernicus Hackathon and Climathon», tajā skaitā Rīgā RTU Design Factory. 24 stundās iniciatīvas dalībnieki meklēja risinājumus satelītu datu izmantošanai viedā un klimatam draudzīgā veidā. Komandām bija jārisina Salacgrīvas un Cēsu novadu, Jelgavas, Liepājas un Valmieras pilsētas pašvaldības vai pašu definēti izaicinājumi.

No oktobra tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietnē Facebook lietotājus uzrunājis aicinājums ziedot suņu laukuma izveidei Burtnieku novadā. Suņu laukuma idejas autore Lolita Kaimiņa sarunā ar «Liesmu» pauda pārliecību, ka, neskatoties uz dažādām grūtībām, laukums, pateicoties daudziem labvēļiem un īstiem suņumīļiem, taps vēl šajā gadā.

Rudens noskaņās novada uzņēmēji pulcējās Brenguļu kultūras nama zālē uz uzņēmēju godināšanas pasākumu «Ražas balle», kas tradicionāli notika jau trešo gadu pēc kārtas. Pasākumā izskanēja pateicības par atbalstu pašvaldības pasākumos, izglītības, saimniecības un sociālajā nozarē.

Lāčplēša Kara ordenis (LKO) bija Latvijas augstākais militārais apbalvojums laikā no 1920. līdz 1940. gadam. LKO piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas un bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri bija devuši lielu ieguldījumu Latvijas brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu. LKO devīze ir «Par Latviju», un tam ir trīs šķiras. Pirmo šķiru pasniedz tikai augstiem valstsvīriem un ģenerāļiem.

Aizvadītajās brīvdienās Mūrmuižas Tautas universitātē (MTU) norisinājās 31. mācību gada 2. nodarbība, kurā piedalījās Vidzemes Augstskolas (ViA) rektors un vadošais pētnieks Dr.hist. Gatis Krūmiņš ar sarunu tēmu «Kritiskā (analītiskā) domāšana pagātnē un mūsdienās (mēs un mūsu izpratne par notikumiem)», kam sekoja diskusijas ar interesentiem un iespēja noskatīties režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilmu «Tēvs Nakts», kuras pamatā ir patiess stāsts par rīdzinieku Žani Lipki. Gatis Krūmiņš šo filmu redzējis jau divas reizes – gan kad bija salikta pirmā versija un rektors sniedza savu komentāru par redzēto, gan otrreiz intereses pēc, lai zinātu, kāds iznācis galarezultāts. ««Tēvs Nakts» ir tiešām izcila filma par ļoti sarežģītiem vēstures notikumiem,» minēja Gatis Krūmiņš.

Ciniski rezumējot, tā var apzīmēt vienu lielu daļu no pēdējā laikā Latvijā notikušajiem ceļu satiksmes negadījumiem ar letālām sekām. Diemžēl tādu traģisku avāriju, kurās galvenais cēlonis uzmanības novēršanai no ceļa ir mobilā izmantošana, atrodoties pie stūres un normālā ātrumā vadot automašīnu, kļūst arvien vairāk.

Sestdien bija iegadījies novembrim neraksturīgi mīlīgs laiks, tāpēc tradicionālajā Mārtiņdienas Ar Gardu Muti tirdziņā Valmiermuižas parkā viss notika uz to labāko! Bija tuvāki un tālāki – pat no leišiem un jau ierasti arī no igauņiem – tirdzinieki ar pavisam gaisīgām krāšņumlietiņām un smagām akmens/metāla Mārtiņu zosīm, ar kraukšķīgām piparkūkām un rūgtenu alutiņu, ar smeķīgiem žāvējumiem un gardu maizīti, ar zeltaini sārtiem āboliem un veselīgām tumšsarkanām dzērvenēm, ar adītām zeķītēm un meistarstiķiem no Latvijas koka. Mārtiņdienai pieskaņotos ritmos muzicēja četras brašas sievas no folkmūzikas grupas Jāņoga, uz izķeršanu mazajiem jātniekiem bija Valmiermuižas staļļa lielie un mazie zirdziņi. Lielajā grāpī vārījās īsta gaiļa zupīte, visiem pa vidu maisījās autentisks Budēlis. Vienubrīd cauri kņadai pāris minūtes skanēja bungu ritmi, šos baltu mūzikas instrumentus Limbažu puses meistari no Viļķenes pagasta Dzirnupēm gan darināja uz vietas, gan smalki izstāstīja katram interesentam, kā un no kādiem materiāliem celma bungas top.

Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» šūšanas un modelēšanas studijas «Fantāzija» skolotāja Zinta Irbe kopā ar pulciņa dalībniecēm nolēmušas uzšūt simt iepirkumu maisiņus par godu Latvijas simtgades svinībām. Patlaban tapuši vairāk nekā 20 maisiņu, tomēr mērķis ir paspēt līdz 18. novembrim sasniegt nosprausto mērķi.

Pagājušajā piektdienā Valmieras muzeja Velvju zālē tika atklāta ekspozīcija Prezidentu spēles, kas veltīta Latvijas simtgadei un būs skatāma turpmākos divus gadus. «Mūsu izstādes nosaukums ir Prezidentu spēles, bet prezidenti kā vēsturiskas figūras šajā mūsu vēsturiskās spēles laukumā veidos tikai fonu, iezīmējot laika līniju, jo šis stāsts ir par pašu tuvāko – Valmieras pilsētu, tās teritoriālo robežu pārmaiņām, interesantiem vēstures notikumiem. Izstādes mērķis ir atcerēties šos vēstures stāstus un ne tikai pārdomāt, bet arī celt tos saulītē un ļaut uzzināt citiem, tāpēc aicinām jebkuru esošo vai bijušo valmierieti šos stāstus uzrakstīt – vēstulē vai elektroniski – un atsūtīt muzejam,» atklājot pasākumu, klātesošos uzrunāja muzeja direktore Iveta Blūma.

Jaukā 3. novembra dienā pie Jāņa Daliņa stadiona pulcējās skrējēji un soļotāji, lai dotos ceturtajā piemiņas skrējienā Valmiera - Brenguļi. Kaut pagājuši jau 86 gadi kopš izcilā notikuma – olimpiskās sudraba medaļas izcīnīšanas Latvijai, ar šo pasākumu vēlējāmies pieminēt lielisko soļotāju, Tēvzemes balvas laureātu, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Jāni Daliņu.

Ministriem aizejot

«Ceturtdien Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē piedalījās trīs aizejošās valdības ministri – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards – un viņu vēstījums bija galvenokārt par Eiropas Savienības (ES) nākamo daudzgadu perioda 2021. – 2027. budžetu, jo laiks iet ātri, līdz ar to arī jāplāno nākotne,» stāstījumu par pirmās nedēļas darbiem pēc atvaļinājuma uzsāka Naukšēnu novada domes priekšsēdētājs JĀNIS ZUMENTS.

MĀRIS KAUŽĒNS, izzinot savas dzimtas saknes līdz pat 1720. gadam, paveicis prātam grūti aptverama darba apjomu, kas šoruden noslēdzies ar dzimtas salidojumu Naukšēnu pagasta Kļavās. Tajā katram pārstāvim no septiņpadsmit zariem tika pasniegts milzīgs rullis ar dzimtas koku un 713 lappušu bieza vēstures grāmata Mana dzimta ar cilvēku un dokumentu fotogrāfijām, biogrāfiju un notikumu stāstiem, jo, kā pats Māris par sevi ironizē: «Tā kā man ir veca galva, tad es arī rakstu.» Grāmatas vāku zīmējusi meita Elva Evija, tajā vecātēva Triju Zvaigžņu ordenis, Tūteru ozola paliekas, no kurām Hirte drāzis savu kloņģīšus, Mazsalacas baznīcas logs un ozols no vietas, kur kādreiz Mazsalacas pagastā bijusi Kaužēnu māja. Bet sācies viss 2013. gadā, kad jaunākajai meitai skolā vajadzējis zīmēt dzimtas koku, tētim āķis lūpā un sākušies izpētes darbi.

Naukšēnu vīna darītavas produkcija ik gadu papildinās ar kādu jaunu, oriģinālu un šim novadam raksturīgas garšas dzērienu, kuru kvalitāte augstu vērtēta dažādos Latvijas konkursos un degustācijās. Pavisam nesen saņemta kārtējā atzinība nu jau Baltijas mērogā, tapis arī kopprodukts ar maiznīcas Liepkalni konditoreju, bet par to lai tuvāk stāsta vīna darītavas saimnieks JĀNIS BAUNIS:

Pāris mēnešos ar motocikliem nobraukt 23 tūkstošus kilometru, šķērsojot 13 valstu robežas Āfrikas kontinentā. Tas izdevies latviešiem, kuri bauda ceļojumu garšu.

ASV vēstnieces vietnieks Pols Polītiss Valmierā viesojās jau piekto reizi. Šoreiz savas oficiālās vizītes laikā viņš apmeklēja PIKC «Valmieras tehnikums», kur ar audzēkņiem pārrunāja  jauniešu karjeras attīstības programmas, Vidzemes Augst-skolu, kur tika pārrunāti pētniecības un studiju programmu jaunumi, kā arī sadarbības iespējas nākotnē. Dienas noslēgumā Pols Polītiss viesojās alus darītavā «Valmiermuižas alus».