Pilsētās un novados

Labdarības koncertā «Sadzirdi mīlestību», kas bija veltīts mazsalacietei Amandai, tika saziedoti 1894 eiro. Ir cerība, ka iegūtie līdzekļi palīdzēs pusaudzei atgūt veselību.

Aizvakar Mazsalacas vidusskolā norisinājās projekta «Sakop Latviju – savas mājas» noslēguma pasākums.

26. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisinājās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas organizētais forums «BRĪVĪBA, AINAVA — MĒS». Forumā Kocēnu novada paš-valdībai tika pasniegts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Atzinības raksts par labāko rezultātu Eiropas Padomes Ainavas balvas nacionālajā atlasē, par augstvērtīgu, nacionālā mērogā nozīmīgu publisko telpu Dikļos – Latvijas kultūras tradīciju un Dziesmu svētku pirmsākumu vietu.

Vidzemes slimnīcas dzemdību nodaļā tika sveikts šī gada 1000. bērniņš, kurš pasaulē nāca 27. oktobra vakarā. Kā pastāstīja māmiņa Laura, mājās mazo Gustavu gaidot četrgadīgais brālis Kārlis.

Aizvadītajā nedēļā digitālajā forumā «Datos balstīta nācija», kas norisinājās Cēsīs, tika pasniegti atzinības raksti Latvijas e-indeksa mērījumā, kas ir e-vides novērtējums valsts pārvaldes institūcijās un pašvaldībās. Tas sniedz priekšstatu, cik aktīvi un savai situācijai atbilstoši iestādes un pašvaldības izmanto mūsdienu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus, lai veicinātu sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem un komersantiem.

Ceturtdienas pēcpusdienā Valmieras integrētās bibliotēkas 2. stāvā svinīgā atmosfērā tika prezentēta 41 ar asti tūkstoti eiro vērtā Valmieras zīmola jaunā identitāte, kuru izstrādājusi reklāmas aģentūra McCann Riga.

Ar pēdējo posmu Līgatnē noslēgusies populārā taku skriešanas seriāla «Stirnu buks» sezona. Šogad sacensības norisinājās septiņos posmos – Tērvetes mežos, Ogres Zilajos kalnos, Piebalgā,  Kamparkalnā, Šlokenbekā, Gaiziņkalnā un Līgatnē, kopā pulcējot vairāk nekā 5000 skrējēju. Sezonas noslēdzošajā posmā uz starta stājās nedaudz vairāk par 2700 skrējējiem, viņu vidū arī 15 Kocēnu novada sportisti.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) izveidojusi interaktīvu tīmekļa rīku par Latvijas iedzīvotāju iekšzemes migrāciju, kurā var skatīt iedzīvotāju pārvietošanos Latvijas robežās kopš 2000. gada.

Turpinot Leģendu nakts tradīciju, kad visā Latvijā apmeklētājiem durvis ver pilis un muižas, aizvadītajā sestdienā ar daudzveidīgu izklaides programmu priecēja arī Kokmuižas pils.

Braucot tumsā pa Rīgas šoseju, netālu no Kocēnu otrās ozolu alejas ceļa malā redzama oriģināli izgaismota un interesanti projektēta ēka. Šajā vietā pirms nedaudz vairāk kā pieciem mēnešiem sākoties būvniecībai, interese bija vērojama gan no garāmbraucējiem, gan no pašiem kocēniešiem – ne viens vien kā pastaigas galamērķi bija izvēlējies jaunbūves virzienu.

Abu kaimiņvalstu Latvijas un Igaunijas augstākie kalni Gaiziņš (311,94 metri virs jūras līmeņa) un Munameģis (317,4 metri) ir savās valstīs ar šobrīd visai atšķirīgām funkcijām. Igauņi no sava kalna, kas starp nopietniem pasaules kalniem tāds pauguriņš vien ir, patiešām uztaisījuši Igaunijas reprezentācijas vietu, taču Latvija... Kas te šobrīd ir, pats pārliecinājos šovasar, kad ar kādu padsmit gadu intervālu laikā atgriezos Gaiziņa virsotnē.

Viņi satikās... Nē, martā tas nebija, tas bija nupat oktobrī. Uz papīra uzlikt tik emocionālu un vizuāli aizraujošu stāstījumu, kā dzīvajā to prot Ēveles pagasta bibliotekāre un iecienīta stāstniece AELITA PUNKSTIŅA, nav viegls darbs. Tomēr mēģināšu.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons un 934 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 15,7 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada un par 34,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms diviem gadiem. Katru gadu no Latvijas kartes zaudējam veselu pilsētu, pēc iedzīvotāju skaita lieluma apmēram kā Cēsis. Šai demogrāfiskajai lejupslīdei joprojām būtisku pienesumu dod emigrācija – pērn valsti pameta 17,7 tūkstoši, bet pēdējās dekādes laikā 238,2 tūkstoši iedzīvotāju. Ar aizbraukušo atgriešanos aizvien sokas gaužām vāji, lai neteiktu – katastrofāli. Būtībā nav arī tādu zāļu, kas šo problēmu spētu atrisināt, – tādas nav arī kaimiņiem lietuviešiem, kuriem pērn no valsts emigrēja 54 tūkstoši iedzīvotāju.

Līdz novembrim Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 200 laulības. Visvairāk darba bijis vasaras mēnešos, tad kāzas svin biežāk. Tad precēties uz mājām brauc arī tie latvieši, kas dienas vada Lielbritānijā, Norvēģijā, Nīderlandē.

Jau vairākus gadus Latvijā tiek rīkotas kopīgas vasaras nometnes latviešu diasporas bērniem un viņu vienaudžiem Latvijā. To mērķis – saglabāt tālumā esošajiem saikni ar Latviju, ar latviešu tradīcijām un valodu. Šovasar Latvijā bija 11 šādas nometnes, viena no tām – Matīšu pamatskolā. To organizēja biedrība Pāvulēni no Ēveles pagasta Burtnieku novadā, un šis ir jau trešais ēveliešu piegājiens nometņu organizēšanā. Par pieredzi stāsta biedrības Pāvulēni vadītāja INESE KARNĀTE.

Pirms septiņiem gadiem «Liesma» pirmo reizi tikās ar ARTŪRU RAKECKI, kurš pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas bija iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai neklātienē studētu par mežu inženieri. Kad pietrūcis naudas mācībām, viņš devies peļņā uz Īriju. Domājis tikai uz gadu, bet tas ieildzis piecus gadus. Kopš 2011. gada Artūrs atkal ir dzimtajā pusē. Viņam par atgriešanos un palikšanu ir savs stāsts, kas nebūtu pozitīvs, ja ne apstākļu sakritība, ja ne labi cilvēki blakus. Ir vērts Artūra stāstā ieklausīties.

Pēdējo desmit gadu laikā Latviju atstājuši vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku. Trešdaļai no viņiem bijusi augstākā izglītība. Prom devušies tūkstošiem jauniešu – studēt, strādāt, iepazīt pasauli. Latviju mīlošie atgriežas.

Bavārieti MARTINU ŠĒFERU uz Latviju atvedušas romantiskās jūtas pret tālajā Taizemē iepazīto latviešu tekstilmākslinieci Agnesi, un nu jau abi trīs gadus dzīvo kopīgi iegādātajās Ābelītēs Naukšēnu pusē, labiekārtojot mājokli un saimniecības ēkas, lai lauku mierā un klusumā tajās varētu uzņemt tuvus un tālus ciemiņus.

Ar naukšēnieti LĪGU DREIJU sarunājamies priecīgā brīdī – viņa nupat pieņemta darbā par lietvedi pansionātā Vidzeme. Taču pirms tam vairāki gadi pavadīti ārpus Latvijas robežām, iepazīstot gan emigrācijas plusus, gan arī mīnusus.

Sākoties procesam ar latviešu ieceļošanu Īrijā, Latvijas luterāņu mācītāji saskārās ar aizbraucēju vēlmēm Latvijā nokristīt bērnus. Latvijas baznīcas virsvaldei nācās meklēt iespēju panākties pretī. «Daudzos gadījumos ģimenes ir ar sarautām saitēm – vai nu viens no laulātajiem ir svešumā, vai abi, un bērni palikuši Latvijā, visbiežāk pie vecvecākiem. Kļuva skaidrs, ka baznīcai vajadzētu tajā visā būt klāt.