Pilsētās un novados

Aizvadītās nedēļas nogalē atpūtas kompleksā «Avoti» notika Valmieras un apkārtējo novadu audžuvecāku tikšanās.

Piektdienas pēcpusdienā Kaugurmuižā, Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona dislokācijas vietā, ar svinīgu ceremoniju tika atzīmēta 28. gadadiena, kopš pieņemts likums par Latvijas Zemessardzes izveidošanu.

Pagājušajā nedēļā koncertzālē «Valmiera» notika seminārs par biznesa sadarbības iespējām Latvijā un ārzemēs, kā arī bija pieejama plaša informācija par iespējamo atbalstu uzņēmēju sadarbībai ar pētniekiem un zinātnes organizācijām jaunu produktu radīšanā.

Tā droši var teikt par daudzu privātpersonu, dzīvnieku draugu, atbalstīto projektu, kas viņsestdien ar svinīgu kliņģera ēšanu un suņu un viņu saimnieku sirsnīgu tusiņu finišēja Valmiermuižā, vietā, kur Birzītes iela pievienojas (šķērso) Valmieras – Rūjienas šosejai.

Aizvadītajā sestdienā Rencēnu pamatskolas perfektajā sporta laukumā un ideālos laika apstākļos uz kārtējām sporta spēlēm bija pulcējušies Burtnieku novada seniori. Kā jau ierasts, viss sākās ar atklāšanas parādi, kur savējos sveica novada domes priekšsēdis Edvīns Straume. Pēc tam visi izklīda pa sacensību vietām, lai baudītu gan sportisko azartu, gan vienkārši atkalredzēšanās prieku.

Uz visas Latvijas fona varbūt Ēveles pagasts nav nekāds dižais, šobrīd te, vienā no sešiem Burtnieku novada pagastiem, dzīvo kāds pustūkstotis lielu un mazu ēveliešu, taču Ēvelē allaž pratuši svētkus svinēt. Jāteic, ka Burtniekam te vienmēr – jau vairākus gadus pēc kārtas – interesanti piedalīties, izņēmums nebija arī sestdiena, 17. augusts, kad ritēja Ēveles pagasta svētku divdiennieka otrā diena.

Patiešām – aizvadītajā sestdienā Burtnieku centra kanālā, kas bija atbrīvots no visiem liekajiem peldlīdzekļiem, notika Vidzemes sporta asociācijas kopā ar novada pašvaldību organizētais Burtnieku novada čempionāts airēšanas slalomā, kur dalībniekiem nācās meistarīgi rīkoties ne tikai ar airi, laiviņu grozot, bet arī ar lāzera ieroci, mēģinot (neizkāpjot no laivas!) sašaut mērķus vairāku metru attālumā. Dalībnieku vecums bija no kādiem deviņiem gadiem līdz pat krietnam pusmūžam, tāpēc interesanti bija gan pašiem braucējiem, gan skatītājiem, kuru vidū priekšpusdienā, kad airētāji veica pirmo ieskaites braucienu, pabija arī Burtnieks. Kādu pusstundu esot aktīvs šo sacensību vērotājs, iespējams, dažam labam varbūt pat patraucēju ar pārlieku lielu foto acs klātbūtni pirmajā braucienā (piedod, Emīl!)... Pa to laiku arī divas īsas sarunas ar diviem novadniekiem – sacensību vadītāju un dalībnieku.

Šovasar, jau sesto gadu, jūlijā un augustā Vidzemes slimnīcas nodaļās atkal redzami jaunieši mediķu tērpos – Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes 3. un 5. kursa studenti.

Piecpadsmit metrus augstais Zilākalna ūdenstornis būvēts 1950. gadā un vairs netiek izmantots ūdens apgādē. Noslēdzoties Interreg un LEADER projektam, jau šajā nedēļā tornis savas durvis pirmo reizi pēc pārbūves vērs apmeklētājiem.

Vācijas viena no lielākajām federālajām zemēm – Bavārija, ar savu galvaspilsētu Minheni, kas izvietojas Vāczemes dienvidu daļā, skaistās dabas, daudzo vēsturisko vietu un kultūrvēsturiskā mantojuma dēļ ir ļoti pievilcīga ne tikai pašmāju, bet arī citu zemju tūristiem. Šo zemi raksturo Alpu kalnu ainavas, meži, skaisti ezeri, alus zāles un krāšņi svētki.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss pagājušajā nedēļā apmeklēja Valmieru, lai apsveiktu pilsētas iedzīvotājus un domes priekšsēdētāju Jāni Baiku ar Valmieras iekļūšanu Latvijas mīlētāko pilsētu topā. Kopš 2018. gada novembra viena no airBaltic lidmašīnām Airbus A220-300 nosaukta Valmieras vārdā.

Vietējās rīcības grupas «No Salacas līdz Rūjai» projekta dalībnieku pieredzes brauciens Kurzemē

22. augusta pēcpusdienā Naukšēnu stadionā notika rosība, kopā sanāca skolotāji no Valmieras apkaimes – Mazsalacas, Rencēniem, Kocēniem, Rūjienas un Valmieras.

Pagājušajā piektdienā, precīzi Baltijas ceļa 30 gadu jubilejas reizē 23. augustā, daudzviet Latvijā tika atzīmēta šī mūsu tautām – latviešiem, igauņiem un lietuviešiem – nozīmīgā diena. Nākamajā dienā daudzu motociklu dzinēju rūkoņa gan jau satricināja arī Valmieru, taču šeit ādās tērptie vēja brāļi un vēja māsas tikai varbūt uz mirkli pieturēja, jo sestdien vietējo, Igaunijas un (salīdzinoši mazākā skaitā) arī Lietuvas motociklistu ceļi veda uz Strenčiem, kur notika Baltijas ceļa atcerei veltīts starptautisks motobrauciens Baltic Chain Run. Šāds pasākums pirmo reizi notika pirms 10 gadiem, atzīmējot mūsu trim valstīm vēsturiskās dienas – UNESCO programmas Pasaules atmiņa starptautiskajā reģistrā iekļautā Baltijas ceļa – 20 gadus. Strenču novada pašvaldībai bija tas gods un arī atbildība uzņemt apmēram tūkstoš motobraucēju šogad.

Kopš 2004. gada 1. maija Latvija ir kļuvusi par pilntiesīgu Eiropas kopienas locekli un mēs, tās pilsoņi, tiešās vēlēšanās ievēlam tās likumdevēju – Eiropas Parlamentu (EP). Tomēr joprojām visai bieži līdztekus apgalvojumam "Eiropa mūs nesapratīs" izskan arī retoriski jautājumi: nu ko tad mēs, tādi maziņi, tajā Eiropā varam ietekmēt?

"Tas bija 2007. gada novembris. Pelēka, lietaina diena. Atceros, kā gāju uz parlamentu, bija satraukums, vai visu paveikšu labi," savu pirmo darba dienu Eiropas Parlamentā Briselē atceras Eiropas Tautas partijas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks ĢIRTS SALMGRIEZIS. Radiožurnālistu Ģ. Salmgriezi, kurš 2006. gadā kļuva par Eiropas cilvēku Latvijā, pirms 12 gadiem pievienoties savai komandai uzaicināja EP deputāti Valdis Dombrovskis, Rihards Pīks un Aldis Kušķis. "Latvijā man bija izcils darbs "Radio SWH", bet bija arī liela zinātkāre izprast Eiropas Savienības sarežģītos darbības mehānismus," pastāsta Ģirts.

Sabiedriskā transporta nozarē izaicinājumu joprojām netrūkst

Šogad prezentētās sabiedriskā transporta nākotnes koncepcijas mērķis ir pārsēdināt iedzīvotājus no privātā automobiļa uz konkurētspējīgu, kvalitatīvu, pieejamu, ērtu un drošu sabiedrisko transportu, informē Autotransporta direkcijas (ATD) valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Mēģinājām skaidrot, cik tālu no šī mērķa esam patiesībā.

Kopbraukšanas pakalpojumu pirmsākumi meklējami ASV, bet mūsdienās tie strauji izplatās arī citviet pasaulē, tai skaitā Latvijā. Neskatoties uz sabiedrības nostāju, šis jautājums vēl aizvien raisa plašas diskusijas. Centāmies noskaidrot, ko par kopbraukšanas ieguvumiem, zaudējumiem, regulējumu un drošības aspektu saka paši pakalpojuma sniedzēji un izmantotāji.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji pārmetuši pašvaldībām tirgus kropļošanu ar tā saucamajiem skolēnu autobusiem, kuros nereti novada robežās tiek pārvadāti arī pieaugušie.

Tos, kuri ikvasar 23. augustā dodas uz Latvijas un Igaunijas robežpāreju Ķoņu pagasta Unguriņos, mājupceļā parasti sagaida kāds ugunskurs Rūjienas – Valmieras šosejas malā, vēja sveces vai vismaz pa kādai vientuļai svecītei – Baltijas ceļu pieminot: atceramies taču!