Pilsētās un novados

«Vispriecīgākais jaunums mums šoruden ir autoceļa Mūļas – Ķipi – Naukšēni nodošana ekspluatācijā, kas notika 30. septembrī. Tas bija otrais objekts grants ceļu programmā, pirms renovācijas ceļš bija neatbilstošs 21. gadsimta prasībām, un sakarā ar to, ka tur tika uzbūvēta liela liellopu novietne, mēs atbilstoši situācijai mainījām prioritātes, kā rezultātā priekš uzņēmējiem ir izveidota infrastruktūra, pa kuru nu droši varēs braukt lieljaudas tehnika,» stāstījumu par Naukšēnu novada ceļu uzlabojumiem sāk Ķoņu pagasta pārvaldes vadītāja ŅINA KRASTIŅA. «Gan projektētājs – SIA Projekts EAE, gan būvnieks SIA Valkas ceļi, gan būvuzraugs SIA Jurevičs un partneri tika izvēlēti konkursa kārtībā, mums bija ļoti laba sadarbība ar visiem jau minētajiem. Prieks, ka šajos darbos strādā jauni cilvēki, kas prot sasniegt rezultātu, tā ka Latvijai ir nākotne. Darbu gaitā tika izbūvētas 22 nobrauktuves, 17 caurtekas, bet ūdens atvades sistēma tika veidota no jauna, kā arī uzklāts kvalitatīvs grants segums 20 cm biezumā ar visiem obligātajiem ekspluatācijas īpašību rādītājiem.

Kad aktīvākā tūrisma sezona tuvojas beigām, var kāpt  autobusā un doties iepazīt vietas sev apkārt. Tā arī es kā Naukšēnu Cilvēkmuzeja pārstāve, pateicoties Vidzemes plānošanas reģiona piedāvājumam, 30. septembrī devos trīs dienu pieredzes apmaiņā pa Igauniju un Latviju. Kā izrādījās vēlāk, tas jau bija piektais un pēdējais šāds brauciens šī projekta ietvaros.

Par KRISTĪNI LASMANI esmu jau rakstījusi Naukšēnu avīzē. Atceros viņu vēl no skolas laikiem. Ar savu īpašo stilu stāvam centrā autobusa pieturā. Jā, viņa ir naukšēniete, lai gan ar abām kājām stingri iekāpusi Rīgas dzīvē. Ar muzeju patiesībā viņai ir liela saistība – lielu daļu savas bērnības pavadījusi Naukšēnu doktorāta 2. stāvā, kad šeit dzīvoja viņas Vecāmamma un Vecaispaps. Izrādās, arī Kristīne savu vārdu dabūjusi, pateicoties Vecampapam, kurš bijis vārdā Edgars. Vecaispaps, iespaidojies no Blaumaņa noveles Purva bridējs, noteicis, ka pirmā meita būšot vārdā Kristīne. Ar Kristīni muzejā esmu tikusies vairākas reizes, kad viņa darījusi mūsu pasūtīto darbu muzejā. Bet domājat, zinu visu? Nē!

Rūjienas novada Tautskolā kopš vasaras ir apskatāma gobelēnu izstāde «Rūjienas ainavas krāsās». Darbi, apgūstot jaunu rokdarbu prasmi, tapuši tekstilmākslinieces DIĀNAS HOFMANES vadītajās aušanas nodarbībās.

Iestājoties rudenīgiem laikapstākļiem, Valmieras pilsētā arvien aktīvāk tiek uzsākta jaunā apkures sezona, un, tāpat kā iepriekšējos gados, izglītības iestādes un pansionāts «Valmiera» bija vieni no pirmajiem, no kuriem SIA «Valmieras ūdens» Siltumtīklu daļas speciālisti saņēma pieprasījumu apkures padeves pieslēgšanai. Līdz oktobra sākumam apkures sezona uzsākta gandrīz pusei Valmieras iestāžu un daudzdzīvokļu namu.

Kocēnu novada dome noslēgusi vēl vienu posmu vēsturiskā Kokmuižas pils kompleksa teritorijas attīstībā, dīķī pie Kokmuižas staļļa (mūsdienās – Kocēnu kultūras nama) uzstādot vides objektu – izgaismotu strūklaku.

18. septembrī Klaipēdā (Lietuvā) tika organizēta Baltijas jūras valstu reģionu sadarbības organizācijas (BSSSC)* valdes sēde, kurā Latviju pārstāvēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes loceklis, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums un VPR Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Notvert dabas skaistumu, iemūžināt neviltotas emocijas, sajust mirdzumu pieneņpūkās – tā ir mazsalacietes SIGITAS ANDERSONES aizraušanās.

Ne tikai Miķeļdienas tirgus, bet dažādi notikumi bērnudārzā, skolā un kultūras centrā ļauj atzīt, ka Ramatā dzīve neapstājas.

«Mēs jau sagatavojam ne tikai mūziķus, bet arī zinošus mūzikas klausītājus. Un tieši tāpat ar mākslu. Svarīgi ir bērnā nenoslāpēt vēlmi izzināt. Kamēr tā ir, viņš mācās un attīstās,» tā Mazsalacas mūzikas un mākslas skolas direktore INETA MARTINSONE. Ineta skolas darbu vada kopš šī mācību gada.

Mazsalacas pirmsskolas izglītības iestādē, tāpat kā citos bērnudārzos Latvijā, izglītojot pašus mazākos un lielākos sagatavojot skolai, izmanto kompetencēs balstīto pieeju.

Ipiķu pagasts, kā zināms, ir uz ziemeļiem izvirzītākā teritoriālā vienība Latvijā. Tā vēsturiski izveidojusies no divām kādreizējām Ipiķu un Ķirbēnu muižām. Ziemeļu daļā pagasts 21,7 km garumā robežojas ar Igauniju. Ipiķu pagasts ir viens no mazākajiem Latvijā, jo tā platība ir vien 67,4 kvadrātkilometri. Toties tā ir zaļa un tīra vide, kur ligzdu vijot melnais stārķis, mājo melnā dzilna, pastaigājas lācis un vilki iezīmē savas robežas.

Projekta «Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos» ietvaros Rubenes evaņģēliski luteriskās baznīcas teritorijā kopš augusta beigām norisinās būvniecības darbi, kuru rezultātā baznīca piedzīvos nozīmīgus vizuālos un drošības uzlabojumus, kā arī kļūs pieejamāka apmeklētājiem.

Rūjienas amatnieku biedrībai «Rūzele» un novada Tautskolai ir skaista tradīcija – katru gadu, Miķeļdienu gaidot, Pagalma svētkos godināt kaut ko novadam raksturīgu. Cieņa jau parādīta liniem, āboliem, ķirbjiem. Nu bija pienākusi kārta godā celt kartupeli.

Par to, ka Valmierai tuvākais ķīniešu restorāns atrodas tepat netālu – pie Raiskuma ezera, biju dzirdējis jau pirms laba laiciņa, taču tikai sestdien pārbrauciena Valmiera – Cēsis – Raiskums – Auciems – Stalbe – Valmiera laikā tā pamatīgāk iepazinos ar šo nenoliedzami kolorīto Pārgaujas novada magnētu, Ķīnas pilsoņa izveidotu hoteli ar naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumu piedāvājumu – Raiskuma pagasta Zaķīšiem.

Lauksaimniecība ir viena no prioritārām Latvijas iespējām, un tieši bioekonomikas ieviešana veicinātu lauku saimniecību attīstību, uzskata Vides risinājumu institūta izpilddirektore Inese Suija-Markova. "Bioekonomika izveidojusies no tā, kas notiek pasaulē. Dzīvojot ne tik apdzīvotās vietās, mēs neapjaušam, cik ļoti esam saistīti ar globālajiem procesiem. Bet tie mūs ietekmē – apzināmies to vai ne," viņa saka.

Jura Rutkovska vadītā zemnieku saimniecība "Radziņi" atrodas vienā no Dobeles novada nomaļākajām vietām – Zebrenes pagastā, vietā, kas bija viena no pirmajām, kur tika slēgta skola. Tomēr tas nebūt nav šķērslis, lai ģimenes, kurās aug skolas vecuma bērni, lūkotu pēc komfortablākas dzīves citviet.

Madoniete Krista Bicāle savu uzņēmumu SIA "Kabe leather" izveidoja šā gada 19. martā. Viņa ražo somas, naudasmakus, jostas u. c. aksesuārus un ādas izstrādājumus ar preču zīmolu "Kabe". Lielākoties darbi top vienā eksemplārā.

SIA "Sanart" ir Valmierā pazīstams celtniecības uzņēmums, kurš šogad kopā ar franču speciālistiem realizēja starptautisku, Latvijā ekskluzīvu būvprojektu – uzbūvēja Māra Štromberga vārdā nosaukto BMX trasi, kas ir viena no modernākajām pasaulē. Arī šai firmai ir aktuāla darbaspēka problēma, tāpēc SIA "Sanart" valdes priekšsēdētājam ARTIM KNOKAM vaicājām, kā to risināt.

Kopš Somijas mobilo tālruņu ražotājs "Nokia" uzsāka savu uzvaras gājienu pasaulē, arī mēs esam metušies meklēt savu veiksmes stāstu, kas Latviju padarītu slavenu. Kāpēc mūsu uzņēmēji joprojām nav spējuši uzmirdzēt globālajā arēnā? Vai varbūt lielais izrāviens jau noticis, tikai  mēs paši to neapjaušam?