ANATOLIJS KINDZULIS garu un darbīgu mūžu aizvadījis Burtniekos — ilgus gadus bijis skolotājs, aizrautīgs novadpētnieks, viņa mūža darbs ir Burtnieku skolu muzejs. Anatolija atmiņas pierakstījusi Anna Tropa.
Kad piestājam Dikļu pagasta Mežiņos — šķirnes trušu audzētavā, pirmie kā uzmanības pilni mājas sargi par svešinieku klātbūtni skaļi pavēsta divi braši tītaru puiši, drīz vien viņiem, balsi paceldami, pievienojas arī vairāki raibi gaiļi. Saimnieci INGUNU VALDMANI pamanām starp daudzajām trušu mājām. Esam atbraukuši palūkot, cik pilnas ir to siltās, labi sargātās migas.
«Naukšēnos atbraucējs vispirms ievēro ceļa rādītāju stabu «Valmiera — 44 km, Valka — 43 km». Rūjas upīte iekalta ledū, mežā ir kluss, tikai alnis kādreiz pabaida kādu šoferi. Lielos darbus lauku ļaudis apdarījuši. Ko darīt garajos ziemas vakaros? Naukšēnos ļaudis negarlaikojas, jo cieminieki aizraujas ar sportu, un par to jāpateicas vietējās vidusskolas skolotājam Gunāram Krūmiņam. Rītos viņš māca bērniem spert pirmos soļus uz ledus vai tvert bumbu, bet pievakarē pie viņa ierodas tēvi, lai trenētos un sacenstos.» Tas ir izraksts no laikraksta «Rīgas Viļņi» 1969. gadā.
Beverīnas novadā, Mūrmuižas ciemā atklāts jauniešu dienas centrs, kurā ar jauniešiem trīs dienas nedēļā darbosies novada jaunatnes lietu speciāliste Lelde Vilka.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs ieplānojis regulāras vizītes reģionos, lai klātienē iepazītos ar lielākiem un mazākiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.
Šogad Latvijā ugunsdzēsēji dzēsuši jau vairāk nekā 30 kūlas ugunsgrēkus. Lielākais no tiem bijis Līvānu novadā, kur pērnā gada zāle degusi 60 tūkstošu kvadrātmetru platībā.
Naukšēnu novada vidusskolas sākumskolas skolotājas AGITAS BĒRZUPES lielā mīlestība ir teātris. Viņa ne tikai regulāri apmeklē Valmieras Drāmas teātra izrādes, bet arī pati kopā ar skolēniem jau vairāk nekā desmit gadus rada krāšņus un publikas iecienītus uzvedumus.
Pavisam nesen ar dziesmām un dančiem pavadīts februāris — pēdējais ziemas mēnesis. Februāris ir bagāts ar dažādiem svētkiem un jubilejām — tajā svin Meteni, svin Pelnu dienu, bet mēs, ķonieši, šajā mēnesī atzīmējām mūsu kaimiņvalsts Igaunijas Republikas 97. gadadienu, sarīkojot Ķoņu pagasta pārvaldes zālē Abjas-Paluojas rokdarbnieču izstādi No Mulgi pūralādes.
Kopš 6. marta Ķoņu pagasta pārvaldes pirmā stāva zālē apskatāmi sešu Ķoņu rokdarbnieču adījumi, lakati, šalles, paklāji un rotas. Izstāde veltīta Starptautiskajai Sieviešu dienai, bet starp raibu raibajām zeķēm un cimdiem savu izmēru noteikti atradīs arī vīriešu kārtas pārstāvji. Vēl acu priekšā ņirb Igaunijas pilsētas Abjas- Poluojas amatnieču darbu krāsas, drosmīgie salikumi un dizaina idejas, tagad acīm paveras latviski mierīgāki toņi — pelēkais, brūnais, bēšais un zaļganais. Pa vidu arī kičīgi rozā un jūras viļņu zils, tomēr, jāatzīst, no katra darinājuma staro mīļums un miers, jo ikviens rokdarbs taču simtiem reižu līdz gatavībai čubināts, līdzināts, locīts un gludināts.
Pagājušajā nedēļā divas dienas Valmierā viesojās septiņu augstu Ekonomikas ministrijas ierēdņu grupa ar jauno ministrijas valsts sekretāra vietnieku Raimondu Aleksejenko priekšgalā. Viņš amatā tikai kopš 25. februāra, tāpēc apsveicama ir vēlme jau pirmajās nedēļās iepazīties ar notiekošo nevis galvaspilsētā, bet gan Vidzemes reģiona lielākajā rūpniecības centrā.
«Liesma» jau ziņojusi, ka Valmieras pievārtē — Kocēnu pagasta «Mazkaritēnos» — tuvākajā laikā sāksies apbedīšanas pakalpojumu kompleksa un krematorijas būvniecība. Pašlaik notiek objekta būvlaukuma sagatavošana. Būvniecību plānots pabeigt jau līdz šī gada beigām.
No 24. līdz 28. februārim Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī, Valmierā, Cēsīs, Saldū, Liepājā, Talsos un Jelgavā notika alus darītavas Aldaris organizētās alus degustācijas, lai izvēlētos jaunās Aldara alus šķirnes garšu.
«Latvijas Grāmatu izstādes 2015» laikā Ķīpsalas izstāžu centrā notika Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) lasīšanas veicināšanas programmas «Bērnu un jauniešu žūrija 2014» noslēguma pasākums — «Lielie lasīšanas svētki». To dalībniekus — ap 800 bērnu un pieaugušo, kuri pārstāvēja bibliotēkas no visas Latvijas, — priecēja aktieri un mūziķi, tostarp populārā grupa «Triānas Parks». Vienlaikus tā bija iespēja iepazīt un uzklausīt rakstniekus, tulkotājus, māksliniekus un izdevējus.
Pagājušajā nedēļā Valmieras pirmsskolas izglītības iestādē «Ezītis» ar priekšnesumiem omītes un opīšus priecēja viņu mazbērni.
Jau informējām par Rūjienas novada domes lēmumu reorganizēt Vilpulkas sākumskolu un Jeru pamatskolu, pievienojot tās Rūjienas vidusskolai. Izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija, kas izstrādājusi trīs modeļus reorganizācijai. Ar tiem komisija tagad iepazīstina bērnu vecākus, pedagogus, skolu personālu un uzklausa viņu viedokļus. Diskusijas par novada skolu reorganizāciju jau notikušas Vilpulkā un Jeros. «Liesma» pabija sapulcē Jeru pamatskolā.
«Daudzi teic, ka adīšana labāk padodas, ja dzija rupjāka. Man patīk zeķes un džemperi mežģīņrakstā. Un ar pērļošanu tas pats: jo sarežģītāk, jo labāk,» tā DAGNIJA KALNIŅA.
«Šodien malku skaldām šajās mājās, pēc dienām trim četrām jau būsim citviet pie zāģa. Tad gaida cilvēki, kuriem vajag, lai ejam pastrādāt mežā, bet laikā, kad sāksies sēja, būs jābrauc tālāk no novada. Kādā kaltē mūs aicināja palīdzēt,» sacīja 24 gadus vecais Atvars, kurš kopā ar bērnības draugu Sergeju piepelnās, darot gadījuma darbus.
«Kaut ko darīt vairāk, lai klāt nāktu labais, un aizmirst par lieku greznību. Atteikties no kaut kā, ko ļoti gribas,» tā laiku pirms Lieldienām izdzīvo mazsalaciete OLGA STRAUBERGA. Olga ir katoliete. Dzimusi Ludzā, mamma baznīcā gājusi ik svētdienu. Mazā Olga, arī viņas vecākā māsa un brālis domājuši, ka turēsies pie ticības, ka lūdzot vairojas miers ne tikai sevī, bet arī pasaulē, bet tad liktenis dzīvi sagriezis kājām gaisā. Liktenim bijis arī vārds — 1949. gada 25. marts.
Zupas virtuves pakalpojumu Mazsalacā izmanto ilgstoši bez darba palikušie, alkohola atkarīgie, arī daudzbērnu ģimenes, invalīdi un pensionāri, kuru ikmēneša ienākumi ir tik zemi, ka iespēja aizstāt kaut dažas ēdiena vārīšanas reizes ir liels atspaids.
Valmierietis ALDONS SERDANTS ir viens no 1949. gada 25. marta represiju lieciniekiem. Viņa atmiņas pierakstījusi Daina Krēpause.