Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji oktobrī devās uz Briseli, lai iepazīstinātu teju 70 interesentus ar jaunradīto virtuālo platformu – politikas rīku apkopojumu pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei. Klātesošo vidū bija galvenokārt Eiropas valstu vietējās politikas veidotāji, kā arī sociālās un kohēzijas politikas ieviesēji un citi interesenti, kurus interesē pieaugušo izglītības politikas aktualitātes.
Laugas purvā pēc modernākajām tehnoloģijām ierīkotajos laukos vairāk nekā 20 ha platībā pašlaik bagātīgi ražo septiņas Amerikas un desmit Latvijas lielogu dzērveņu šķirnes. Plānots nolasīt vairāk nekā 80 tonnas ogu. Bez valsts un ES atbalsta nozarē daudz paveikusi zemnieku saimniecība «Gundegas». Tajā audzē dižbrūklenes (lielogu dzērvenes), cidonijas, upenes, irbenes, pīlādžus, smiltsērkšķus. No ogām un augļiem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas (pasaulē labākās!) ražo sukādes, top arī sīrupi, sulas, tējas un vēl citi produkti.
Sestdien, 26. oktobrī, Kocēnos jau ceturto reizi Leģendu naktī apmeklētājiem durvis vērs Kokmuižas pils, piedāvājot vēl nebijušu pasākuma programmu, kas būs saistoša kā lieliem, tā arī maziem Kokmuižas apmeklētājiem.
No vairākiem valmieriešiem dzirdētas runas, ka tagad pilsētā esot uzstādīti arī stacionārie fotoradari, kuri tad nu ķeršot ātruma pārkāpējus, un soda kvītis pa pastu nākšot kā palu ūdeņi Gaujā! Rūcamlapa aplūkoja uz vietas divas pieminētās iekārtas – kamerām līdzīgi putnu būrīši uzstādīti uz luksofora staba Tērbatas ielas un Valkas ielas krustojumā pie Viesturlaukuma, tāda pati iekārta arī pie iebrauktuves Valmierā pa Matīšu šoseju. Kādam nolūkam šīs uzpariktes domātas, skaidrību viesa Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, telefonsarunā pastāstot, ka uzstādītās iekārtas paredzētas vispirms novērošanai. Jā, tajās varēs fiksēt arī garām braucošo transporta līdzekļu numurus, taču kameru uzdevums neesot pildīt fotoradara funkcijas, līdz ar to izpaliks arī ātruma pārkāpēju sodīšana pēc šīs informācijas. Ar papildu redzīgu aci gan šajā teritorijā katram turpmāk jārēķinās. Valmierā jau uzstādītas divas šādas novērošanas kameras, būšot vēl divas – arī pie iebrauktuvēm pilsētā.
Vidzemniekiem ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā un kopā ar Kultūras ministriju izstrādāt saliedētas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes.
Pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā (ViA) aizvadīts pirmais Pašvaldību atvērto datu hakatons, pulcējot kopumā 13 komandas. Strādājot plecu pie pleca 24 stundu laikā, dalībnieku uzdevums bija, izmantojot pieejamos atvērtos datus, izstrādāt inovatīvu mobilo lietotni vai tīmekļa vietni, kas risinātu pašvaldības izvirzītu problēmu.
Kocēnu novadā sākušās ikgadējās iedzīvotāju sapulces, no 21. līdz 30. oktobrim tās norisināsies kopumā septiņos ciemos – Bērzainē, Dikļos, Dauguļos, Kocēnos, Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā.
Oktobra sākumā LLU Jelgavas pilī tika sveikti 13 šī gada Attīstības fonda stipendiāti pavisam desmit fonda pārvaldītajās programmās. Viņu vidū arī Pārtikas tehnoloģijas fakultātes 4. kursa studente Sabīne Anna Zīverte no Kocēnu novada, kurai par izcilību studijās, pētnieciskajā darbā un ārpusstudiju aktivitāti tika piešķirta LLU Senāta stipendija.
Vēl pavisam nesen, sakot vārdu “kazino” vai “azartspēles”, cilvēku pirmā asociācija bija ASV pilsēta Lasvegasa, kas gadiem ilgi bijusi slavena ar daudzveidīgo azartspēļu izvēli un izklaidēm. Taču pēdējo gadu tendences parāda, ka Lasvegasas popularitāte azartspēļu cienītāju vidū strauji krītas, un cilvēki izvēlas aizvien jaunus galamērķus, lai dotos bezrūpīgos atpūtas ceļojumos.
10. oktobris. Divi naktī. Saldi dusam? Nē! Ielecam autobusā, ielecam jaunā piedzīvojumā. Autobusā salikti tērpi, atribūtika un koferi, rokās pases, sejās smaidi un acīs nedaudz miega. Mazie un lielie Valmieras Viestura vidusskolas teātra «Sprīdītis» teatrāļi dodas uz Sanktpēterburgu Krievijā, kur mūs uzaicināja Sanktpēterburgas Latviešu biedrība «Daugava», lai Latvijas vēstniecībā, kurai šogad aprit 30 gadu, viesotos ar izrādi «Velniņi».
«Lai cilvēki justos labāk, dzīvotu veselīgāk un būtu videi draudzīgāki, eksperti norāda, ka iešana kājām un pārvietošanās ar velosipēdiem būtu galvenās jomas, kas jāattīsta,» teica Valmieras pilsētas pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa, sveicot aktīvākos, kas piedalījās Eiropas Mobilitātes nedēļas akcijā.
Valmieras novada fonds projektu konkursā «Sev, tev, novadam» atbalstījis astoņas novadnieku radošas ieceres. Tās tiks realizētas gada laikā.
GUNTA GRIGORE par Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju strādā piekto gadu, bet savu pedagoga karjeru sākusi, vēl būdama skolniece, vasaras brīvdienās strādājot bērnudārzā. Vēlāk bijusi gan praktizējoša skolotāja, gan izglītības iestādes vadītāja 13 gadus Alūksnes pusē, gan izglītības, kultūras un sporta speciāliste Strenčos. Guntai ir ne tikai teorētiskas, bet arī praktiskas zināšanas pirmsskolas, pamatskolas un vidējās izglītības posmos. Iegūti divi maģistra grādi – pedagoģijā un izglītības vadībā. Iet klasē, lai mācītu bioloģiju, mājturību vai veselības mācību, pēc šī brīža darba apjoma vairs nav fiziski iespējams. Gunta ir arī Izglītības kvalitātes dienesta eksperte, kas piedalās skolu akreditācijās un direktoru atestācijās.
Sestdienas pēcpusdienā Valmieras Kultūras centrā pulcējās tautisko deju cienītāji, lai noskatītos tradicionālo sadancošanās koncertu Mēs – 3, Jūs – 3, kuru organizē Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs Agrā rūsa, trīs vietējām deju kopām piepulcinot kolektīvus no citiem Latvijas novadiem.
Ceturtdien, 17. oktobrī, svinīgā pieņemšanā pie Valsts prezidenta Rīgas pilī tika pasniegti kausi 25. Valsts prezidenta balvas izcīņas vieglatlētikā uzvarētājiem. Jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits šo godpilno uzdevumu veica pirmo reizi.
Ikgadējā aktīvā ceļu būvdarbu sezona tuvojas noslēgumam. To var teikt arī par darbiem lielākajā Valmieras ielu būves projektā – Valmieras Rietumu industriālās maģistrāles būvniecībā, kur darbus plānots pabeigt jau līdz šī gada beigām. Šo objektu būvē valmieriešiem labi pazīstamā un līdz šim par veikumu citviet pilsētā kvalitātes ziņā uzteicamā ceļu būvfirma SIA Limbažu ceļi, realizējot patiešām vērienīgu un tehniski ļoti sarežģītu pašmāju ceļu projektētāju biroja SIA Ceļu komforts projektu, kura realizēšanai piešķirts Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums 2870688 eiro apmērā. Rietumu industriālās maģistrāles projekta kopējie attiecināmie izdevumi ir 4,012 miljoni eiro.
Pagājušajā nedēļā 15. oktobrī notika būtisks pavērsiens Valmiermuižas iedzīvotāju dzīvē – saskaņā ar SIA Valmieras ūdens dalībnieku sapulcē pieņemto lēmumu Burtnieku novada pašvaldība nodevusi uzņēmumam Valmiermuižā esošos ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, veicot mantisko ieguldījumu uzņēmuma pamatkapitālā. Turpmāk ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu apsaimniekošanu un uzturēšanu veiks SIA Valmieras ūdens, piegādājot iedzīvotājiem dzeramo ūdeni un novadot notekūdeņus.
Pagājušajā ceturtdienā Valmieras pagastā notika uzreiz divi Valmiermuižas vēsturei veltīti pasākumi. Vispirms mūru restaurators ar 20 gadu pieredzi Juris Pavlovs dalījās savā praktiskā darba pieredzē, rādot savu jaunāko veikumu – sešus restaurētus posmus laukakmeņu mūrī, kas apjož SIA Valmiermuižas alus ražotnes teritoriju. Šis darbs paveikts, izmantojot Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes līdzfinansējumu, kam klāt arī Valmiermuižas alus ražotāju artava.
Patlaban Burtnieku novadā tiek realizēti divi lieli SIA Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi pasūtīti projekti. Pagājušajā nedēļā Burtnieks pabija abos objektos – gan jaunās Silzemnieku poldera sūkņu stacijas būvlaukumā, gan apraudzīja, kā sokas caurtekas pārbūve uz autoceļa Rencēni - Silzemnieki Rencēnos.
Šur tur novadā jau noslēgušies, bet šur tur vēl turpinās dažādi labiekārtošanas darbi. Par tiem Burtniekam sīkāk pastāstīja novada pašvaldības izpilddirektors Mārtiņš Kļaviņš: