«Liesma» jau informēja par biedrības «Siera klubs» nesen interesanti noorganizēto Meistaru dienu Valmieras tehnikuma ēdināšanas servisa audzēkņiem un pasniedzējiem. Tajā uzstājās arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs JĀNIS ŠOLKS. Piedāvājam daļu no viņa stāstījuma par nozares attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.
Piedāvājam nelielu ieskatu Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces PĀRSLAS RIGONDAS KRIEVIŅAS sacītajā Smiltenē Zemkopības ministrijas un LLKC nesen rīkotajā reģionālajā konferencē «Stipri reģioni, stipra valsts!».
Piedāvājam nelielu ieskatu zemkopības ministra KASPARA GERHARDA teiktajā nesen Smiltenē notikušajā ministrijas un LLKC rīkotajā reģionālajā konferencē «Stipri reģioni, stipra valsts».
Piedāvājam nelielu ieskatu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes locekļa KASPARA ŽŪRIŅA teiktajā nesen notikušajā Reģionālās preses dienā Zemkopības ministrijā.
Katram mazākam vai lielākam notikumam ir savs sākums vai iniciators. 24. martā Rīgā Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili pieskandināja un pavasarīgi koši iekrāsoja Rūjienas dienas dalībnieki un apmeklētāji. Ielūgumu uz dižošanos galvaspilsētā bija izteicis pats Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks, personīgi ierodoties un sadarbību piedāvājot Rūjienas pašvaldībā. Kāds ir abpusējās vienošanās iznākums, par to stāsta Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja GUNA ĶIBERE.
Lai labāk izprastu lauksaimnieku un reģionu uzņēmēju problēmas un izaicinājumus, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) nesen ir izveidojis Klientu konsultatīvo padomi, kurā uz brīvprātības principiem darbosies 30 LLKC klienti un biroju vadītāji no visiem valsts novadiem, pārstāvot augkopību, piena lopkopību, aitkopību, cūkkopību, bioloģisko lauksaimniecību, enerģētiku un vēl citas lauksaimniecības nozares. Klientu padomē ir uzaicināti pieredzējuši saimnieki — LLKC klienti, kuri savā reģionā popularitāti iemantojuši ar sekmīgu lauksaimniecisko ražošanu, kuriem ir uzkrāta pieredze un vienmēr ir savs viedoklis, kas var palīdzēt veidot lauksaimniecības stratēģiju, kas vērsta uz izaugsmi. Izveidotās padomes mērķis ir panākt, lai konsultants un saimnieks būtu ciešā sasaistē, saimniekošanā meklējot inovatīvus risinājumus un piedāvājot neatkarīgus, izvērstus padomus. Jaunās padomes sastāvā no mūsu puses ievēlēts Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecības «Ceriņi» saimnieks ALDIS KĻAVIŅŠ, kuram, kā zināms, jau gadiem ilgi ir ražīgākais pienkopības ganāmpulks Latvijā. «Liesma» lūdza Alda viedokli par to, kādēļ viņš piekritis strādāt LLKC konsultatīvajā padomē.
Biedrības «Zemnieku saeima» nesen organizētajā piensaimnieku seminārā par piena nozari šodien un rīt uzstājās arī LLKC lopkopības speciālisti ANITA SILIŅA un DAINIS ARBIDĀNS. Viņi iepazīstināja ar «Zālēdāju projekta» saimniecībās veikto pētījumu atziņām, kas vairāk vai mazāk tomēr raksturo Latvijas piensaimniecību kopumā. Piedāvājam (saīsinātu) ieskatu viņu sacītajā.
Biedrība «Zemnieku saeima» nesen rīkoja semināru piensaimniekiem, lai meklētu atbildes uz jautājumu — kas ar piensaimniecību notiks tālāk pēc vairāk nekā divus gadus ieilgušās piena krīzes pārvarēšanas. Piedāvājam Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieces PĀRSLAS RIGONDAS KRIEVIŅAS stāstījumu (saīsinātu!) lauksaimniekiem.
Kā zināms, zemkopības ministrs un nevalstiskās lauksaimnieku organizācijas, tiekoties ar AS «Latvenergo» un AS «Sadales tīkli» vadītājiem, panāca vienošanos, ka pašlaik lauksaimniekiem sarežģītajā situācijā ar jauno regulējumu par elektroenerģijas pieslēgumu jaudām saimniecībās AS «Sadales tīkli» reģionālie speciālisti ir gatavi palīdzēt lauksaimniekiem, radot iespēju pārskatīt vai atslēgt tās elektroenerģijas jaudas, kas nepieciešamas lietošanai ne visu gadu, bet tikai sezonāli.
Esmu pastniece. Katru dienu pa lauku ceļiem vadāju avīzes un sūtījumus. Dienā man nākas nobraukt apmēram 100 kilometrus. Šoziem to izdarīt ir tik grūti kā nekad agrāk. Tā nav tikai mana, tā ir daudzu manu kolēģu problēma, jo: LAUKU CEĻI IR NEIZBRAUCAMI. Pa lielajiem, valsts nozīmes ceļiem vēl kaut cik rīta agruma sasalumā var uz priekšu tikt, bet, kā no tiem nogriezies uz tā saucamajiem vietējās nozīmes ceļiem, tā sākas vienas vienīgas šausmas. Uz pagastu tālākajām lauku sētām, līdz piemājas ceļa galā izliktajām pasta kastītēm ir neiespējami ar auto piebraukt.