Aizvadītās nedēļas nogalē Valmiermuižas pils parkā norisinājās etnofestivāls «Sviests», kas ir iekļauts Latvijas valsts simtgades svētku programmā. Vienojošā tēma «baltu cilti» bija jūtama gan pasākuma muzikālajā piedāvājumā, gan amatniecības un garšas darbnīcās.
Pļavu ziedu pušķi rotā ziemas zābakus, rudzupuķes — maizes kukulīšus, bet saldumi tapuši ar siera un ķimeņu garšu.
Rūjienas tirgū andelējas ar vietējo mantu, kas pašu saimniecībās un dārzos izaudzēta.
Skaistas frizūras, ziedu klēpji, kūkas svētku galdam — tas piestāv laikam, kad pusaudži un jaunieši apzinās — interesants posms viņu dzīvē beidzies, bet sāksies nākamais.
Frīdrihs Ladegasts (1818 - 1905) piedzima 1818. gada 30. augustā Hohhermsdorfā, netālu no Geringsvaldes Saksijā kā astotais bērns namīpašnieka, galdnieka un koka cauruļvadu meistara Johana Kristlība Ladegasta un viņa sievas Evas ģimenē. Ladegasti nebija tradicionāla mūziķu dzimta, taču mūzikas pasaulē jauno Frīdrihu ieveda mājas muzicēšana. Klavierspēles iemaņu apgūšana, ko vēlāk papildināja ērģeļu nodarbības, saplūstot ar no tēva mantotajām amatnieka prasmēm, vēlāk radīja un nobriedināja vienu no visu laiku izcilākajiem vācu ērģeļu būvētājiem. Kaut arī īsti nezinām, kas tieši Frīdrihu pamudināja izvēlēties šo amatu, jāpieņem, ka zināmu ietekmi tomēr būs atstājusi dižā vācu baroka ērģeļu būvētāja, F. Ladegasta novadnieka Gotfrīda Zilbermaņa darbošanās netālajā Freibergā 18. gs. pirmajā pusē. Katrā ziņā G. Zilbermaņa būvētie instrumenti Rohlicā, Ringetālā un Šveikershainā F. Ladegastam bija pazīstami.
Šo aksiomu katram, kurš vada savu auto, vajadzētu likt aiz auss. Jo, kā teicis leģendārais sacīkšu braucējs Marks Donahjū, kurš tālajā 1975. gadā savu mūžā pēdējo braucienu beidza tikai 38 gadu vecumā Grācas trasē Austrijā, — starp tevi un svēto Pēteri ir tikai tavu riepu pēdas... Šim nenoliedzami gudrajam un auto lietās zinīgajam vīram toreiz F-1 treniņā izšāva riepa.
8. jūnijā Valmieras Invalīdu sporta kluba Stars S un Valmieras Bērnu sporta skolas audzēkņi, vecāki un atbalstītāji sanāca kopā, lai piedalītos tradicionālā mācību gada noslēguma pasākumā Beverīnas novada atpūtas centrā Arāji.
Nedēļas nogalē Hanzas namiņā pie Valmieras muzeja norisinājās grāmatu apmaiņa, kur ikvienam interesentam bija iespēja samainīt savu grāmatu pret citu. Pagājušajā gadā šī ideja radusies jauniešiem, kas strādāja Valmieras integrētajā bibliotēkā (VIB). Šis bija jau otrais pasākums un pulcēja vairāk cilvēku nekā pērn.
Saulains svētdienas rīts pulcēja kuplu pulciņu «Rubenes Anši» biedru uz gadskārtējo karpu festivālu. Pasākuma organizators ziņojumu par pirmo šā rīta «ūdensruksi» saņēma jau pēc 20 minūtēm. Vēl pusstunda, un latiņa tika pacelta par kilogramu. Ir gan karpas, gan skaisti skati — pīļu mamma ved rīta pastaigā desmit dūres izmēra pīlēnus. Veči izvelk telefonus un filmē...
Lieliem un satraucošiem soļiem tuvojas beigām jau astotais mācību gads Baškortostānā, Arhlatviešu vidusskolā.
Valmieras vasaras teātra festivāls izsludina pieteikšanos brīvprātīgo darbam festivāla laikā. Darbs plānots īsi pirms pasākuma un tā laikā no 3. līdz 5. augustam dažādās vietās pilsētvidē, kur norisināsies festivāla izrādes.
«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»
Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.
Nekas ar mums nenotiek nejauši. Šo atziņu pierāda arī garīgās skolotājas LĪGAS KOLNEJAS dzīves pieredze.
Maijā Zirgaudzētavas Kocēni kolektīvs pūta jau 18 svecītes savā jubilejas tortē. Par aktuālo zirgu staļļos stāsta uzņēmuma līdzīpašniece DACE STŪRE.
Šodien, kad jauniešus vilina arvien plašāks loks dažādu sporta veidu, joprojām ārpus konkurences savā ziņā ir jāšanas sports, jo tikai tajā jaunais cilvēks var apvienot divas savas kaislības — mīlestību pret dzīvniekiem un sportu. Zirgaudzētavā Kocēni jau trīs gadus ar šo sporta veidu nodarbojas septiņpadsmit gadus vecā Valmieras 2. vidusskolas audzēkne KARĪNA JEGOROVA.
Šovasar valmieriešiem objektīvu apstākļu dēļ iet secen iespēja klātienē vērot tradicionālās Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā, tās šodien startē alternatīvā vietā — Ogrē. Tieši tāpēc ir īstais brīdis atkal iemest skatu Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukcijas darbos, un Liesma milzīgajā būvlaukumā pabija trešdien. Tīri vizuāli šobrīd no vecajām lietām vēl palikušas pusducis tribīņu kolonnu un neliels ēkas fragments uz Jāņa Daliņa ielas pusi, arī mūra ēka ar tualetēm, savukārt pārējā būvnieku apgūtā teritorija atgādina vienu lielu būvbedri, kuras vienā galā — uz estrādes pusi — perpendikulāri skrejceļam tiek betonēti iespaidīga izmēra pamati. Ik pa brīdim strādā ekskavators, no būvbedres blakus skrejceļam rokot ārā grunti un lādējot pašizgāzējā, bet būvbedres dibenā rosās divi bobkati, kārtojot vietā pievesto smilti un granti.
Šodien Latvijā piemin 1941. gada 14. jūniju, kad uz attālajiem Padomju Savienības reģioniem tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši jau okupētās valsts iedzīvotāji.
Vakar pie Valmieras Kultūras centra varējām apskatīt Valsts policijas transporta līdzekļu jauno vizuālo identitāti, kas tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) audzēkņiem. Trafarējums ir krāsaināks un ietver latvisko simboliku — Laimas slotiņas elementu. Pie dizaina strādāts gandrīz gadu, lai veidotu mūsdienīgāku vizuālo tēlu. LMA studenti piedāvājuši sešus variantus, no kuriem Valsts policijas vadība izvēlējusies konkrēto.
Pagājušajā sestdienā vairākās vietās Burtnieka krastā varēja redzēt rosāmies jauniešus, kuri pieredzējušu ekspertu vadībā gan veica dažādus mērījumus, gan uzmanīgi klausījās runātājos, gan vienkārši baudīja vasaras sauli, vēju, ūdeni... Tas bija ieskaņas pasākums biedrības Burtnieku makšķerēšanas un tūrisma skola izglītības un iedvesmas dienai Burtnieks no akmens laikmeta līdz mūsdienām, kas notiks rīt, 15. jūnijā, pie Burtnieku ezera centra kanāla. Par to Burtniekam pastāstīja galvenais projekta rīkotājs un runasvīrs OJĀRS BEĶERIS.