Jaunie vēsturnieki dod ieguldījumu vēstures kopainas veidošanā
Valmieras muzejā pagājušajā nedēļā norisinājās jau ceturtā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Šogad klausītāji varēja dzirdēt 23 priekšlasījumus, tāpat referātu autoriem tā bija iespēja akadēmiskā vidē prezentēt sava pētījuma rezultātus un iesniegt tos anonīmi recenzētā konferences rakstu krājumā «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Visi darbi pēc konferences būs pieejami elektroniskajā izdevumā Latvijas Universitātes (LU) datubāzē.
LU Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis, atklājot konferenci, uzsvēra, ka Valmiera ir viena no retajām pilsētām, kura strauji aug. Daudzās pilsētās iedzīvotāju skaits sarūk, bet Valmiera nav starp tām. Veiksmīgas vietas domā par kultūru un zinātni. Tāpat viņš sacīja, ka Valmierai piestāv rūpēties par šādas mūsdienīgas konferences organizēšanu un jauno vēstures zinātnieku piesaistīšanu. Latvijas vēsture ir sarežģīta, daudzas tēmas nav pētītas, un tas jaunajiem profesionāļiem ļauj izpausties.
«Pagājušajā gadā mums radās doma, ka vajadzētu jaunos vēsturniekus inspirēt rakstīt ne tikai mūsu krājumā, bet vispār rakstīt un vairāk rakstīt, un kvalitatīvi rakstīt, un tā mēs nonācām pie formas, ko šogad izmēģināsim pirmoreiz, » tā Valmieras muzeja vēsturnieks alberts Rokpelnis, aicinot savās zināšanās ar konferences dalībniekiem padalīties Latvijas Vēstures Institūta Žurnāla atbildīgo redaktori Dr.hist. Kristīni Anti par to, kā labāk rakstīt akadēmiskus darbus.
ZINĀTNISKAJĀ KONFERENCĒ. Dr.hist. Rūdolfs Brūzis stāsta par pēdējo izrakumu rezultātiem. Jāņa Līgata foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv