Svētdien Rubenes baznīcā ceturto reizi norisinājās Livonijas Indriķa diena. Pasākuma organizatori bija sagatavojuši dažādus pasākumus visas dienas garumā. Svētku programmu atklāja mācītājs Artis Eglītis un Valmieras iecirkņa prāvests Romans Kurpnieks-Logins ar dievkalpojumu.
Ramatas pagasta «Dižozolos» saimnieko Zondaku ģimene. Pirms gadiem trim viņi izlēmuši Rīgas dzīvi mainīt pret būšanu dziļos laukos, tuvāk dabai un paši sev.
«Izeju rīta soli pa saimniecību, tad nomazgāju muti, uzštātējos un esmu darbā prom, bet vakarā atkal kūts drēbes. Ja laukos dzīvot gribas, tad kaut kas jādara ir, un mēs «Rijaskalnos» strādājam kopš 1992. gada,» tā Inguna Liepiņa, kuru vietējie noteikti atpazīst ne tikai kā spēcīgas, gandrīz 80 govju un teļu saimniecības īpašnieci, bet arī kā Ingunu no pagastmājas, pie kuras aiziet priekus un bēdas pastāstīt. Daudzus gadus Inguna strādā vietējā pašvaldībā un ir arī Ramatas pagasta pārvaldes vadītāja.
Vakar Valmierā tika atklāta taka pie Ģīmes dzirnavu dīķa. Svinīgajā pasākumā pulcējās idejas autori, atbalstītāji, projekta realizētāji un visi interesenti. Taka veidota valsts simtgades zīmē, tāpēc stendos ir pieejama informācija par nozīmīgiem latviešiem, kas dzīvojuši pilsētas apkārtnē. Svinīgo lenti atklāšanā pārgrieza trīs Jāņi: Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, idejas autors Jānis Zemļickis un Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas direktors Jānis Rudzītis.
Ir aveņu laiks, tādēļ rodas vēlme iebrist ražīgā aveņu plantācijā un izbaudīt tās smaržu. Vaicāju fotogrāfam Aleksejam Koziņecam, vai viņš nezina kādu lauku sētu, kurā ne tikai aug avenes, bet arī zied vasaras karalienes lilijas. Aleksejs mudina doties uz Vecati, kur lauku sētā «Bērziņi» zem viena jumta dzīvo un daudzveidīgi saimnieko trīs paaudzes: vectēvs Imants, vecmamma Anna, viņu dēls Agris, vedekla Arta un abi viņu dēli Raivo Ēriks un Gints Ivanovi.
Šodien Vīru lietas trāpījušas Melnajā piektdienā, 13. datumā, taču lai nu paliek dažādi nelaimīgi gadījumi un arī attiecīgu stiprā dzimuma profesiju pārstāvji, kurus varbūt varētu piesiet šādai kalendāra dienai. Mans šodienas viesis, kuru klausījos un kādu stundu viņa darbnīcā Litenes centrā simtgadīgas muižas ēkas pagrabā vēroju, ir uzņēmīgs vīrs AINIS VOROBJEVS. Pievērsiet uzmanību — viņa uzvārdu raksta ar vienu e, nevis trim o, kā tas parasti ir ar Vorobjoviem!
Piekritīsiet, ka tirgū atbilstoši laika ritumam katru reizi valda savas smaržas. Pašlaik tur reibinoši pircējus uzrunā lilijas un kārdinoši aicina vasaras avenes. Lielas, veselīgas un skaistas, gan koši dzeltenas, gan sārtas tās Valmieras tirgū atrodamas arī Kocēnu novada «Līdumu» māju saimnieces GUNTAS PAEGĻKALNES dārzkopības preču klāstā. Tajā bez vasaras avenēm un ērkšķogām jeb stiķenēm dienas piedāvājuma aktualitāte ir arī sprauni kabači, gurķi un vēl citi dārza labumi.
Katalonieti Džordi Arrufatu (Jordi Arrufat) «Liesma» Valmierā satika maija vidū, kad viņš mēroja Baltijas ceļu no Tallinas līdz Viļņai. Nu jau mēnesis pagājis, kopš viņš sasniedza savu galamērķi. Šoreiz Valmierā Džordi Arrufatu ciemojas caurbraucot, jo dodas uz Igauniju, lai sastaptu vēl pāris cilvēkus, kas bijuši saistīti ar notikumiem Baltijas ceļa laikā.
Valsts piešķirto brīvdienu — pirmdien, lieliskos laikapstākļos, turpinot pirms 10 gadiem iesāktās copes tradīcijas, Kocēnu pagasta Vildēnos nosvinēja kā svētkus, 9. jūlijā aizvadot Vildēnu Copes desmitgades 2. posma sacensības, kas kopumā pulcēja 34 makšķerēt gribētājus.
Jūlija pirmajā dienā Vaidavā norisinājās nu jau 37. skrējiens «Apkārt Vaidavas ezeram».
Nedēļas nogalē Krievijā noslēgsies 2018. gada Pasaules kauss futbolā, līdz ar to beigsies arī kādas šim notikumam veltītas radioamatieru sacensības, kurās aktīvi šomēnes piedalās arī šī hobija aktīvs entuziasts no Vaidavas puses Jānis Kavieris.
Vaidavieti Lindu Herbstu un rubenieti Inetu Bureņu draudzība saista kopš pamatskolas laikiem. Tagad to stipru un nesaraujamu dara kāda sirdslieta — tieksme pēc visa skaistā: ziediem, vainagiem. Bet varbūt tai kājas aug no mājām, kurās draudzenes izaugušas — Linda joprojām dzīvo Vaidavas «Vaiņagos», bet Inetas mājas Rubenē saucas «Ziedu grava». Ir vēl kāda sakritība — abu darba gaitas saistītas ar pedagoģiju. Linda strādā par bērnudārza audzinātāja, bet Ineta par 1. — 4. klašu skolotāju Norvēģijā. Bērnudārzs ir vieta, kur var radoši izpausties, jo telpas vienmēr kādiem svētkiem atbilstoši jānoformē, tā hobiju var apvienot ar darbu, saka vaidaviete, bet Inetai Norvēģijā, kur viņa dzīvo nu jau astoņus gadus, ir pašai sava mākslas skola. Draudzenes savu skaistuma radīšanas māku un pieredzi neslēpj — priecājoties, ka bērniem (un ne tikai) var ko iemācīt. Arī pašas arvien pilnveido prasmes. Linda tikko beigusi «Ziedu laivas» kursus, Ineta mācījusies tālmācībā Bulduros.
Pagājušajā piektdienā Valmieras bibliotēkā ar trim bieziem nesen iznākušās Jāņa Lancera grāmatas Būvniecība Latvijā 1918 - 2018 sējumiem ieradās divi vīri — viens no grāmatas veidotāja galvenajiem palīgiem Vidzemē Jānis Cunskis un Valmieras būvuzņēmuma Plastik vadītājs Oskars Bīriņš, kurš šo ļoti vērtīgo izdevumu dāvināja bibliotēkai. Dāvanu saņēma bibliotēkas direktores vietniece Svetlana Jodo. J. Cunskis īsos vārdos iepazīstināja ar grāmatas tapšanas procesu teju četru gadu garumā. Šajā laikā tika vākta un apkopota informācija, piedaloties ļoti plašam palīgu lokam. Ne visu izdevās pagūt laikā, arī šis tas no būtiskām lietām Valmieras celtniecības vēsturē tāpēc palicis ārpus kadra. Grāmatā ir arī apmēram 1200 būvnieku biogrāfijas, starp viņiem virkne jau aizsaulē aizgājušu mūspusē pazīstamu celtnieku un uzņēmumu vadītāju, kā arī kupls pulciņš pensionētu nozares profesionāļu, arī vēl šodien būvniecībā zināmu vīru. Būs interesanti par viņiem palasīt!
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) svinīgā ceremonijā godinājis darbiniekus, kuri palīdzējuši glābt un saglabāt cilvēku dzīvību. Viņu vidū arī mediķi un tehniskie darbinieki, kas strādā dienesta Vidzemes reģionālā centra Valmieras brigādē.
Abas šīs jaunās, uzņēmīgās sievietes sastapu Valmieras teātrī Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā. Viņu bizness kaut kādā veidā saistīts ar vakardienu, kuru šodien daudzi no mums piemirsuši. Taču, kā zināms, viss jaunais ir... Taču katrs gadījums ir īpašs, tāpēc visu pēc kārtas.
Kā Liesmu informē Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bīviņa, jūnija vidū jau otro reizi projekta Koksne un mēbeles ietvaros Vidzemes un Igaunijas pilsētas Veru uzņēmēji tikās izpētes vizīšu ietvaros. Šoreiz vietējos un pārrobežu interesentus uzņēma Latvijas mēbeļu ražotāji. Papildus pieredzes apmaiņai uzņēmēji apvienojās diskusijā par nozares aktualitātēm, secinot, ka vairāku problēmu pamatā ir nozares prestiža trūkums.
Komersantiem, kas nodarbojas ar ražošanu, tirdzniecību vai importu, tiek piemērots dabas resursu nodoklis par iepakojumu un videi kaitīgām precēm. Tādā veidā valsts sekmē dalīto atkritumu vākšanu, veicinot dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežojot un samazinot vides piesārņošanu ražošanas un realizācijas rezultātā, atbalstot tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un finansiāli nodrošinot vides aizsardzību.
Andreja Upīša iela Valmierā ir viena no gandrīz maģistrālajām ielām, tā savieno pilsētas centru ar Valmieras apvedceļu. Abi ielas gali ir nosacīti labā stāvoklī, bez nopietnas rekonstrukcijas palicis bija viens posms starp Beātes un Rubenes ielu, pie tam nelielais gabaliņš starp Rubenes un Graudu ielu pat vispār bez asfalta seguma. Jau šogad visa Andreja Upīša iela būs asfaltā, jo šovasar uzsākts jau pieminētā ielas posma rekonstrukcijas projekts, par kuru Liesmai pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga:
Lai labiekārtotu teritoriju un uzlabotu automašīnu novietošanu pilsētas centrā pie Valmieras deviņstāvu ēkām un Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra, no 2. jūlija notiek Georga Apiņa ielas posma no ielas sākuma līdz Leona Paegles ielai pārbūve un automašīnu stāvlaukumu izbūve pie Valmieras Gaujas krasta vidusskolas–attīstības centra (Leona Paegles ielā 5/7) un daudzdzīvokļu ēkām.
Aizvadītās nedēļas nogalē sarunu festivāls LAMPA pulcēja dažādu jomu pārstāvjus, lai viņi dalītos savā pieredzē. Digital freedom festival (tulk. Digitālās brīvības festivāla) teltī norisinājās diskusija «Uzlauz sevi — palielini savu spēju kapacitāti», kur dažādi runātāji meklēja atbildes uz jautājumiem, kā nodzīvot līdz 120 gadiem un ilgāk un kā palielināt savas darba spējas. Viena no runātājiem bija KRISTIĀNA KALNIŅA, kas ir Rīgas DJ skolas dibinātāja un vadītāja. Viņa dalījas ar savu zāļu skapīti, kas viņai palīdz atjaunot iztērētos resursus.