Apzinoties darbaspēka pieaugošo problēmu, piena lopkopībā arvien vairāk ienāk slaukšanas roboti, mēslu savākšanas robīši un citas modernākās tehnoloģijas. Tās ir ilgtermiņa investīcijas, bez kurām nav iespējama tālāka attīstība. «Liesmai» kopā ar kuplu interesentu pulciņu nesen bija izdevība apmeklēt vienu no jaunākajām robotfermām Latvijā.
16. janvārī Valmierā, Mūrmuižas ielā 9, ar teorētisko daļu aizsākās Valmieras lauku konsultāciju biroja organizētās mācības bioloģisko saimniecību īpašniekiem un speciālistiem.
Patērētāju pārtikas drošība, dzīvnieku labturība, biodrošība un maksimāla antibiotiku ierobežošana veterinārijā, mīļdzīvnieku turēšanas noteikumu ievērošana – tie ir tikai svarīgākie uzdevumi, kas ik dienu ir Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoru redzeslokā. Par paveikto mūsu reģionā stāsta PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītājs, valsts vecākais veterinārais inspektors MĀRCIS ULMANIS.
Latvijā pašlaik visdažādākajos līmeņos apspriež arī izglītības satura reformu «Skola 2030», kuras idejas autori un virzītāji ir atzinuši, ka skolēniem kopumā visnotaļ labi padodoties uzdevumi, kas prasa atcerēties vai arī rīkoties vairāk vai mazāk pazīstamās situācijās, bet diemžēl viņiem pietrūkstot iemaņu un pieredzes, kā sekmīgāk rīkoties nestandarta situācijās, kā, savstarpēji sadarbojoties, izmantot komandas spēka priekšrocības, kā veidot sakarības starp teorētisko un praktisko. Jaunā izglītības satura īstenošanai rosina skolās vēl vairāk ieviest modernas un pat netradicionālas mācību pieejas. Tā nu arvien biežāk skolu dienaskārtībā ienāk vides mācību nodarbības ar pārgājieniem un ekspedīcijām, izzinošām stundām tā sauktajās zaļajās klasēs, par prioritāti tiek uzskatīta arī globālā izglītība.
Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzele» Ziemassvētku izstādē šos dūrainīšus nevarēja nepamanīt. Kad par tiem vaicājām, Tautskolas vadītāja Gita Zariņa teica: «Ar skatīšanos vien nepietiek! Jāuzvelk rokā! Vācijā Ziemassvētku tirdziņos, kur pārstāvēti arī rūjieniešu ražojumi, tiklīdz kāds šos dūrainīšus pielaiko, tā nost vairs nevelk, lūk, cik maģisks ir to sildošais spēks!»
Devāmies uz Ķoņu kalnu, kur netālu dzīvo cilpaino cimdu un košo plecu lakatu autore ZINAĪDA OZOLA.
Pētījumi rādot, ka Rūjienai ir attīstības potenciāls, bet ar nosacījumu, ja lielākās nākotnes ieceres atbalsta arī tuvākie kaimiņi. Par aizvadītā gada ieguvumiem un jaunā prioritātēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.
Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2018» noslēguma ceremonijā nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» laureāta nosaukumu ieguva Vidzemes un Latgales lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «VAKS» un tās valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS. Uzņēmumam gadu gaitā ir sakrājies daudz dažādu apbalvojumu, bet lauksaimnieku vidū prestižais «Sējējs» ir pirmais.
Tikko ilgi nebijušā baltumā aizvadīti Ziemassvētki. Pie durvīm gadu mija. Vēl ir dāvanu došanas un saņemšanas laiks. Ne vienam vien to sagādāšana radījusi lielas rūpes. Tikai ne Rūjienas novada Jeru pagasta iedzīvotājai EVIJAI SKRĪVELEI, jo viņa, izrādās, jau gadiem ilgi dāvanas sev tuvajiem cilvēkiem gatavo pati. Pagaidām tas ir tikai viņas vaļasprieks, bet ar apņemšanos kādreiz to pārvērst par mājražošanu. Lūk, Evijas stāsts.
Kad dabā, kā jau ik gadu ap šo laiku, notiek tumsas un gaismas cīņa un kad kristīgajā pasaulē biežāk nekā jebkad tiekam mudināti kļūt nevis mantiski, bet gan dvēseliski bagātāki, svarīgs ir katrs labais un no sirds sacītais vārds, uzmundrinot, spēcinot, dāvājot prieku sev un citiem. Izrādās, ka ikdienas steigā nevajag nemaz tik daudz, lai kāda rīcība vai vienkārši attieksme paceltu spārnos vai arī gluži pretēji – tos aplauztu.
Kad «Liesma» šā gada oktobra sākumā viesojās kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumā «Aloja Starkelsen», jaunās ražas kravas joprojām turpināja savu ceļu Alojas virzienā. Uzņēmuma ģenerāldirektors JĀNIS GARANČS prognozēja, ka šī sezona uzņēmuma vēsturē varot būt raksturīga ar vairākiem rekordiem. Kad nu gads tuvojas izskaņai, direktoram vaicājām, vai prognozes piepildījušās. Lūk, ko dzirdējām atbildē.
Sestdien daudzu valmieriešu un pilsētas viesu soļi veda vecpilsētas un rātslaukuma virzienā, kur notika tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Tādi, kā zināms, pašlaik, sagaidot Ziemas saulgriežus, notiek daudzviet Eiropā. Ne visur diemžēl tie norisinās bez starpgadījumiem. Tad nu, ievērojot ES ieteikumus cilvēku drošības nodrošināšanai šādos un līdzīgos masu pasākumos, arī Valmierā pirmo reizi Ziemassvētku tirdziņš notika vietējo policistu pastiprinātā uzmanībā.
Vakar Valmierā, Georga Apiņa ielā 10a, klātesot kuplam pircēju pulkam un iededzot košu Ziemassvētku egli, svinīgi atklāja «Maxima XX» veikalu, kura rekonstrukcijā triju mēnešu laikā investēti nepilni 3 miljoni eiro.
Kad, sākoties ziemai, rodas vēlme pēc kaut kā silta un izskatīga, ne viens vien ver durvis darbnīcai - adītavai, kas nu jau vairāk nekā gadu atrodas Rūjienā, Raiņa ielas 5. nama otrajā stāvā. Sapņi piepildās – tā par savu mazo uzņēmumu saka tā veidotājas: adītāja VITA SVĪĶE un SANDRA KRASTIŅA. Adītavā katra no viņām ir ielikusi visu līdzšinējo pieredzi un prasmes.
«Liesmā» jau vairākkārt esam rakstījuši par biedrības «Rūvenietis» izveidotās Baznīcas torņa komitejas veikumu Sv. Bērtuļa Rūjienas baznīcas torņa un gaiļa autentiskā atjaunošanā. Nu kārta pienākusi arī jumta nomaiņai.
Šīs nedēļas nogalē Adventes vainagā iedegsim otro sveci. Tas nozīmē, ka Ziemassvētku gaidīšanai atvēlētais klusais pārdomu laiks jau pusē. Kādas atziņas tas dāvās, tas gan atkarīgs tikai no mums pašiem – cik spēka būs mūsos, lai nepadotos pirmssvētku reklāmu ārišķībai un globālajā iepirkšanās drudzī nepazaudētu gada gaišākā, nozīmīgākā Notikuma vēsti.
Šoruden, viesojoties Rūjienas novada Lodes kultūras namā, silti un latviski mīļi ienācējus uzrunāja tur izvietotā rūjienietes MĀRĪTES SILIŅAS gleznu izstāde. Vēlējāmies noskaidrot, kā viņa nonākusi līdz savam daudzkrāsainajam vaļaspriekam – gleznošanai, kas ne katram ir pa spēkam.
Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.
«Tas, kas neies laikam līdzi, atpaliks strauji,» – tā, izrādot sava uzņēmuma SIA «Zaļās pēdas» 2003. gadā Jeru pagasta «Zeltos» izveidoto mēbeļu galdniecību, teica vietējais uzņēmējs KĀRLIS ZEMĪTIS.
Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!
Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!