Saldējuma svētkos – Rūjiena puto
«Kaut kas tāds iespējams tikai Rūjienā!» – tā sestdien, 1. jūnijā, notikušajos, necerēti kupli apmeklētajos «Rūjienas saldējuma» svētkos teica ne viens vien to apmeklētājs.
Māra Rone
No frizieres par mājražotāju
Pirmie LLKC organizētie «Novada garšas» svētki «Nogaršo Latviju Vidzemē» Valmierā aizvadīti, tādēļ tie šodien, 31. maijā, un rīt, 1. jūnijā, pulcēs interesentus Siguldā, svētku laukumā, kur pasākuma devīze skan: «Nogaršo Latviju Pierīgā» un kur godā cels augu valsts labumus.
Vīteņrozes pie sirsniņmājas
Zemkopības ministrijas mājaslapā pašlaik aktuāla ir aptauja par to, kurš no nākotnes Kopējās lauksaimniecības politikas vides un klimata mērķiem jums liekas svarīgākais. Tā kā aptauja ir tikai nesen iesākta, tad pagaidām atbildes iesūtījis samērā neliels respondentu skaits, taču arī tas jau itin uzskatāmi parāda prioritāšu tendences. Pagaidām vairums aptaujas dalībnieku uzskata, ka saimniecībām laukos jāstrādā tā, lai saglabātu gan bioloģisko daudzveidību, gan arī tīkamu ainavu. Prieks par šādu nostāju!
«Rūjienas saldējums» – ar starptautiskai sadarbībai atbilstošu identitāti
Virs ražotnes (Anno 1912) ēkas nu lepni plīvo zīmolu «Rūjienas saldējums» un «Mini Melts» karogi, bet pie ārdurvīm informācija vēsta, ka ar ES finansiālo atbalstu nesen īstenota būves atjaunošana, ēkas energoefektivitātes uzlabošana, telpu pārveidošana un pielāgošana ražošanas vajadzībām, kā arī palielinātas saldēšanas jaudas. Par to un vēl citiem jaunumiem plašāk stāsta SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētājs un īpašnieks IGORS MIEZIS.
Pirmie novadu garšas svētki – izdevušies!
Valmierā Vidzemes Uzņēmēju dienu laikā skvērā pie Hanzas sienas kupli apmeklēts bija pirmais no pieciem Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētajiem «Novada Garšas» pasākumiem – «Nogaršo Latviju Vidzemē».
Ja dzīvi uztver krāsaini
Vērīgākie laikraksta lasītāji droši vien izdevuma slejās ik pa laikam būs pamanījuši publikācijas par dažādiem mūsu pusē sekmīgi realizētiem LEADER projektiem. Publikāciju autore ir biedrības «No Salacas līdz Rūjai» administratīvā vadītāja INETA BŪDA. Šoreiz viņa ir «Liesmas» viesa statusā.
Zied ievas Siguldā
Bija agrs 4. maija rīts, kad arī «Liesmas» auto no Valmieras apņēmīgi ripoja Siguldas virzienā, kur jau sešpadsmito reizi notika populārā Latvijas Stādu parāde, kas šā allaž kupli apmeklētā pasākuma pastāvēšanas vēstures pēdējos piecos gados ir pārvērtusies jau par starptautisku Notikumu, jo divu dienu laikā tā vairāk nekā 70000 apmeklētāju vidū nu ir ne tikai Latvijas, Igaunijas un Lietuvas, bet arī Somijas, Zviedrijas, Baltkrievijas un Krievijas iedzīvotāji.
Dzīvības pilna saimniecība
Vērīgāki «Liesmas» lasītāji droši vien būs ievērojuši, ka mūsu izdevuma reklāmas un sludinājumu lapās laiku pa laikam lasāms Raunas novada zemnieku saimniecības «Mazputnēni» izbraukuma tirdzniecības grafiks ar reģiona apdzīvotākajām vietām, kurās šīs saimniecības saimnieki INESE un MĀRIS KRŪMIŅI pārdod jaunputnus. To viņi dara jau gandrīz 20 gadus. Pirms Lieldienām pieteicāmies ciemos.
Demokrātiskas valsts necienīga rīcība
Politisko partiju apvienība «Latvijas Reģionu Apvienība» 15. aprīlī ir sagatavojusi un portālā www.Manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu «Par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni». Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētās novadu apvienošanas. Viena no iniciatīvas rosinātājām ir arī Rūjienas novada dome, jo, kā zināms, VARAM pārzīmētajā Latvijas kartē Rūjienu nolemts mākslīgi šķirt no Valmieras un apvienot ar Valku. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.
Trijos mēnešos – no koka līdz mājas atslēgām
Prātam neaptverami! Tā teicām par nesen redzēto Raunā – koka karkasa māju un koka logu ražošanas uzņēmumā SIA «Pavasars». Uzņēmējs INGUSS PAVASARS, dodot darba vietas 150 strādājošajiem un atverot durvis modernākajām CNC tehnoloģijām, panācis, ka ražotnē pašlaik katrās divās dienās top viena māja, bet būšot viena māja dienā un logu ražotnē uz vienu cilvēku dienā saražos sešus logus. Lai tā notiktu, uzņēmuma teritorijā pašlaik jaunajam angāram rok nost karjera kalnu. 5000 ražošanas kvadrātmetri būs zem jumta. Top arī jaunais ražošanas vadības un administratīvais korpuss, kurā paredzēta vieta arī darbinieku ģērbtuvēm, dušām, ēdnīcām. Daži izcili CNC jau filigrāni strādā, bet citi vēl gaida jauno angāru, lai celtu ražošanas efektivitāti un samazinātu roku darbu.
Rosības pilnu pavasari!
Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem, kā zināms, jau izsenis ir ola, kas liek mums aizdomāties par dabas atmodu, pavasari, atdzimšanu, auglību un arī jaunas dzīvības rašanos. Kristietībā ola nozīmē Kristus Augšāmcelšanos (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.
Personiskais pret bezpersonisko
Sestdien Valmierā pie autoostas iznāca pastāvēt pat uz ielas rindā pēc «Liepkalnu» gardumiem, tik daudz todien tur bija kārumu gribētāju. Arī kāds puisītis kopā ar omi. Dzirdēju, kā viņa mudināja mazbērnu varbūt lieki netērēt laiku, jo mājās jau šis tas gards esot. Nē, puika tomēr bija apņēmības pilns rindu izturēt, pašam, lūk, kabatā esot mammas dotie divi eiro. Kad nu arī mēs tikām maiznīcā, rindā abi bijām blakus, jo ome palika uz ielas pieskatīt velosipēdu. Puika man vaicāja, vai par to naudiņu viņam sanākšot kārotais. Nodomāju – nez kādu kūku dēļ gan mazais bija gatavs tik pacietīgi gaidīt? Izrādās – pavisam vienkāršas siermaizītes ar zaļumiem dēļ. Tādu neesot nekur citur Valmierā! Šis atgadījums vedināja uz pārdomām.
Par to, kā tālāk kopt kopējo lauku
Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzība nākamajam plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam visos iespējamos līmeņos pašlaik tuvojas finiša taisnei, tieši tādēļ arī Latvijā tik aktuāla ir punktu salikšana uz visiem i lauku politikas nākotnes scenārijā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pirms jaunās lauku darbu sezonas visos reģionos organizē reģionālās konferences «Stipri reģioni, stipra valsts!». Tās jau notikušas Talsos, Jelgavā un Smiltenē, bet pirms Lieldienām tās vēl notiks Aizkrauklē un Preiļos. Konferences organizētas ar mērķi, lai diskusijās ar lauku uzņēmējiem noskaidrotu turpmāko prioritāšu priekšlikumus un saprastu, kā ES jauno Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiju maksimāli efektīvi izmantot Latvijas lauku labā.
Labi gan, ka piedzimu!
«Mana piedzimšana nav bijusi īpaši vajadzīga, jo ģimenē jau trīs bērni bija. Ierados kā pastarīte. Labi gan, ka piedzimu, jo dzīvē, izrādās, ir tik daudz prieka, ka bija vērts piedzimt un dzīvot, lai to piedzīvotu,» – tā pirms savas 90. dzimšanas dienas, kas būs 14. aprīlī, teica bijušās Rūjas skolas direktore BROŅISLAVA PELŠA.
Ja paņem to, ko dzīve dod
«Ja pirms pāris gadiem kāds būtu man teicis, ka iemācīšos aust, nudien tam neticētu. Nezin kādēļ bija radies uzskats, ka aušana ir piņķerīga un garlaicīga, tādēļ nav domāta man. Tomēr pēdējā laikā ir atnākusi interese par senajiem arodiem, un ticiet vai ne – aušana pašlaik ir viena no sirdij vistuvākajām brīvā laika aizpildīšanas iespējām,» – tā par sevi saka rūjieniete INESE KALINKA.
Šķirnes truši – joprojām ievērības vērti
Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares attīstībai vieno kopš 1995. gada. No 2000. gada biedrība ir Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijas biedre. Lai ciltsdarba izkopšanā un nozares attīstībā būtu pietiekamas zināšanas, biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Aizvadītās nedēļas izskaņā tāda bija Straupē – Zirgu pasta tirdziņa teritorijā. Arī «Liesma» tur pabija.
Nekas nenāk pats no sevis
No virtuves strādnieces līdz Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības galvenajai tehnoloģei un jauno kadru audzinātājai – tāds vienā teikumā ir valmierietes MIRDZAS ANSONES darba mūžs, par kuru viņa saka: bagāts!
Tas nav Brīnums, tā ir Atbilde lūgšanām
Par Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīcu vēsturnieki teic, ka Vidzemē esot grūti atrast otru vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni. Tā tapusi vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili no 1259. līdz 1263. gadam. Joprojām ir viena no vecākajām un lielākajām baznīcām Vidzemē ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar neskaitāmiem postījumiem un atkal «augšāmcelšanos». Kopš pēdējā – 1974. gada ugunsgrēka šā gada Lieldienas atkal būs īpašas.
Rūjienas jaunā estrāde – fināliste nominācijā «Ainava»
Pērnajā vasarā ekspluatācijā nodotā jaunā Rūjienas estrāde nu ir ieguvusi ievērību valsts nozīmes konkursa «Gada labākā būve Latvijā» nominācijā «Ainava». 19 finālistu konkurencē – viens no trim Atzinības rakstiem.
Mazākais un senākais veikaliņš Valmierā
Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad interviju ierosina laikraksta lasītāji. Vairāku Stacijas ielas 13. nama iedzīvotāju vārdā nesen piezvanīja cienījama kundze un lūdza, lai «Liesma» uzrakstot par viņu mājas pagrabiņā esošo apģērbu tirgotavu un tās labestīgo saimnieci GUNTU GRASIMOVIČU, kura gadiem ilgi gādājot par valmieriešu garderobes papildināšanu.