Kad šā gada martā «Liesma» pabija Rūjienas novada Jeru pagasta zemnieku saimniecībā «Ceriņi», tieši todien tur bija spāru svētki jaunajai govju kūtij. Nu ir iemesls vēlreiz doties uz Latvijas otru labāko aizvadītā pārraudzības gada Holšteinas šķirnes ganāmpulku, jo tā augstražīgāko govju grupa jau kādu laiku mājo jaunos, paaugstināta komforta apstākļos.
Turpinot iepazīstināt ar Rūjienas novada pašvaldības ikgadējā projektu konkursa «Iedzīvotāji veido savu vidi» šogad finansiāli atbalstītajiem un iedzīvotāju vai to nodibinājumu jau realizētajiem projektiem, «Liesmai» atkal bija prieks pieteikties ciemos uz 2004. gadā dibināto biedrību «Laņģezers». Tā, kā zināms, ir uzņēmusies nebūt ne vieglo atbildību par atpūtas vietas «Laņģezers» labiekārtošanu un uzturēšanu tuviem un tāliem atpūtniekiem.
No vairāk nekā 400 Rūjienas vidusskolas audzēkņiem gandrīz 100 uz mācībām un no vairāk nekā 200 pirmsskolas iestādes «Vārpiņa» apmeklētājiem 20 uz nodarbībām no visa Rūjienas novada pa dažādiem Ziemeļvidzemes ceļiem un diemžēl arī neceļiem nogādā vairāki skolas autobusi, kuru autovadītāji kā pilntiesīgi darbinieki ir iekļauti skolas štatā. Kā darbojas šis sarežģītais mehānisms?
Nesen Valmierā notika starptautiska konference par tēmu «Lauku telpas attīstība un sabiedrības virzīta vietējā attīstība», kurā daudzi ar nepacietību gaidīja Austrijas lektora birģermeistara Jozefa Obera (Josef Ober, Neue Stadt Feldbach) uzstāšanos par to, kā Austrijas reģions, kas robežojas ar Ungāriju un Slovēniju, ir pratis, pareizi saliekot akcentus uz savas teritorijas vērtībām un to attīstībai piesaistot iespējamos ES un pašu valsts atbalsta finansējumus, kļūt par pašpietiekamu dzīves telpu. No kuras vairs neaizbrauc, bet uz kuru brauc atpakaļ.
Ar gladiolu kolekcionāru MODRI PAEGLI tikāmies pavasarī Rūjienas Tautskolā, kur atvērto durvju dienā viņš dalījās pieredzē par šo puķu audzēšanu. Par neparasto 450 šķirņu kolekcijas tapšanu un saglabāšanu publikācijā «Gadiem kalpojot ziedu karalienei» rakstījām 13. aprīļa «Liesmā». Toreiz ar kolekcionāru vienojāmies, ka vēlreiz tiksimies gladiolu ziedēšanas laikā. Diemžēl sanāca tā, ka ciemos tikām uz pēdējo gladiolu košumu.
Valmiera nav tik liela, lai daļu savu līdzcilvēku nepazītu, nu kaut vai, nezinot vārdu, sejas tomēr ir iegaumētas. Ir cilvēki, ar kuriem sasveicināmies tikai tāpēc, ka mūsu ceļi bieži vien krustojas. Valmieriešiem, jo īpaši G. Apiņa ielas iedzīvotājiem, visbiežāk līdz šim sanāca satikties lielveikalā «Maxima», kas daudziem no viņiem ir rokas stiepienā no dzīves vietas. Kur vēl labāk – viss vienuviet un pa ceļam uz māju! Kopš lielveikals slēgts remontam, pircēju ierastā kārtība ir izjaukta. Tas, ko agrāk, no darba mājās nākot, varēja iegādāties zem viena jumta – pārtiku, rūpniecības preces, medikamentus, mīļdzīvnieku barību un vēl citus ikdienas pirkumus – nu jāmeklē vai pa visu Valmieru. Gadiem «Maxima» uzticīgie pircēji tādā kā apjukumā tagad staigā no viena veikala uz citu. Kad nu kādā bodē maksimieši atkal nejauši satiekas, ir ko pārspriest par izjūtām bez sava veikala. Lūk, tikai daži no man pazīstamo pircēju secinājumiem.
Daudzas jaunās kartupeļu ražas kravas nonāk arī SIA «Aloja – Starkelsen», kur, kā zināms, kartupeļu cietes ražošana notiek no divu veidu kartupeļiem: integrēti un bioloģiski audzētiem. Par to, kā iesākusies jaunā šīs ražas pārstrādes sezona, «Liesmai» pastāstīja uzņēmuma agronome AIGA KRAUKLE.
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā blakus Oleru purvam dižu mežu ielokā atrodas majestātiskā Oleru muiža. Jau 1588. gadā tās vārds datēts dokumentos. Pašreizējās muižas ēku komplekss celts 18. gadsimta 80. - 90. gados – agrīnā klasicisma stilā. Ēkas novietotas ap plašu parādes pagalmu, kura centrā atrodas muižas kungu māja. Tās apaļā zāle izved uz ainavu dārzu. Pēc 2000. gada ugunsgrēka, kas pilnībā nopostīja muižas otro stāvu, biedrība «Oleru muiža» un muižas tagadējie apsaimniekotāji IEVA un KĀRLIS ZEMĪŠI soli pa solim ar pietāti pret senatni atdzīvina ne tikai ēkas, bet arī neparasto dārzu. Par to tad arī tapa šie Ievas stāsti.
Šovasar, piedaloties mūsu puses festivālos un svētkos, nācās vērot vairāku tautā populāru šefpavāru vai saimnieču meistarklases, kurās, izmantojot vietējos produktus, godā ceļ seno laiku receptes. Kāpēc to dara, par to nesen – vienā no kārtējām meistarklasēm – otrajos Tomātu svētkos Brenguļos sarunājāmies ar sabiedrisko attiecību vadītāju Vidzemes plānošanas reģionā ANITU ĀBOLIŅU, kura pastāstīja plašāk par projektu «Livonijas kulinārais ceļš».
Uz Zemkopības ministrijas un Nodibinājuma «Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai» aicinājumu piedalīties Latvijas simtgadei veltītajā lielpasākumā 8. septembrī Rīgā, 11. novembra krastmalā, atsaucās vairāk nekā 200 dažādu lauksaimniecības uzņēmumu, zemnieku saimniecību, pārtikas ražotāju, valsts institūciju, izglītības iestāžu un arī nevalstisko organizāciju.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības speciālistes Kristas Garkalnes «Liesmai» atsūtītajā informācijā teikts: « 5. septembrī starptautiskajā izstādē «Riga Food 2018» paziņoti un apbalvoti Latvijā ražoto augstas kvalitātes piena produktu konkursa uzvarētāji vairākās kategorijās: «Gada jaunais produkts», «Biezpiens ar tauku saturu 0,5%», «Goudas tipa sieri», «Kefīrs ar tauku saturu līdz 2,5 %» un «Saldie biezpiena izstrādājumi».
Ar šādu labo darbu iniciatīvu pie sabiedrības griezusies Rūjienas Sv. Bērtuļa draudze, cerot, ka kopīgiem spēkiem izdosies tikt pie dakstiņu jumta Dievnamam, kam nesen atzīmēja 755. gadadienu. Par to un citām norisēm «Liesmai» pastāstīja Sv. Bērtuļa draudzes priekšniece LAIMA STUDENKOVA-JOLKINA.
Rūjienas novadā jau vairākus gadus turpinās pašvaldības finansiāli atbalstītais projektu konkurss «Iedzīvotāji veido savu vidi». Arī šogad pieteikumu un atbalsta pretendentu netrūka. «Liesma» ir nolēmusi palūkot, kur un kas jau ir paveikts šovasar.
Piekritīsiet, ka, dodoties pa mūsu reģiona lauku ceļiem, nevar nepamanīt pašlaik skaisti sazaļojošos jaunos rapšu sējumus, un tā vien liekas, ka to šogad ir stipri vairāk nekā pērn. Vai tā? «Liesma» šo jautājumu uzdeva Vidzemes un Latgales graudkopības lielākā kooperatīva «VAKS» komercdirektorei un agronomei ZINTAI JANSONEI. Lūk, ko uzzinājām!
Ar šādu devīzi šovasar www.manabalss.lv ir sākta tautas parakstu vākšana par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā, izņemot luksus klases viesnīcas.
Nesen, ieejot ziedu salonā «Vētras»Valmierā, patīkami pārsteidza un ar savu reibinošo smaržu sajūsmināja daudzkrāsainie frēziju pušķi. Kad pārdevējām vaicāju, no kurienes uzradies tāds skaistums, atbilde bija: «No mūsu saimnieku dārza!». Tad nu «Liesma» sazinājās ar uzņēmējiem EDĪTI un MIERVALDI KALNIŅIEM un pieteicās ciemos uz 2016. gada «Ievas Mājas» un «Food Union» konkursa «Latvijas skaistākā lauku sēta» godalgoto dārzu.
Nesen informējām, ka Vidzemes plānošanas reģions savos tradicionālajos «Dārza svētkos» atkal godināja 26 šā gada «Vidzemes stāstu» varoņus – veiksmīgākos reģiona uzņēmējus, kurus apbalvojumam izvirzījušas Vidzemes pašvaldības. Viņu vidū godinājumu saņēma arī Kocēnu novada zemnieku saimniecība «Kaņepītes». Tā sagadījās, ka «Liesma» tikko apbalvotās «Kaņepītes» satika arī pirmajos Ķiploku svētkos Raunā. Tad nu šo publikāciju atļāvāmies sakombinēt no divām daļām: pirmajā teksts no Vidzemes plānošanas reģiona izdevuma «Vidzemes stāsti 2018» un otrajā no «Liesmas» sarunas Raunas tirgū.
Aizvadītās nedēļas nogalē Burtniekos svinēja dievnama 735. un atjaunotās draudzes 30. gadskārtu, kā arī ieskandināja Latvijas simtgadi. Mācītājam ALDIM KALCENAVAM «Liesma» lūdza pastāstīt par draudzes atjaunošanu un šodienu.
Gados jauno uzņēmēju MĀRI RUBULI dzīve un darbs ir tā iegrozījuši, ka viņš ikdienā ir gan Valmierā, kur dzīvo ar sievu Baibu un dēliem Renāru un Rinaldu, gan arī Mazsalacā, kur ir viņa dzimtā puse un kur viņam ir darbs sievai piederošajā veikalu tīklā SIA «Ābeles», kā arī vēl Rūjienā un Burtniekos — sievas vecākiem Ilzei un Valteram Bergiem piederošajā veikalu tīklā SIA «Zaltes». Nu Māra pieturvieta ir arī Vecatē, kurš viņš ir reģistrējis jaunu, pats savu uzņēmumu SIA «Strautiņi R.M.», kur no nulles izveidotajā ražotnē viņš gatavo gaļas kūpinājumus. «Liesma» pieteicās ciemos.
«Liesmai» jau kļuvis par tradīciju, ka ražas novākšanas laikā tā katru sezonu apciemo mūsu puses lielākās lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības: Valmierā — «VAKS», Rūjienā — «Daivu» un Mazsalacā — «Lauksalacu».