Ja paņem to, ko dzīve dod
«Ja pirms pāris gadiem kāds būtu man teicis, ka iemācīšos aust, nudien tam neticētu. Nezin kādēļ bija radies uzskats, ka aušana ir piņķerīga un garlaicīga, tādēļ nav domāta man. Tomēr pēdējā laikā ir atnākusi interese par senajiem arodiem, un ticiet vai ne – aušana pašlaik ir viena no sirdij vistuvākajām brīvā laika aizpildīšanas iespējām,» – tā par sevi saka rūjieniete INESE KALINKA.
Nekad nesaki: nekad!
«Liesma» visai bieži, viesojoties Rūjienas Tautskolas pasākumos, tur ir pamanījusi gados jauno Inesi. Vēlmi iepazīties tuvāk vairoja vairāki fakti. Vispirms jau viņas jaunība, atgriešanās, darba un savas dzīves vietas atrašana Rūjienā un visbeidzot arī viņas prasme komunicēt ar cilvēkiem. Tā nu šopavasar kārtējā Tautskolas Atvērto durvju dienā, kad vienmēr viesmīlīgā skolas vadītāja Gita Zariņa un viņas saimniecisko darbu palīdze Inese Kalinka bija svinīgi saposušās pašu austos tautiskajos brunčos, ar Inesi parunājām, kā tad viņa pie tiem tikusi.
Inese pastāstīja:
«Esmu rūjieniete. Pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas studēju Valmierā, Vidzemes Augstskolā. Kļuvu par komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciālisti. Darba gaitas sāku Rīgā, vispirms biju pārdevēja grāmatnīcā, bet tad tur kļuvu par veikala vadītāju. Pagāja vairāki gadi, taču Rīgā tā arī nespēju iedzīvoties. Rūjiena vilka atpakaļ. Savu atgriešanos nenožēloju ne mirkli, jo ir sajūta, ka esmu nonākusi mājās – man pieņemamā, saprotamā, sakoptā un ļoti radošā vidē, kur visapkārt ir labi un atbalstoši cilvēki, tuvu ir arī ģimene un draugi.
Atgriešanos dzimtajā pusē uzskatu pat par sava veida veiksmi. Dzīve un pretī nākoši cilvēki visu iegrozīja tā, ka, pārceļoties no Rīgas atpakaļ, te arī Rūjienas Tautskolā atradu sev darbu. Negaidīti nonācu ļoti darbīgā vidē, kur dzīvība un izglītošanās norises notiek vai katru dienu. Par kādām tik tēmām te nenotiek mācības un semināri! To visu redzot un jūtot, vienaldzīgi malā palikt ir neiespējami. Sievas, izmantojot iespēju, zinošu meistaru vadībā cita pēc citas mācījās un steidza sev noaust tautiskos brunčus. Tuvojās Dziesmu un deju svētki, gaidījām Latvijas simtgadi, tādēļ tautisko brunču aušana Rūjienā kļuva arvien populārāka. Viens aušanas apmācību finansiālā atbalsta projekts sekmīgi jau bija pabeigts, tādēļ, redzot lielo aktivitāti, arī novada pašvaldība atrada atbalsta finansējumu, lai tautisko brunču aušanu turpinātu.
DANČU BRUNČI. Inese Kalinka «Lustiņdancim» noaustajos brunčos. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv