Māra Rone

Tas nu ir noticis: pirmie Vislatvijas ķiploku svētki Raunā aizvadītās nedēļas nogalē pulcēja interesentus no visiem valsts reģioniem. Lielu darbu garšu karaļa godināšanas festivāla organizēšanā un rīkošanā bija ieguldījušas Raunas uzņēmējas, SIA «Latvijas ķiploks» saimnieces SINTIJA  RUDE un  INESE KRŪKLĪTE. Šoreiz par to, kā attīstās abu enerģisko dāmu uzņēmējdarbība.

Mazs bij tēva novadiņis, bet diženi turējās —  tieši tā ir pamats teikt par Raunas novadu, kurā, pašvaldībai mērķtiecīgi atbalstot vietējos uzņēmējus, ir panākta strauja un vispusīga uzņēmējdarbības attīstība. Vislabāk Raunā paveikto var redzēt tradicionālajos svētkos «Rodam Raunas novadā», kur vienkopus ar saviem produktiem sanāk vietējie amatnieki, lauksaimnieki, lauku uzņēmēji, un kad vēl viņiem piepulcējas kaimiņu novadu ražotāji, tad tik tiešām ir ko skatīt, pirkt un baudīt. Pērn šo svētku tēma bija ziedi un puķes, šogad festivālā godā cēla un godāja ķiploku. Arī «Liesma» brauca lūkot visu garšu karali, tādēļ piedāvājam fotoreportāžu no Raunas.

«Liesma» ievēroja, ka sestdien Raunā notikušajā festivālā «Rodam Raunas novadā» kā gādīga mājasmāte it visā klāt bija Raunas novada domes priekšsēdētāja EVIJA ZURĢE. Viņai atlika laika ne tikai Ķiploku tirgus atklāšanai, bet arī sarunām aci pret aci ar vietējiem un kaimiņu novadu uzņēmējiem. Un arī nelielu interviju mūsu lasītājiem viņa tirgus placī neliedza.

To, kāda pašlaik ir situācija mūspuses laukos, «Liesma» lūdza komentēt Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīva «VAKS» komercdirektori un agronomi ZINTU JANSONI. Viņa teica: «Vidzemē ir novākti apmēram 55% jaunās ražas, bet Latgalē vien 45%. Latgalē salīdzinoši mazāk tādēļ, ka pērn ieilgušo lietavu dēļ tur diemžēl nevarēja iesēt ziemājus un nu krietni vairāk darāmā ir vasarājos. Kopumā mūsu kooperatīva biedru laukos ziemāji ir novākti un pašlaik aktualitāte ir vasarāji.

Valmierietes, ādas apstrādes meistares  DACES BUNDZES mājas lapas www.dariv.lv ievadā par viņas uzņēmējdarbību ir lakoniski teikts: «Meistara rokas un izdoma ar vairāku gadu pieredzi gan Eiropas, gan arī Latvijas tirgū».

Lauksaimniecības datu centrā 2017. gada janvārī Latvijā reģistrēto aitu skaits sasniedzis jau 106  tūkstošus. Mērķtiecīga selekcijas darba rezultātā, uzlabojot saimniecību zināšanas un vadību, izdevies palielināt gan Latvijas tumšgalves aitu māšu auglību, jēru saglabāšanu un arī ātraudzību. Savs nopelns tajā ir arī biedrības «Latvijas aitu audzētāju asociācija» jēru kontrolnodarošanas un kontrolaudzēšanas  stacijai «Klimpas», kurai šogad aprit 10 gadi. Kādi tie bijuši? Par to sarunā ar stacijas direktoru un arī z/s «Klimpas» saimnieku VALDI LESKU.

Šovasar, braucot Jeru pagastā uz graudu kalti «Kalntemekās», autiņš ripo nudien kā pa galdu. Arī satiktie graudu kravu vedēji pozitīvi novērtē šā stratēģiski svarīgā ceļa pārvērtības. Par tām plašāk stāsta Rūjienas novada pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs DAIRIS LĀCIS.

Drīzumā Rūjienā, Viestura laukumā starp daudzdzīvokļu un privātajām mājām, atklās jauno vides objektu «Rūjienas dzelzceļa stacija». Tas tapis tur, kur kādreiz bija dzelzceļa sliedes, perons un stacija, kur braucējus sagaidīja un pavadīja rūjienieši. Tagad, godinot Rūjienas dzelzceļa piemiņu, tur uzstādīts sliežu fragments, soliņi, laterna, stends ar aprakstu par dzelzceļa vēsturi un pat perons ar tā galos iebūvētām rampām sportiskām nodarbēm.  Plašāk par paveikto stāsta Rūjienas pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja LĪGA MARTINSONE.

Kamēr Rūjienas novada Jeru pagasta «Kalntemekās», lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Daiva» graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas bāzē, gaidām no steidzamiem Rūjienā darāmiem darbiem atgriežamies «Daivas» valdes priekšsēdētāju un direktoru ARNI ĶIBERU, kādas tik jaunās ražas kravas, saceļot pamatīgus putekļus, neredzam teritorijā uz svariem uzbraucot! Tur ir gan bioloģiski audzētās auzas, gan bioloģiski audzētie pelēkie zirņi, gan arī kaimiņu pagastā integrēti audzētie rudzi. Viss pieņemšanā notiek raiti, tādēļ autiņi dienas vidū rindā nestāv.

Valmieras pilsētas svētkos amatnieku un mājražotāju raibajā burzmā ventspilnieci LAIMU ŠPUDI un viņas ģimenes uzņēmuma Laimlini Latvijas simtgadei veltītos rokdarbus nevarēja nepamanīt: tik atšķirīgi, tik kvalitatīvi un arī latviski. Tādam skaistumam garām paiet nevarējām, tādēļ arī tapa šī saruna.

Populārās tomātu audzētājas un kolekcionāres, DEK «Tomāts» Valmieras nodaļas vadītājas, Brenguļu pagasta «Pļaviņu» saimnieces NATĀLIJAS ZELTIŅAS siltumnīcās tomātu kolekcijā šovasar aug un jau bagātīgi ražo 300 (!) šķirnes. Braucām lūkot un uzklausīt izdarīgās saimnieces šīs vasaras iespaidus.

Vidzemes un Latgales graudu audzētāju LPKS «VAKS» savās ražošanas bāzēs Valmierā, Matīšos, Gulbenē un Varakļānos 80 dažādu izmēru un ietilpības graudu uzglabāšanas torņos kopā var uzņemt apmēram 120000 tonnu ražas. Kā ar torņu piepildīšanu sokas šajā netipiski karstajā un sausajā vasarā? Stāsta «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS.

Nesen Burtniekos pirmo reizi Latvijā notika labi noorganizēts starptautiska līmeņa Holšteinas šķirnes dzīvnieku šovs un reizē arī Latvijas reģionu jauno piensaimnieku skola. Pasākuma organizēšanā, komunikācijā un arī šova tiesneses (Īrija) vērtējumu tulkošanā lielu darbu ieguldīja biedrības «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija» ciltsdarba speciāliste IEVA KRUSTIŅA, par kuru ne vienā vien lauku sētā dzirdēts lakonisks vērtējums: «Cilvēks īstajā vietā un laikā!»

Vai pa visiem autoceļiem Valmieras un Matīšu virzienā pašlaik aktīvi ripo jaudīgi spēkrati ar varenām jaunās ražas kravām. Laukos — tīrumi aiz kombainiem kūp.

Aizvadītās nedēļas nogalē Burtnieku zirgaudzētavas manēžā biedrība «Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācija», atzīmējot savu 20 gadu jubileju, sarīkoja vērienīgu, Latvijā pirmo šīs šķirnes dzīvnieku parādi, kurā starptautiski atzīta tiesnese Andrea Murphy no Īrijas ringā vairākās klasēs vērtēja ne tikai telītes un slaucamās govis, bet arī 17 jauno piensaimnieku prasmes dzīvnieku vešanā un izrādīšanā. Skatītājos netrūka Latvijas labāko un lielāko Holšteinas šķirnes ganāmpulku saimnieku.

Nesen Cēsu pils dārzā notika kārtējais «Vēsturiskais Hanzas tirgus». Viduslaikos šis tirgus bija viena no centrālajām vietām, kur sabrauca dažādu tautību tirgotāji, līdzi atvedot preces un jaunumus no visas Eiropas. Šogad Cēsu pils dārzā viduslaikiem atbilstošas preces tirgoja vairāk nekā 40 amatnieki un mājražotāji. Daļa no viņiem arī pie viena turpat demonstrēja savas aroda prasmes, piemēram, greba koku, pina klūgas, gatavoja zāļu paklājus. Vairums tirgotāju bija apģērbušies etniskos tērpos un rotājušies viduslaikiem atbilstošām rotām. Viens no viņiem — valmierietis, podnieks - keramiķis GATIS DZĒRVE.

Šodien ir Annas diena, kurā izsenis parāda godu un cieņu visām latviskā pavarda kūrējām, savas sētas kopējām. «Liesma» tādu satika Rūjienā — vienā no tās sakoptākajām mājām Aspazijas ielā. ANNA KAMPUSE, rūjieniešu saukta par Anneli, gandrīz trīsdesmit gadus bijusi vietējās grāmatnīcas pārdevēja, ilgi dziedājusi korī «Straume» un bijusi šā kolektīva dvēsele, joprojām ar skanīgo balsi kuplina Ķoņu pagasta folkloras kopu «Dzīne». Māte meitai, vecmāmiņa trim nu jau pieaugušiem mazdēliem un vecvecmāmiņa trim mazmazbērniem. Rūjienas patriote.