Ja dzīvi uztver krāsaini
Vērīgākie laikraksta lasītāji droši vien izdevuma slejās ik pa laikam būs pamanījuši publikācijas par dažādiem mūsu pusē sekmīgi realizētiem LEADER projektiem. Publikāciju autore ir biedrības «No Salacas līdz Rūjai» administratīvā vadītāja INETA BŪDA. Šoreiz viņa ir «Liesmas» viesa statusā.
Ineta, vai drīkst zināt, kā veidojusies jūsu līdzšinējā dzīves un darba pieredze?
Esmu dzimusi un augusi Valmierā, laikam arī tādēļ pēc vidusskolas pabeigšanas sliecos palikt mācīties tepat Vidzemes Augstskolā. Ieguvusi augstāko izglītību biznesa vadībā, jutu, ka vēlos attīstīt profesionāli arī savas radošās prasmes, tāpēc nospriedu: kāpēc gan nepamēģināt kaut ko citu?! Iestājos Ekonomikas un Kultūras augstskolā neklātienē studēt interjera dizainu. Pusgadu Rīgā nostrādāju par bērnudārza audzinātājas palīgu – līdz brīdim, kad ieguvu savu sapņu darbu (vismaz man tajā brīdī tā likās) uzņēmumā, kas ražo ergonomiskas mēbeles un gatavo dizaina projektus. Darbs man ļoti patika, taču kā projekta vadītājas asistentei bija ļoti daudz pienākumu un atbildības, strādājot ar apjomīgiem projektiem un piedaloties projektu konkursos. Tad liktenis piespēlēja citu iespēju – gūt dzīves un darba pieredzi Vācijā. Jau vairākus gadus tur dzīvo mans onkulis ar savu ģimeni. Tā nu gandrīz pusotru gadu pavadīju Vācijā, un kā gan lai to nenosauc par likteni, ja tur 20 km attālumā no manas pilsētas sastapu citu latvieti – savu topošo vīru un manas meitas tēvu.
Kā nonācāt biedrības «No Salacas līdz Rūjai» administratīvās vadītājas amatā un kādi ir jūsu darba pienākumi?
Gribēju atgriezties Latvijā, dzimtajā pilsētā. Vācijā nokārtoju bezdarbnieku pabalstu, ko drīkstēju saņemt šeit Latvijā, esot NVA uzskaitē. Izmantoju iespēju un izgāju ātros projekta vadības kursus, kas domāti bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai. Arī visu tālāko, kas ar mani notika, es uzskatu par likteni, jo šos projekta vadības kursus pasniedza lieliska lektore – Inta Kalniņa, kas pati īstenojusi vairākus LEADER projektus. Tie nebija vienkārši projektu vadības kursi, bet par ES fondiem, to programmām un atlases kritērijiem. Pabeigusi šos kursus, ik pa laikam skatījos dažādus sludinājumus un vienu dienu ieraudzīju ziņu, ka biedrība «No Salacas līdz Rūjai» meklē projekta vadītāju. Biju uz pārrunām pie savas tagadējās kolēģes Daigas Siliņas. Viņa man piedāvāja citu iespēju. Tā kā biju ieguvusi tikko svaigas zināšanas par ES projektiem un konkrētāk LEADER, viņa man piedāvāja kā pašnodarbinātajai konsultēt potenciālos projekta iesniedzējus par LEADER projekta sagatavošanu un iesniegšanu un nodrošināt projektu izstrādes pakalpojumus.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv