Vērīgāki «Liesmas» lasītāji droši vien būs ievērojuši, ka mūsu izdevuma reklāmas un sludinājumu lapās laiku pa laikam lasāms Raunas novada zemnieku saimniecības «Mazputnēni» izbraukuma tirdzniecības grafiks ar reģiona apdzīvotākajām vietām, kurās šīs saimniecības saimnieki INESE un MĀRIS KRŪMIŅI pārdod jaunputnus. To viņi dara jau gandrīz 20 gadus. Pirms Lieldienām pieteicāmies ciemos.
Politisko partiju apvienība «Latvijas Reģionu Apvienība» 15. aprīlī ir sagatavojusi un portālā www.Manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu «Par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni». Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētās novadu apvienošanas. Viena no iniciatīvas rosinātājām ir arī Rūjienas novada dome, jo, kā zināms, VARAM pārzīmētajā Latvijas kartē Rūjienu nolemts mākslīgi šķirt no Valmieras un apvienot ar Valku. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.
Prātam neaptverami! Tā teicām par nesen redzēto Raunā – koka karkasa māju un koka logu ražošanas uzņēmumā SIA «Pavasars». Uzņēmējs INGUSS PAVASARS, dodot darba vietas 150 strādājošajiem un atverot durvis modernākajām CNC tehnoloģijām, panācis, ka ražotnē pašlaik katrās divās dienās top viena māja, bet būšot viena māja dienā un logu ražotnē uz vienu cilvēku dienā saražos sešus logus. Lai tā notiktu, uzņēmuma teritorijā pašlaik jaunajam angāram rok nost karjera kalnu. 5000 ražošanas kvadrātmetri būs zem jumta. Top arī jaunais ražošanas vadības un administratīvais korpuss, kurā paredzēta vieta arī darbinieku ģērbtuvēm, dušām, ēdnīcām. Daži izcili CNC jau filigrāni strādā, bet citi vēl gaida jauno angāru, lai celtu ražošanas efektivitāti un samazinātu roku darbu.
Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem, kā zināms, jau izsenis ir ola, kas liek mums aizdomāties par dabas atmodu, pavasari, atdzimšanu, auglību un arī jaunas dzīvības rašanos. Kristietībā ola nozīmē Kristus Augšāmcelšanos (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.
Sestdien Valmierā pie autoostas iznāca pastāvēt pat uz ielas rindā pēc «Liepkalnu» gardumiem, tik daudz todien tur bija kārumu gribētāju. Arī kāds puisītis kopā ar omi. Dzirdēju, kā viņa mudināja mazbērnu varbūt lieki netērēt laiku, jo mājās jau šis tas gards esot. Nē, puika tomēr bija apņēmības pilns rindu izturēt, pašam, lūk, kabatā esot mammas dotie divi eiro. Kad nu arī mēs tikām maiznīcā, rindā abi bijām blakus, jo ome palika uz ielas pieskatīt velosipēdu. Puika man vaicāja, vai par to naudiņu viņam sanākšot kārotais. Nodomāju – nez kādu kūku dēļ gan mazais bija gatavs tik pacietīgi gaidīt? Izrādās – pavisam vienkāršas siermaizītes ar zaļumiem dēļ. Tādu neesot nekur citur Valmierā! Šis atgadījums vedināja uz pārdomām.
Eiropas Savienības Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) virzība nākamajam plānošanas periodam no 2021. līdz 2027. gadam visos iespējamos līmeņos pašlaik tuvojas finiša taisnei, tieši tādēļ arī Latvijā tik aktuāla ir punktu salikšana uz visiem i lauku politikas nākotnes scenārijā. Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru pirms jaunās lauku darbu sezonas visos reģionos organizē reģionālās konferences «Stipri reģioni, stipra valsts!». Tās jau notikušas Talsos, Jelgavā un Smiltenē, bet pirms Lieldienām tās vēl notiks Aizkrauklē un Preiļos. Konferences organizētas ar mērķi, lai diskusijās ar lauku uzņēmējiem noskaidrotu turpmāko prioritāšu priekšlikumus un saprastu, kā ES jauno Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiju maksimāli efektīvi izmantot Latvijas lauku labā.
«Mana piedzimšana nav bijusi īpaši vajadzīga, jo ģimenē jau trīs bērni bija. Ierados kā pastarīte. Labi gan, ka piedzimu, jo dzīvē, izrādās, ir tik daudz prieka, ka bija vērts piedzimt un dzīvot, lai to piedzīvotu,» – tā pirms savas 90. dzimšanas dienas, kas būs 14. aprīlī, teica bijušās Rūjas skolas direktore BROŅISLAVA PELŠA.
«Ja pirms pāris gadiem kāds būtu man teicis, ka iemācīšos aust, nudien tam neticētu. Nezin kādēļ bija radies uzskats, ka aušana ir piņķerīga un garlaicīga, tādēļ nav domāta man. Tomēr pēdējā laikā ir atnākusi interese par senajiem arodiem, un ticiet vai ne – aušana pašlaik ir viena no sirdij vistuvākajām brīvā laika aizpildīšanas iespējām,» – tā par sevi saka rūjieniete INESE KALINKA.
Latvijas sīkdzīvnieku audzētāju biedrība «Trusis un citi» savus biedrus nozares attīstībai vieno kopš 1995. gada. No 2000. gada biedrība ir Eiropas trušu, mājputnu, baložu un jūrascūciņu audzētāju asociācijas biedre. Lai ciltsdarba izkopšanā un nozares attīstībā būtu pietiekamas zināšanas, biedrība regulāri rīko seminārus un izstādes. Aizvadītās nedēļas izskaņā tāda bija Straupē – Zirgu pasta tirdziņa teritorijā. Arī «Liesma» tur pabija.
No virtuves strādnieces līdz Valmieras rajona patērētāju biedrību savienības galvenajai tehnoloģei un jauno kadru audzinātājai – tāds vienā teikumā ir valmierietes MIRDZAS ANSONES darba mūžs, par kuru viņa saka: bagāts!
Par Rūjienas Sv. Bērtuļa (Bartolomeja) baznīcu vēsturnieki teic, ka Vidzemē esot grūti atrast otru vēl tik bieži un pamatīgi postītu kulta celtni. Tā tapusi vienā laikā ar Rūjienas ordeņa pili no 1259. līdz 1263. gadam. Joprojām ir viena no vecākajām un lielākajām baznīcām Vidzemē ārpus Rīgas. Baznīcas vēsture saistīta ar neskaitāmiem postījumiem un atkal «augšāmcelšanos». Kopš pēdējā – 1974. gada ugunsgrēka šā gada Lieldienas atkal būs īpašas.
Pērnajā vasarā ekspluatācijā nodotā jaunā Rūjienas estrāde nu ir ieguvusi ievērību valsts nozīmes konkursa «Gada labākā būve Latvijā» nominācijā «Ainava». 19 finālistu konkurencē – viens no trim Atzinības rakstiem.
Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad interviju ierosina laikraksta lasītāji. Vairāku Stacijas ielas 13. nama iedzīvotāju vārdā nesen piezvanīja cienījama kundze un lūdza, lai «Liesma» uzrakstot par viņu mājas pagrabiņā esošo apģērbu tirgotavu un tās labestīgo saimnieci GUNTU GRASIMOVIČU, kura gadiem ilgi gādājot par valmieriešu garderobes papildināšanu.
Viendien redakcijā kolēģis viedtālrunī rāda video, kurā nofilmēts, cik aktīvi viņa piecgadīgais mazdēls Oskars kopā ar vecākiem ir pavadījuši brīvdienas Itālijas sniegotajos kalnos. Piecgadīgā cilvēkbērna drošsirdīgais nobrauciens ar snovborda dēli no augstā kalna tik tiešām ir apbrīnas vērts. Tā sagadās, ka dažas dienas vēlāk arī kāda no kolēģēm nespēj pie sevis paturēt prieku par četrgadīgās mazmeitiņas Mares pirmo publisko uzstāšanos tautiskajās dejās. Ar jaunajām pastaliņām kājās meitēnam ne deju soļi jukuši, ne arī kripatiņas baiļu bijis.
Piedāvājam nelielu ieskatu Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra JĀŅA GRASBERGA sacītajā nesen notikušajās «Saimnieku brokastīs» Valmierā.
Par kooperācijas lomu graudkopībā, par graudu eksportu, pasaules cenām un jaunās sezonas tendencēm nesen Valmierā Saimnieku brokastīs runāja LPKS «VAKS» valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS. Piedāvājam nelielu ieskatu viņa sacītajā.
Aizvadītajā nedēļā koncertzālē «Valmiera» uz rīta tikšanos bija aicināti Vidzemes saimnieki no lauksaimniecības, piensaimniecības un mežsaimniecības, lai pirms lauku darbu sezonas uzzinātu par jaunākajām tendencēm nozarē.
Rūjienas novada Tautskolā 14. martā bija kā darbīgu, jaunam pavasarim modušos bišu saimē. Vieni auda, otri gatavoja košus Lieldienu dekorus, trešie iemēģināja roku gobelēna mākslā, mājražotāji piedāvāja savu preci, bet gladiolu kolekcionārs un audzētājs Modris Paegle dalījās puķkopības pieredzē, toties virtuvē valdīja saimnieces, gatavojot gardas maltītes pēc senām receptēm.
Sestdien, 9. martā – Ēvaldu dienā, un Ēvalda Siliņa 100. dzimšanas dienas (10. martā) priekšvakarā Rūjienā ceļā uz jauno estrādi rūjieniešiem, Latvijai, komponistam un viņa ģimenei tika pasniegta skaista novada domes dāvana – piemineklis: komponistam, pedagogam, mūzikas mācību grāmatu autoram un diriģentam.
Šis ir īpašs gads Rūjienai un īpašs arī Rūjienas kultūras dzīvei. Šogad aprit 100 gadi, kopš dzimis komponists un skolotājs Ēvalds Siliņš. Rūjienas vidusskola, kas jau daudzu gadu garumā sekmīgi īsteno padziļinātu mūzikas apguvi pamatskolā, arī svinēs savus 100 gadus, bet Rūjienas mūzikas skolai gaidāma 40 gadu jubileja.