Māra Rone

21. jūlijā Cēsīs notika biedrību «Siera klubs» un «Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome» konkursa «Siera garduma vēstījums nākamai paaudzei» Vidzemes kārta, kurā piedalījās to gatavotāji no Smiltenes, Rīgas, Straupes, Siguldas, Līgatnes, Gulbenes un Madonas. Līdzdalību bija pieteikušas arī divas valmierietes, diemžēl abas tā arī neieradās un pat neatbildēja uz konkursa rīkotāju tālruņa zvaniem. Šogad konkursā bija pozitīva iezīme — piedalījās divas meitenes, bet divi puiši aktīvi palīdzēja vecākiem. Arī «Liesma» bija starp skatītājiem un degustētājiem, tādēļ piedāvājam ieskatu konkursa norisē.

Gadiem mūspuses kartupeļu audzētāji mēdza pēc padoma un sertificēta sēklas materiāla doties uz SIA «Ruģēni», kur agronomu IVANDAS un RITVARA LEITENU vadībā notika augu šķirņu salīdzināšana un to kopšanas līdzekļu izmēģinājumi. Kopš valsts budžetā šim mērķim finansējums neatradās, valstiskā mērogā šķirņu salīdzināšana mūspusē vairs nenotiek, taču, tā kā abiem agronomiem šķirņu salīdzināšana ir sirdslieta, tad viņiem miera nav arī tagad, tikai nu tas notiek privāti hobija līmenī. Zied kartupeļi, tādēļ «Liesma» saņēma uzaicinājumu ciemos uz Valmieras pagasta «Pārupēm».

Ir aveņu laiks, tādēļ rodas vēlme iebrist ražīgā aveņu plantācijā un izbaudīt tās smaržu. Vaicāju fotogrāfam Aleksejam Koziņecam, vai viņš nezina kādu lauku sētu, kurā ne tikai aug avenes, bet arī zied vasaras karalienes lilijas. Aleksejs mudina doties uz Vecati, kur lauku sētā «Bērziņi» zem viena jumta dzīvo un daudzveidīgi saimnieko trīs paaudzes: vectēvs Imants, vecmamma Anna, viņu dēls Agris, vedekla Arta un abi viņu dēli Raivo Ēriks un Gints Ivanovi.

Piekritīsiet, ka tirgū atbilstoši laika ritumam katru reizi valda savas smaržas. Pašlaik tur reibinoši pircējus uzrunā lilijas un kārdinoši aicina vasaras avenes. Lielas, veselīgas un skaistas, gan koši dzeltenas, gan sārtas tās Valmieras tirgū atrodamas arī Kocēnu novada «Līdumu» māju saimnieces GUNTAS PAEGĻKALNES dārzkopības preču klāstā. Tajā bez vasaras avenēm un ērkšķogām jeb stiķenēm dienas piedāvājuma aktualitāte ir arī sprauni kabači, gurķi un vēl citi dārza labumi.

Jau kļuvis par tradīciju — vai katru lielāku Rūjienas svētku neatņemama sastāvdaļa ir vietējo un apkaimes novadu amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Tas ar daudzpusīgu pašu saražoto preču klāstu apmeklētājiem par prieku bija arī nesen notikušajos Rūjienas saldējuma svētkos. Netrūka ne maizes un kūku, ne smaržīgu kūpinājumu, kārdinošu sieru, tēju, smaržīgu ziedūdeņu, ne arī visdažādāko rokdarbu, rotu, pinumu, koka darbu un vēl citu skaistuma un praktiska lietojuma ražojumu. Kā klājas, amatniek un mājražotāj? Šo jautājumu «Liesma» uzdeva tikai dažiem no kuplā tirgotāju pulka.

Laikā, kad sezonas produkts ir arī vietējais rabarbers, kad no tā top smaržīgās kārtainās mīklas rabarberkūkas vai rauga mīklas plātsmaizes, kad ne vienā vien mājā top rabarberu uzputenis, ķiļķēnu zupa vai atspirdzinošais ķīselis, «Liesma» sadomāja apciemot mūspusē vienu no lielākajām rabarberu audzētavām. Pirms vairākiem gadiem jau rakstījām, ka Rūjienas novada Lodes pagasta «Mikmežkalējos» JĀNIS BUILIS ierīkojis vairāk nekā 2000 rabarberu ceru lielu stādījumu. Vēlējāmies tur pabūt vēlreiz.

Rūjienas novada pašvaldības Kultūras un tūrisma nodaļas vadītāju, amatnieku biedrības «Rūzele» valdes priekšsēdētāju GUNU ĶIBERI daudzi pazīst ne tikai kā vērienīgu svētku, atpūtas un sporta pasākumu autori un organizatori, bet arī kā lielisku saimnieci. Amatnieku un mājražotāju tirdziņos viņas ceptā maize un kūkas parasti ir uz izķeršanu. Guna pirms vairākiem gadiem plašāku ievērību guva, plūcot laurus žurnāla «Ieva» kūku konkursā. Tagad viņa ir viena no neparastās dāvanas Latvijas simtgadei — grāmatas «100 kūkas un 1 svecīte» — līdzautorēm.

Sestdien, 2. jūnijā, ar vērienu tika svinēti gadskārtējie «Rūjienas saldējuma» svētki. Un zīmīgi, nekad agrāk nebija tā vienviet redzēts: jauni, veci, mazi un lieli — visi priecīgi un ar saldējumiem rokās. Lai tos nopelnītu, nevajadzēja nemaz daudz — ar radošu izdomu zīmējumos parādīt savu lojalitāti tieši Rūjienā ražotajam saldējumam. Svētku organizatoriskajās izdarībās pamatīgi aizņemtu «Liesma» satika SIA «Rūjienas saldējums» valdes priekšsēdētāju un īpašnieku IGORU MIEZI. Un tomēr viņš atrada laiku, lai informētu mūsu laikraksta lasītājus par senās ražotnes (Anno 1912) jaunumiem.

Uzņēmēju, mākslas galerijas «Laipa» un dizaina projektēšanas un preču salona īpašnieku NORMUNDU CERCINU pazīst daudzi, ne mazāk populārs viņš ir arī kā fotogrāfs. Taču atklājums varētu būt Normunda vēl viena aizraušanās — košumaugu kolekcijas veidošana Vaidavā — sievas Ligitas vecāku mājas plašajā dārzā – parkā.

LLKC «Pļaušanas servisa» jaunākā 29. maija informācija vēsta, ka skābbarības gatavošana nu jau pilnā sparā notiekot visos reģionos. Zāles paraugu noņemšana un laboratorijas analīzes rādot, ka pašlaik esot labs laiks gatavot tieši skābbarību un varot arī sagatavot lielisku stiebrzāļu sienu. Vidējie un vēlā āboliņa lauki gan vēl varot gaidīt, bet pārējie zelmeņi jāpļauj. Speciālisti iesaka pirmo pļāvumu novākt vēl pirms lietiem, lai, sagaidot mitrumu, zāle ar jaunu sparu varētu ataugt un dot jaunu ražu.

Februārī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) biedru kopsapulcē par darbu aizvadītajā gadā apbalvoja labākos valsts zirgaudzētājus un nozares popularizētājus. Starp viņiem — Latvijas lielākā SIA «Burtnieku Zirgaudzētava», kurai pēc LZB pārraudzības datiem pērn visvairāk dzimuši kumeļi, visvairāk novērtēto jaunzirgu un ganāmpulkā — vislielākais zirgu skaits. Kā tas izdodas, to «Liesma» vaicāja SIA «Zirgaudzētava Burtnieki» saimniekiem JĀNIM un ILONAI JURAŠIEM.

Jau vairākas lopbarības gatavošanas sezonas pēc kārtas LLKC radītais «Pļaušanas serviss» nodrošina lauksaimniekus visā Latvijā ar aktuālāko informāciju par zāles lopbarības kvalitātes pārmaiņām un labāko lopbarības sagatavošanas laiku reģionos. Sākoties pļaušanas sezonai, mājaslapā www.llkc.lv katru nedēļu tiek publicētas jaunākās ziņas. Tā tas notiek arī pašlaik, un paraugus analīzēm ņems līdz jūnija vidum.

«Es i priecīgs!» Tā rūveniešu runas stilā piektdien, 18. maijā, pie Rūjienas Svētā Bērtuļa baznīcas teica ne viens vien, kas savu roku, enerģiju vai ziedojumu pielicis, lai LIELAIS DARBS uz priekšu tiek. Lai arī no rīta draudīgi ducināja pērkons un līņāja, vēlāk tumšie mākoņi pavērās saulei, un baznīcas tornī savā vietā uzlidoja restaurētais un apzeltītais gailis.

Vakar, 21. maijā, apritēja 25 gadi, kopš iznāk laikraksts «Rūjienas Vēstnesis», ko izdod SIA «Grafīts 3». Kāds izdevējdarbībā un žurnālistikā bijis šis laiks? Par to intervija ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, laikraksta izdevēju un redaktori ILONU DUKURI.

Vakar, 16. maijā, «Liesma» bija lieciniece vasarāju sējai tepat Valmieras pievārtē. Nomas zemē «Lāčkalnos» visai prāvā laukā sēja kviešus. Bija patīkami vērot, ar kādu precizitāti un akurātumu to veica lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības «Cempi» ilggadējais speciālists ANTONS PETRAUSKS. Viņam izlūdzāmies nelielu interviju turpat lauka malā. Antons pastāstīja:

Uzņēmuma mājaslapā teikts: «Kurš gan cits, ja ne mēs — bet kopā!». Kopā būšanai un biedru pakalpojumam — piena realizācijai, apvienojoties piecām juridiskām personām, 2008. gada 18. jūlijā radās kooperatīvs, kas dažos gados spēja ne tikai atrast sev domubiedrus Vidzemē, Kurzemē un Latgalē, bet arī atvērt savu veikalu «Fermai un ganāmpulkam» un pēc pasūtījuma ar savu preču zīmi ražot vairākus nišas produktus no pašu iegūtā piena. Kā sokas pašlaik? Par to saruna ar LPKS «Māršava» direktori DACI PASTARI.