Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2018» noslēguma ceremonijā nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» laureāta nosaukumu ieguva Vidzemes un Latgales lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «VAKS» un tās valdes priekšsēdētājs INDULIS JANSONS. Uzņēmumam gadu gaitā ir sakrājies daudz dažādu apbalvojumu, bet lauksaimnieku vidū prestižais «Sējējs» ir pirmais.
Tikko ilgi nebijušā baltumā aizvadīti Ziemassvētki. Pie durvīm gadu mija. Vēl ir dāvanu došanas un saņemšanas laiks. Ne vienam vien to sagādāšana radījusi lielas rūpes. Tikai ne Rūjienas novada Jeru pagasta iedzīvotājai EVIJAI SKRĪVELEI, jo viņa, izrādās, jau gadiem ilgi dāvanas sev tuvajiem cilvēkiem gatavo pati. Pagaidām tas ir tikai viņas vaļasprieks, bet ar apņemšanos kādreiz to pārvērst par mājražošanu. Lūk, Evijas stāsts.
Kad dabā, kā jau ik gadu ap šo laiku, notiek tumsas un gaismas cīņa un kad kristīgajā pasaulē biežāk nekā jebkad tiekam mudināti kļūt nevis mantiski, bet gan dvēseliski bagātāki, svarīgs ir katrs labais un no sirds sacītais vārds, uzmundrinot, spēcinot, dāvājot prieku sev un citiem. Izrādās, ka ikdienas steigā nevajag nemaz tik daudz, lai kāda rīcība vai vienkārši attieksme paceltu spārnos vai arī gluži pretēji – tos aplauztu.
Kad «Liesma» šā gada oktobra sākumā viesojās kartupeļu cietes ražošanas uzņēmumā «Aloja Starkelsen», jaunās ražas kravas joprojām turpināja savu ceļu Alojas virzienā. Uzņēmuma ģenerāldirektors JĀNIS GARANČS prognozēja, ka šī sezona uzņēmuma vēsturē varot būt raksturīga ar vairākiem rekordiem. Kad nu gads tuvojas izskaņai, direktoram vaicājām, vai prognozes piepildījušās. Lūk, ko dzirdējām atbildē.
Sestdien daudzu valmieriešu un pilsētas viesu soļi veda vecpilsētas un rātslaukuma virzienā, kur notika tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Tādi, kā zināms, pašlaik, sagaidot Ziemas saulgriežus, notiek daudzviet Eiropā. Ne visur diemžēl tie norisinās bez starpgadījumiem. Tad nu, ievērojot ES ieteikumus cilvēku drošības nodrošināšanai šādos un līdzīgos masu pasākumos, arī Valmierā pirmo reizi Ziemassvētku tirdziņš notika vietējo policistu pastiprinātā uzmanībā.
Vakar Valmierā, Georga Apiņa ielā 10a, klātesot kuplam pircēju pulkam un iededzot košu Ziemassvētku egli, svinīgi atklāja «Maxima XX» veikalu, kura rekonstrukcijā triju mēnešu laikā investēti nepilni 3 miljoni eiro.
Kad, sākoties ziemai, rodas vēlme pēc kaut kā silta un izskatīga, ne viens vien ver durvis darbnīcai - adītavai, kas nu jau vairāk nekā gadu atrodas Rūjienā, Raiņa ielas 5. nama otrajā stāvā. Sapņi piepildās – tā par savu mazo uzņēmumu saka tā veidotājas: adītāja VITA SVĪĶE un SANDRA KRASTIŅA. Adītavā katra no viņām ir ielikusi visu līdzšinējo pieredzi un prasmes.
«Liesmā» jau vairākkārt esam rakstījuši par biedrības «Rūvenietis» izveidotās Baznīcas torņa komitejas veikumu Sv. Bērtuļa Rūjienas baznīcas torņa un gaiļa autentiskā atjaunošanā. Nu kārta pienākusi arī jumta nomaiņai.
Šīs nedēļas nogalē Adventes vainagā iedegsim otro sveci. Tas nozīmē, ka Ziemassvētku gaidīšanai atvēlētais klusais pārdomu laiks jau pusē. Kādas atziņas tas dāvās, tas gan atkarīgs tikai no mums pašiem – cik spēka būs mūsos, lai nepadotos pirmssvētku reklāmu ārišķībai un globālajā iepirkšanās drudzī nepazaudētu gada gaišākā, nozīmīgākā Notikuma vēsti.
Šoruden, viesojoties Rūjienas novada Lodes kultūras namā, silti un latviski mīļi ienācējus uzrunāja tur izvietotā rūjienietes MĀRĪTES SILIŅAS gleznu izstāde. Vēlējāmies noskaidrot, kā viņa nonākusi līdz savam daudzkrāsainajam vaļaspriekam – gleznošanai, kas ne katram ir pa spēkam.
Eiropas Parlaments nesen apstiprināja 1,7 miljonu eiro piešķiršanu Latvijai par lietavu izraisītajiem postījumiem 2017. gadā. Līdzekļi piešķirti no ES Solidaritātes fonda (ESSF). Latvijā tos nolemts ieguldīt plūdu sabojāto ceļu un meliorācijas sistēmu atjaunošanā. Par to, kur šo naudu izlietos mūsu pusē, un par aktuālāko meliorācijas sistēmu kopšanā stāsta Valsts SIA «Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi» Vidzemes reģiona Valmieras sektora vadītājs ULDIS PODNIEKS.
«Tas, kas neies laikam līdzi, atpaliks strauji,» – tā, izrādot sava uzņēmuma SIA «Zaļās pēdas» 2003. gadā Jeru pagasta «Zeltos» izveidoto mēbeļu galdniecību, teica vietējais uzņēmējs KĀRLIS ZEMĪTIS.
Rīt Rūjienā Latvijas valsts 100. gadadienas sarīkojumā «Katra doma, ko domāju» Rūjienas novada domes Atzinības rakstu par Rūjienas vārda popularizēšanu saņems arī aušanas meistare VIJA RULLE. Vai gan skolotājai var būt lielāks gandarījums, ja viņas audzēknes šo pasākumu daiļos tik dažādas un krāšņas!
Kad mūsu valsts iedzīvotājiem vai viesiem aicina nosaukt piecas, viņuprāt, Latvijas spilgtākās iezīmes, parasti vienā vai otrā secībā atbildēs skan: skaistā daba, četru gadalaiku burvība, rupjmaize, latviskās tradīcijas, Dziesmu un deju svētku enerģētiku ieskaitot, kā arī cilvēki – strādīgi un skaisti. Prieks, ka, gatavojot Latvijas jubilejai veltīto laikraksta «Liesma» izdevumu, atkal satikām tik daudzus darbīgus, izdomas bagātus mūsu reģiona ļaudis. Viņi katrs ar savu es, savu neatkārtojamo personību veido mūsdienu Latvijas stāstu, piebilstot: «Latvija – tie esam mēs!» Daudz laimes mūsu kopējā dzimšanas dienā!
Mums katram ir savs skolotājs, kam esam reiz uzticējušies, kam gribējās līdzināties, jo likās: nav skolā otra tik zinoša, iznesīga un arī mīļa cilvēka. Droši vien daudzi Rūjienas vidusskolas absolventi tā joprojām saka par savu latviešu valodas skolotāju un audzinātāju DZINTRU GULĀNI, bet tikai agrākās 8.a klases audzēkņiem ir vēl kāds tikai viņiem kopīgs NOTIKUMS. Par to arī saruna ar skolotāju Dzintru īsi pirms titula «Rūjienas Goda pilsonis» saņemšanas.
Laikraksts «Liesma» titula «Gada skolēns 2018» ieguvējiem uzdeva trīs jautājumus:
1. Kāds ir jūsu devums savai skolai un novadam?
2. Ko vēlaties dzīvē sasniegt, kā sevi apliecināsiet turpmāk?
3. Ko novēlat Latvijai dzimšanas dienā?
Kad norunātajā laikā ierodamies Rūjienā, Pērnavas ielā 1, un tur satiekam trīs bērnu mammu, Rūjienas vidusskolas vecāku padomes priekšsēdētāju AIJU SPROĢI, uzreiz saprotam, ka jārunā pieklusinātā balsī, jo blakus istabā savu piecu mēnešu mazuļa saldo miedziņu čuč māsiņa peciņa Elīza Lauma. Aijai mājās nu rūpju gana, un tomēr viņa arvien vēl savā dienaskārtībā plāno arī darbus skolas labā.
Laikā, kad no Latvijas, spārnus sparīgi vēzējot, atvadījās migrējošie gājputni, kādai ziņnesei bezdelīgai tik ierasto aizlidošanas ceļa maršrutu tomēr nācās pamainīt, apmetot loku, lai kaut uz brīdi mītnes zemē atgrieztos. Vietējiem lauksaimniekiem bija jāpavēstī kārtējā no Brexit iespējamo seku ziņām par to, ka Eiropas Komisija ir izplatījusi informāciju par iespējamām pārmaiņām lauksaimniecības kultūraugu sēklu tirdzniecībā saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības.
Vairāk nekā 25 gadus, nostrādājot uzņēmējdarbībā, radot un vadot pats savu mazumtirdzniecības veikalu tīklu un to apkalpojošo loģistikas centru, valmierietis AGRIS BERGS reģionā atvēris 13 veikalus un kā darba devējs izveidojis vairāk nekā 180 darba vietas. Par uzņēmīgo un pret padotajiem prasīgo valmierieti pašlaik vietējā sabiedrībā dzirdams, ka viņš ir pārdevis visas sava uzņēmuma daļas un izstājies no tirdzniecības biznesa, nododot savus veikalus citam saimniekam. Mūsuprāt, šī ziņa ir vērta, lai Agris būtu šā “Valmierieša” Viesis.
Kopš strādāju “Liesmā” un rakstu arī par tirdzniecību, intervijas gatavojot, esmu iepazinusi daudz interesantu personību, arī Agri, kuram vienmēr par kādu problēmu ir savs viedoklis un kurš visos laikos teicis un saka to, ko domā.
Pirms septiņiem gadiem «Liesma» pirmo reizi tikās ar ARTŪRU RAKECKI, kurš pēc Rūjienas vidusskolas absolvēšanas bija iestājies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, lai neklātienē studētu par mežu inženieri. Kad pietrūcis naudas mācībām, viņš devies peļņā uz Īriju. Domājis tikai uz gadu, bet tas ieildzis piecus gadus. Kopš 2011. gada Artūrs atkal ir dzimtajā pusē. Viņam par atgriešanos un palikšanu ir savs stāsts, kas nebūtu pozitīvs, ja ne apstākļu sakritība, ja ne labi cilvēki blakus. Ir vērts Artūra stāstā ieklausīties.