Jaunos gaida mediķu saimē

Par to, ka jauni un zinoši speciālisti veselības aprūpes nozarē ir un būs nepieciešami, runā daudzus gadus. Viendien aktualizējas jautājums par ģimenes ārstu trūkumu, citudien jau uzsvars likts uz speciālistu piesaisti darbam ārpus Rīgas. Joprojām dzīva situācija, kad vidējais medpersonāls iegūst labas zināšanas pacientu aprūpē, mācoties koledžās, arī augstskolās, bet izvēlas nevis darbu stacionāros un klīnikās, bet skaistumkopšanas salonos. Degpunktā ir darba slodzes neatbilstība atalgojumam.

Jaunā veselības ministre Līga Meņģelsone jau norādījusi, ka nozarē ir daudzi risināmi problēmjautājumi, un medijos bildusi, ka ļoti svarīga ir uz pacientu orientēta medicīna, un tas nozīmē: «Katrs cilvēks, katrs pacients, ja notikusi saslimšana, ir redzeslokā, un svarīgi darīt visu, lai cilvēks tiek atpakaļ savā darbā, savā privātā dzīvē.»

Līga Meņģelsone sabiedriskajam medijam arī norādīja, ka, diskutējot par budžetu nozarei, ne mazāk svarīgas ir veselības aprūpē strādājošo intereses. Tas – domājot par ārstiem, māsām, māsu palīgiem.

«Ir ļoti svarīgi, lai cilvēki, kas tik daudzus savas dzīves gadus investējuši savā profesijā, justos labi. Ir svarīgi, lai viņi ar savu izvēli ir apmierināti, ar darba iespējām profesijā, jo nav nekā sliktāka, ja zinošs speciālists vēlas darbu pamest, doties prom no izvēlētā ceļa vai pamest valsti,» tā veselības ministre Līga Meņģelsone.

Par to, kā mediķa profesiju darīt par labi konkurētspējīgu, kā vidusskolēnus uzrunāt tālākam studiju procesam ārsta profesijā vai māszinībās, pagaidām veselības ministres adresē jautājums, liekas, nav uzdots, bet, neskatoties uz to, kurš vada nozari, par darbinieku labklājību, jaunu kolēģu piesaisti rūpējas paši darba devēji. Dara visu, plāno stratēģiski, lai jauno darba roku un zinošu prātu netrūktu.

Medī zinošas galvas

«Jādodas uz augstskolu jau studiju laikā, runājam par voluntēšanas iespējām, kad topošie ārsti kā brīvprātīgie var asistēt mūsu speciālistiem, tad viņi var vērot ārstniecības procesu, tā plānošanu, norisi, bet vēl ne piedalīties pacientu aprūpē. Jārunā un jāpiedāvā prakses iespējas, kas jau ir ļoti praktiska iespēja darboties, lai nākamais rezidents saprastu, vai varēs un gribēs strādāt mūsu komandā,» sarunā ar «Liesmu» uzsvēra Vidzemes slimnīcas Personāla vadības lietu vadītāja Sanita Kandele, piebilstot, ka notiek arī jauno speciālistu pārvilināšana no citām slimnīcām, notiek process, ko personālvadībā tā arī saucot – «galvu medības».

«Klasisks, ārējs personāla atlases process, sadarbojoties kaut vai ar zināmākajiem darba meklēšanas portāliem, te tiešām nenotiek,» tā Sanita Kandele, piebilstot, ka jauno darbinieku piesaiste Vidzemes slimnīcai, runājot gan par jaunajiem ārstiem, gan vidējo medpersonālu, ir rūpīgs, izplānots un stratēģisks process. Tas tāpēc, ka teju nekas nenotiek tepat un tūlīt, bet jauno kadru nepieciešamības izvērtēšana notiek vairāku gadu garumā

«Visi ieguvumi seko tad, ja ejam, uzrunājam, skaidrojam,» tā personālvadības speciāliste.

Praksēs krāta pieredze

Vidzemes slimnīca, kas šogad neļauj par sevi aizmirst, jo cita aiz citas tiek iegūtas dažādas balvas, kas vēsta par reģionālās slimnīcas izaugsmi, nesen saņēma arī Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojumu. Tas nozīmē, ka jomas analītiķi ir izvērtējuši – mūsu reģionā lielākās veselības aprūpes iestādes darba vide ir laba.

Pašlaik Vidzemes slimnīca lepojas ar 30 jauniem ārstiem, kas šo darba vietu sauc par savējo. Daudzi strādā uz pilnu darba slodzi, citi darbu apvienošanas kārtībā, bet ārstniecības iestāde ir droša, ka var reģiona pacientiem nodrošināt daudzpusīgu un arī pieejamu ambulatoro pakalpojumu klāstu un operatīvu palīdzību stacionārā.

«Piesaistījām viņus kā studentus prakšu laikā, uzrunājām, devām iespēju līdzi darboties. Jaunie speciālisti novērtē iespēju praktiski strādāt. Vidzemes slimnīcā ir šī iespēja: pieredzējuši kolēģi, kas neatsaka atbalstu, padomu, arī labi aprīkotas operāciju zāles, pieejams nepieciešamais instrumentārijs. Un pati Valmiera jaunajiem speciālistiem patīk, jo viņi izvēlas ne tikai labu darba vietu, bet arī labu vietu dzīvošanai: izglītības, kultūras, sporta infrastruktūras pieejamība. Jaunajiem speciālistiem, ja ir ģimene un bērni, mūsu pilsēta ir ērta, ir iespējas skolās un pieejami bērnudārzi. Jaunie speciālisti šo visu kompleksi novērtē,» uzsvēra SIA «Vidzemes slimnīca» valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, piebilstot, ka neatliekamās palīdzības slimnīcā nekad darba roku nebūs par daudz, tāpēc regulāri jādomā par štata papildināšanu.

Tam piekrīt arī ārste Inga Ozoliņa, kas ir slimnīcas ārstniecības direktore, atgādinot, ka rudenī Vidzemes slimnīcā pēc rezidentūras beigšanas darbu uzsākuši deviņi jauni sertificēti ārsti dažādās specialitātēs, bet pašlaik rezidentūrā studijas uzsākuši vēl astoņi jaunie ārsti, kuri jau tagad Vidzemes slimnīcu sauc par savējo. Sadarbību slimnīca veiksmīgi organizē gan ar Rīgas Stradiņa universitāti, gan Latvijas Universitāti.

Iekožas arī burkānos

«Reģionālajā iestādē par darbu rezidentūras laikā ir piemaksa 30%. Ja jauno ārstu rezidentūras kolēģi, strādājot Rīgā, saņem vienādu atalgojumu, tad rezidents, atbraucot uz reģionālo iestādi, saņem vairāk. Tie ir valstī izstrādāti noteikumi. Var sekot arī pašvaldības atbalsts, stipendijas rezidentiem, bet slimnīca patur tiesības noteikt specialitātes, periodiskumu, kuriem rezidentiem stipendiju maksājam,» skaidroja Sanita Kandele, piebilstot, ka Vidzemes slimnīca iet attīstības ceļu, tāpēc ļoti svarīga ir pati darba vide, tās kapacitāte.

«Pluss jaunajiem ir tas, ka kolektīvs ir atbalstošs, pieņemošs, iesaistošs. Arī praktiskie jautājumi nav mazsvarīgi: nodrošināti apģērbi, apavi, protams, augstvērtīgās tehnoloģijas diagnostikā, operāciju zālēs. Šāda vide piesaista jaunos,» jautāta par burkāniem, kurus slimnīca liek jaunajiem piedāvājumā, skaidroja S. Kandele, un vienisprātis ir nodaļu virsārsti, sakot, ka pašlaik darbs sekmējas kopā ar zinošiem, motivētiem un pieredzi krājošiem jaunajiem kolēģiem.

«Viņiem ir ļoti labas teorētiskās zināšanas. Cieņa un gods mācību iestādēm! Viņi ir strādāt gatavi un strādāt griboši,» uzsvēra Reanimācijas un anestezioloģijas nodaļas virsārste Laine Kīna, piebilstot, ka aizrautīgi pieredzējušie kolēģi piedalījušies jauno iekļaušanā praktiskajā darbā.

«Viņiem ļaujam izpausties, pamatot savu viedokli, reāli strādāt. Te jaunais nav traucēklis vai konkurents, bet personība – jauns speciālists ar zināšanām. Liekot kopā viņu teorētiskās zināšanas ar mūsu praktisko pieredzi, sanāk laba sadarbība,» uzsvēra daktere Laine Kīna, piebilstot, ka zinoši un strādāt varoši ir jaunie ginekoloģijā, traumatoloģijā, jaunie anesteziologi, reanimatologi, oftalmologi, infektologi, bērnu ārsti, internisti, pulmonologi, neonatologi.

«Speciālists ir jānoķer, jāpamana, pirms viņš stājas rezidentūrā. Tajā brīdī jābūt atbalstam, jāierauga topošā mediķa varēšana, lai motivētu tālākai sadarbībai,» vēl vienu veiksmes atslēgu jauno piesaistei darbam daudzprofilu stacionārā min Laine Kīna.

Vidzemes slimnīcā stāsta, ka jauno komandā, kas tagad pabeiguši studijas vai turpina studijas rezidentūrā specializējoties, ir valmierieši, smiltenieši, trīsdesmitgadnieki, kas mainījuši dzīvesvietu un, atstājot galvaspilsētu, priekšroku devuši darbam un sadzīvei Valmierā.

Rūpes par vidējo personālu

Medicīnas māsas un māsu palīgi ir profesionāļi, kas pacientu aprūpē iesaistīti katru brīdi. Vidzemes slimnīcā atzīst, ka medicīnas māsu jautājumu pašlaik ir izdevies atrisināt. Darba roku it kā netrūkst, bet, kad atvaļinājumu laiks, kad darba nespējas lapas, tad tomēr nodaļu kolektīvos veidojas pārslodzes.

Vai jaunas meitenes izvēlas studēt māszinības? Jā, izvēlas. Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) Māszinību programmā studiju vietas, pērno mācību gadu sākot, aizpildījušās strauji.

«Mums ir izdevies daudzmaz nodrošināt medmāsu pietiekamību. Var viņu būt vairāk, bet ir. Mēs sadarbojamies ar koledžām, ar augstskolām. Ir mainījusies māsu apmācība. Ir iespējams bakalaura programmā studēt RSU un Latvijas Universitātē māszinību programmu, kļūstot par vispārējās aprūpes māsu, kam seko iespēja sertificēties vēl citā jomā.

RSU piekrita organizēt māsu studiju grupu Valmierā. Daļa lekciju notika uz vietas slimnīcā un praksi varēja iziet mūsu nodaļās. Slimnīca arī medmāsām maksāja stipendiju. Pašlaik medmāsu piesaiste nav degpunktā, bet par to būs jādomā, jo paaudžu maiņa vienmēr ir jāparedz. Arī, apmācot māsu palīgus, esam iesaistījuši skolas, koledžas, ir bijušas mācīšanās iespējas Valmierā, Strenčos, pašlaik mācību grupa ir Limbažos. Prakses un darba iespējas atkal pie mums. Jebkurā gadījumā cilvēki, kas apgūst vajadzīgās zināšanas, prasmes un iemaņas, var būt droši, ka arī darba iespējas viņiem Vidzemes slimnīca piedāvās,» stāstīja Vidzemes slimnīcas Personāla vadības lietu vadītāja Sanita Kandele.

Vai ir jomas un profili, kur jaunos speciālistus meklē ar uguni?

«Attīstās diagnostikas metodes un ne tikai mūsu stacionārā, daudzviet nepieciešami radiologa asistenti. Skola nespēj tik ātri sagatavot, cik vajadzīgs darba tirgū. Tāpat vajadzēs laborantus, jo darba apjoms un vajadzības pieaug,» tā Vidzemes slimnīcā, uzsverot, ka darbs medicīnā jebkurā pacienta aprūpes pakāpē ir atbildīgs, arī grūts, bet, zinot, ka jaunieši medicīnas studijas izvēlas, ir skaidrs, ka viņi nebaidās un tātad vēlēsies strādāt palīdzošajā, atbalstošajā un žēlsirdīgajā profesijā.

DAĻA JAUNO ĀRSTU, kas pašlaik strādā Vidzemes slimnīcā un nodrošina ārstēšanās iespēju simtiem pacientu no visa reģiona. Šis foto tapis Rīgas Stradiņa universitātes izlaidumā šī gada oktobrī. Attēlā no kreisās: Inga Ozoliņa, Vidzemes slimnīcas ārstniecības direktore; Ieva Roģe, pediatre; Monta Ribaka, anestezioloģe reanimatoloģe; Signe Jākobsone, infektoloģe; Elīna Romanovska, anestezioloģe reanimatoloģe; Anna Kornete, ginekoloģe, dzemdību speciāliste; Simona Kravcova, neonatoloģe; Laine Kīna, reanimācijas anestezioloģijas nodaļas virsārste. Foto no Vidzemes slimnīcas arhīva

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022