Šoreiz par krieviem. Esmu pārliecināta, ka absolūti lielākais vairums katrs personīgi pazīst kādu krievu vai krieviski runājošu cilvēku savā darba kolektīvā vai dzīvo ar viņiem kaimiņos, vai kopīgi piedalās sociālās aktivitātēs, vai jebkādā citā veidā ir guvis saskares pieredzi.
Ar jauku laiku, ierastajiem ziedu klēpjiem, atkalredzēšanās prieku, nelielām bailēm pirmklasnieku vidū aizvadīta Zinību diena.
Apiņielas kvartālā daudzi šo mutīgo neliela auguma vīru būs ievērojuši, iespējams, pat būs bijuši ar viņu kādā sarunā, jo Ērikam ir savs viedoklis par teju visu ja ne Valmierā, tad viņa kvartālā notiekošo.
Vasara vēl īsti nebeidzas, tāpēc steigšos atkal izmantot iespēju paprātot par to, kas pašam prātā «niez». Par politiski un sociāli it kā maznozīmīgu lietu – cenām viesmīlības (ēdināšanas/dzirdināšanas) nozarē.
Sveiciens 1. septembrī! Lai sekmīgs tev un tavai ģimenei ir jaunais mācību gads!
Jaunas valdības veidošanas kaislību ēnā bez pelnītas ievērības ir palicis kāds notikums, kas, lai arī izraisīja plašu rezonansi kultūras un mākslas vidē, plašākā sabiedrībā pārmērīgu interesi izsaukt nespēja.
«Skaties, uz šī kalna es pirmo reizi noskūpstīju savu meiteni,» rāda puisis, savu telefonu pavirzījis man iespējami tuvāk, lai varu saskatīt uzņemto video.
Nevaru nesākt ar tūkstošiem sporta, basketbola draugu un svētdien Latvijas basketbola izlases līdzjutējiem klāt nākušo gavilēm, kad mūsu komanda daudziem pat negaidīti uzvarēja olimpiskos vicečempionus Francijas basketbolistus.
Tie, kuri dod priekšroku vietējai pārtikai, būs izbrīnīti, uzzinot, ka visbiežāk tās vietējā daba ir visai nosacīta.
Valsts galva vakar uzaicināja Eviku Siliņu veidot valdību – līdz ar to var sākties valdības vairākuma oficiālā veidošana no tām piecām partijām, kuras Rīgas pils atzinusi par šādam mērķim derīgām.
Viens no jautājumiem, kas aizvien biežāk skan publiskajā telpā pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas un paziņojuma, ka vēlreiz uz šo amatu viņš nekandidēs, ir – bet kas tad īsti ir mainījies pēc šīs demisijas?
Aculiecinieku atmiņās vēstīts, kā radās Baltijas ceļš.
Kamēr laukos sējēji un audzētāji steidz ievākt un var jau novērtēt šī gada ražas veiksmes, par ražu, kādu būs ieguvuši Krišjāņa Kariņa valdības nīkuļošanas veicinātāji, lielas skaidrības vēl nav ne viņiem pašiem, ne valstij.
Nupat piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu lielais negaiss ar pērkondārdu sēriju, apžilbinošajiem zibens uzplaiksnījumiem, lietu un viesulīgām brāzmām atgādināja, kam pieder zemeslode, un tie neesam mēs.
Nu ko, vismaz Uldim Pīlēnam ticis mazs prieciņš – «tramvaju nenoķēru, toties sasildījos». Cilvēkam, kurš viņu neesot laidis Tiesu pilī (kurā kopš padomju laikiem turpina mitināties valdība), nu pašam nākas no tās izvākties.
Pirkt vai nepirkt Krievijā ražoto, ir principiāla izvēle. Varam iztikt bez Krievijas precēm. Jā, bija viņiem labi bērnu apavi, bija kaut kas labs no kosmētikas un varbūt pat nedaudz lētāk, bet bija...
Premjerministra Krišjāņa Kariņa («Jaunā Vienotība», JV) paziņojums par lēmumu demisionēt un atteikties no atkārtotas kandidēšanas uz premjerministra amatu, kā arī aicinājums viņa pārstāvētajai JV izvirzīt jaunu premjerministra amata kandidātu, daudziem politikas vērotājiem izrādījās negaidīts.
Šovasar Latvijas iedzīvotāju šokējošākās saņemtā vēstules tituls nepārprotami pienākas vēstījumam «AS «Sadales tīkls» tarifu izmaiņas jūsu elektroenerģijas līgumā».
Pirms nedēļas komentārā rakstīju, ka atvaļinājumu un citu iemeslu dēļ nav jūtama valdības aktīva darbība pat neatliekamu jautājumu izlemšanā, bet ir vien izteikta nenoteiksme.
Pēdējā laikā sarosījušies dažāda ranga zintnieki, ar un bez papīriem, – ezotēriķi, gnostiķi, mistiķi un citi pintiķi –, un vēsta par ārkārtējo stāvokli Visumā, mudinot ar dažādiem veselībai nekaitīgiem rituāliem to uzzināt un izmantot savas dzīves uzlabošanā, gan atstājot dziļā noslēpumā, tieši kādā procesā kosmosa milzīgie objekti sagādās tev, puteklītim, laimi, par kuru pats nezini, kādai tai jāizskatās un vai pazīsi, kad ieraudzīsi.