Valmierietis

«Annas Brigaderes Sprīdītis, ceļojot un iepazīstot pasauli, nonāca pie atziņas, ka ir jāatgriežas Laimīgajā zemē – Mājās. Skolēnu teātris «Sprīdītis» visus 56 pastāvēšanas gadus ir dzīvojis savā Laimīgajā zemē – Viesturskolā. Tā ir liktenīga sagadīšanās, ka tieši šeit teātris izveidojās un gadu gaitā izauga par visā Latvijā pazīstamu, stabilu māksliniecisku kolektīvu», tā teikts nesen iznākušās grāmatas ««Sprīdītis» Laimīgajā zemē» ievadā. Bagātīgi ilustrētais izdevums ir veltījums skolēnu teātra «Sprīdītis» izveidotājam, režisoram un skolotājam Zigurdam Ķesterim, viņa darba turpinātājam režisoram Robertam Segliņam, skolēnu teātra dalībniekiem un skolai. Teātra 50 gadu (1958 – 2008) vēsturi pārlūkojot, grāmatā to kā krāsainu puzli kopā salicis Viestura vidusskolas skolotājs, «Sprīdīša» aktieris, skolas 1970. gada absolvents MĀRIS LAPSIŅŠ, bet grāmatas teksta korekcijas veikusi šīs skolas latviešu valodas un literatūras skolotāja LĪGA LAPSIŅA. Skolā kolēģi, laulības dzīvē pāris, vecāki un vecvecāki.

Jocīgi jau sanāk, taču tikai martā pie tevis, lasītāj, dodas janvārim paredzētais lasāmgabals. Tā nu ir, ka arī avīze savā ziņā ir tāds dzīvs un, kā tagad modē teikt, fleksibls pasākums, kurā dažādu objektīvu un subjektīvu apstākļu pēc kādreiz kaut kas paliek pāri. Tā gadās retāk, biežāk — tīri cilvēcīgu vājību dēļ — kaut kā pietrūkst...

Balto sniegpulkstenīšu ziedēšana liecina, ka pavasaris klāt. Daba ir pamodusies, mainās mūsu iekšējā enerģija. Visi kļūstam saulaināki, smaidīgāki, možāki.

LĪGA LIEPA. No 5. klases viesturiete, kad pēc Valmieras sākumskolas ģimenes dzīves vietas maiņas  dēļ izvēlējās mājām tuvāko skolu. Pēc Latvijas Universitātes fizmatiem atgriezusies mājās. Māca piektklasniekiem matemātiku, informātiku 10. klasēs un līdz mācību gada beigām to pasniegs no 5. līdz 11. klasei.

MĀRA ŠILAUA šogad gatavojas absolvēt Vidzemes Augstskolas Tūrista gida - pasākumu organizatora studiju programmu. Tūrisms un viesmīlība ir nozīmīga viņas dzīves sastāvdaļa ne tikai studiju procesā, bet arī pārējā laikā, kad Māra darbojas administratores amatā atpūtas kompleksā «Avoti» un aktīvi nodarbojas ar velobraukšanu gan vasarā, gan ziemā, apskatot ne tikai Valmieras apkārtni, bet arī dodoties tālākos ceļojumos.

Īsi pirms Otrā pasaules kara

Valmieras apvienotā amatnieku biedrība Valmierā darbojās no 1917. gada līdz Otrajam pasaules karam. Pēc Latvijas Amatniecības kameras pieprasījuma 1936. gadā tā tika reformēta, bet darbību turpināja. Biedrība organizējās sekcijās, apvienojot radniecīgus amatus. Savas pastāvēšanas laikā amatnieku biedrība apvienoja vairāk nekā 300 biedru 55 amatos. Šoreiz apskatīsim biedru sarakstu, kas datēts ar 1939. gada 15. janvāri — tajā uzrādīti 195 biedri. Lai izvērtētu kopainu, izmantoju 1919. un 1930. gada jaunuzņemto biedru sarakstus, kas atspoguļo gan biedru nodarbošanos, gan dzīves vietu.

Marta pēcpusdienā Valmieras muzeja apmeklētājiem bija iespēja atgriezties pagātnē, lai aplūkotu, kādus apģērbus nēsāja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvji laikā no 9. līdz pat 20. gadsimtam. Krāsainajā izrādē «Tērpi un etiķete» skatītājus ar modes hronoloģiju iepazīstināja Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, bet muzeja darbinieki iejutās dažādu laikmetu pārstāvju tēlos, ne tikai ietērpjoties krāšņos tērpos un aksesuāros, bet arī attēlojot katra laika perioda tipiskākos žestus, kustības, sasveicināšanos un uzvedību.

Sen nav bijis tik mierīgs pavasaris. Maiga ir pāreja no Meteņiem uz meteoroloģisko pavasari. Klusi Saeimas gaiteņi, kad lietišķi un mērķtiecīgi sadarbojas deputātu frakcijas. Kluss Rīgas mērs ar teritoriālās plānošanas pētījumu padusē, transporta zaķu sodanaudām maciņā un Maskavas medāli pie krūts. Kluss prezidents, gandrīz ne redzams, ne dzirdams — no intervijas radio izvairījies, no Maidana atceres pasākuma atteicies un vientuļi perina nākamās četrgades plānus. Mierīgs aizsardzības ministrs, jo iedzīvotāji pasargāti, armija sagatavota, bet visi dienesti zina, ko darīt krīzes situācijā.

Pirms 20 gadiem martā tika nodibināts uzņēmums «Austris AG». Sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuru sāka attīstīt Dace un Gints Amoni. Tolaik divatā. Tagad «Austris AG» saimniecība ir septiņi veikali Valmierā, nemitīgs darbs ar preču piegādātājiem, nemitīgi centieni uzrunāt pircējus.  Tās ir arī rūpes par 75 uzņēmuma darbiniekiem.

(sākums 25.janvāra numurā)

Dzīve rit, ielas, atbildīgo ļaužu vadītas, kā nu kura — daža turpina savu ierasto gaitu un arī vārdu tai neviens nost neņem, cita veidolu pamaina, kāda pieņem jauno nosaukumu, bet vairākām, pēckara jauncelsmes skartām, jādodas projām no savas dzīvesvietas, lai atgrieztos, kad tās sauks atpakaļ.

Viņi satikās Lodē, kur abi strādāja celtniecībā. «Dzīvojām katrs savā kopmītnē, un tām pa vidu aka. Abi bijām atnākuši pēc ūdens, Artemijs jautāja, vai nevajag palīdzēt. Es, lepna lauku meitene, atteicu, ka pati varu tikt galā. Pēc tam redzējāmies darba vietā, strādājām vienā brigādē,» par iepazīšanos ar savu nākamo vīru stāsta Ņina.

Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā virmo spraigas diskusijas par partnerattiecību reģistrācijas kārtību un nepieciešamību Latvijā. Tiesā ik pa laikam tiek izskatīti jautājumi par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu, jo Latvijā joprojām ir daudz pāru, kas dzīvo kopā, taču savas attiecības nav oficiāli reģistrējuši. Problēmas sākas tad, ja notiek nelaime un ir jādomā par mantojuma tiesībām.

MĀRIS KAZEROVSKIS 2003. gadā absolvēja Valmieras ģimnāziju, bet šajā mācību gadā atgriezies savā skolā, jo pēc ģimnāzijas direktora Jāņa Zemļicka aicinājuma vada robotikas pulciņu.

Valmieras Viestura vidusskolas 12. klases skolnieks IMANTS BAUGA piesaistīja uzmanību pirms vairākiem gadiem, kad skolotāja Ludmila Gammeršmidte, iztaujāta par tradicionālajiem ēnotājiem, norādīja — Imantam ir īpaša interese par lidošanu un nemainīgs mērķis kļūt par pilotu, tāpēc nekur citur Ēnu dienā kā lidlaukā viņu nesastapt.

Pagājušā gadsimta sākumā viens no valmieriešu un tuvējo pagastu ļaužu iecienītākajiem fotogrāfiem bijis Jānis Sarkangalvis (Sarkangalvs, arī Johann Sarkangalw; 1870-1942). Īstens vidzemnieks: tēvs Jēkabs, smiltenietis, māte Marija Niedrīt dzimusi netālajā Blumenhof, Blomes muižā. Pēc laulībām (1865.) Smiltenē, jaunlaulātie dzīvo pie sievas vecākiem, muižas kalpiem. Tur, 1870. gada ziemas spelgonī, pirmajā februāra dienā, pasaulē nāks dēlēns, kam kristībās dod stipru latviešu vārdu — Jānis.

Iespējams, atgriezties pie jau krustu šķērsu izcilātām tēmām nav gluži labais tonis, taču Miķelis tā iekārtots, ka par nebūšanām, ja tās uz labo pusi nekust ni un ni, gatavs šķendēties atkal un atkal. Tāpēc šoreiz — tīru pavasari Valmierā un Gaujmalā gaidošās noskaņās -— atkal par mazajām pilsētvides formām, kuras paredzētas atkritumiem. Saucam tās par atkritumu urnām vai vienkārši latviski par miskastēm, tā jau katra privāta lieta, problēma tāpēc mazāk nekļūst.

Valmierietis LAURIS JANČEVSKIS mācās Valmieras 5. vidusskolas 11. klasē un jau ir sācis likt pamatu savai profesionālajai izaugsmei. Brīvajā laikā viņš piedalās dažādos konkursos, organizē pasākumus, filmē video un fotografē, raksta blogu, kā arī kopā ar domubiedriem ir sācis veidot draugiem.lv lapu.

Dr.sc.pol. VISVALDIS VALTENBERGS, docents. Vidzemes Augstskolā ieguvis profesionālo bakalaura grādu politikas zinātnē, 2003. gadā New School University (Ņujorkā) maģistra grādu politikas zinātnē un 2010. gadā LU — doktora grādu politikas teorijā. Strādājis par pētnieku un pasniedzēju, bijis vadošos amatos kā fakultātes dekāns un akadēmiskais un zinātņu prorektors. Apmēram tāds ir īsākais variants izziņai par jauno cilvēku, kurš intervijai piekritis ar nosacījumu, ka personisko atstāsim aiz kadra. Tomēr viņā nav zudis Valmieras puika, kurš uzspēlē ģitāru, uzmeistaro elektrovelosipēdu, prot labi gatavot veģetārās maltītes, mīl dziļas sarunas ar tiem, kuri uzdod īstos jautājumus, bet citus liek mierā.

Pieklusis Otrā Pasaules kara troksnis, varas atkal mainījušās un līdztekus ikdienišķajām rūpēm, kas saistītas ar posta likvidēšanu, bet, saprotams, ideoloģiskās nostādnes nekādā ziņā nav atstājamas novārtā.

Kad Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā tika godināti zelta pāri, pēc kuru laulību dienas apritējis jau pusgadsimts, apsveikumus saņēma arī Eduards un Ņina Kameņecki — valmierieši kopš 1973. gada, pozitīvi un sabiedriski cilvēki.