Klusā okeāna rietumu daļā, uz ziemeļiem no Austrālijas, atrodas viena no Okeānijas zemēm ar apmēram pieciem miljoniem iedzīvotāju, skarbiem džungļiem un papuasiem, kuri tagad gan tikpat kā nestaigā kaili kā Mikluho-Maklaja laikos, jo valdība neatlaidīgi spiež apģērbties. Oficiāli tā ir Indonēzijas valdījumā — kopš 1963. gada, kad to atstāja holandieši.
Par 2015. gada augu (dabas simbolu) Latvijas Botāniķu biedrība ir izvēlējusies Latvijas mežos nu jau arvien retāk sastopamu, arī ziemā zaļojošu augu — čemuru palēku (Chimaphila umbellata).
Februārī Vidzemes Augstskolā notika ekspertu diskusija «Meža nozare un Latvijas ekonomiskā neatkarība». Tajā LLU Mežu fakultātes dekāns DAGNIS DUBROVSKIS runāja par tēmu «Vai mežu Latvijai pietiks?».
Februārī, kad vēl bija sniedziņš, Mazsalacā, Avotu ielā, Māra Pētersone savas mājas pagalmā, kur ir putnu barotava, netālu no tās pamanīja lidot nespējīgu putnu un burtiski to paglāba no kaķa nagiem, kas jau bija sācis nevarīgo medīt. Putnu, ko mājā dzīvojošie sākotnēji uzskatīja par savdabīgu pūci, ievietoja krātiņā un sāka domāt, kā tam palīdzēt. Tad pamanīja, ka uz kājas ir gredzens, un piezvanīja redakcijai, jautājot, kur uzzināt, kā rīkoties. Sazinājāmies ar ViA pasniedzēju, mūspuses zinošāko ornitologu Andri Kleperu. Pēc viņa ieteikuma Māras mazdēls Renārs putnu mobilajā telefonā nofotografēja, kā arī pierakstīja uz gredzena redzamos burtus un skaitļus: B-129442,museum-zol,HKI,Finland.
Kad lietas un darbi ieiet noteiktā ritmā, viss notiek it kā pats par sevi. Tā nu jau gadiem Valmierā un tuvējās pašvaldībās ikdienišķa šķiet SIA «ZAAO» transporta klātbūtne, kas pagalmos tukšo atkritumu konteinerus un aizved uz Daibes poligonu.
Biologu profesionālās organizācijas nosauc kārtējos, 2015. gada dabas simbolus, bet Latvijas Dabas fonds šogad ir iedibinājis vēl vienu daudzietilpīgu — «Gada dzīvotne 2015». Pirmie šo titulu saņem bioloģiski vērtīgie zālāji. Faktiski runa ir par dabisku lauku pļavu, kurā augu sugas savā daudzveidībā atjaunojas un saglabājas dabiski, bez kādas sugas īpašas pavairošanas vai citas nīdēšanas. Šādās dabisko zālāju platībās vēl pastāv, ir izdzīvojušas gandrīz puse no jau par aizsargājamām noteiktajām augu sugām. Tieši šādos zālājos atrodama arī lielākā daļa ārstniecības augu.
No 2012. gada 1. janvāra spēkā esošajos grozījumos Meža likumā ir noteikta jauna teritorija — meža parks. Arī Valmierā ir parki un meža parki, kurus apmeklē pietiekami daudz ļaužu. Šādi meža parki pašvaldības līmenī mūsu pilsētā tika kopti jau labu laiku pirms grozījumiem Meža likumā. Šādi meža parki dod iespēju valmieriešiem ātri nokļūt ikdienas atpūtai piemērotos apstākļos — mežā. Savukārt mums ir vien jāsaglabā meža materiālās, estētiskās, ainaviskās vērtības. Vienkārši runājot: tāpat kā nedrīkst bojāt mežu, nedrīkst to darīt arī meža parkā.
Mūspuses dabas draugi ir pietiekami čakli gan materiālu otrreizējā izmantošanā, gan rūpēs par ziemojošajiem putniem, gatavojot tiem barotavas. Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) nu piedāvā šos abus centienus apvienot. Tā izsludina konkursu, kurā aicina ikvienu (tomēr visvairāk bērnus un jauniešus) izgatavot putnu barotavu no otrreiz izmantojamiem materiāliem — iepakojuma vai priekšmetiem, kas savu mūžu jau reiz ir nokalpojuši. Gatavā barotava jānofotografē un kopā ar barotavas pieteikuma anketu (tā atrodama internetā www.lob.lv) jānosūta LOB līdz 2015. gada 28. februārim (var arī elektroniski).
Mācās atbildību
Kopā ar Valmieras 2. vidusskolas direktoru ANDREJU GLUHOVU kāpjam pa kāpnēm uz augšējo stāvu, kur atrodas dzīvās dabas stūrītis.
Ir apkopoti 2014./2015. mācību gada pirmā semestra rezultāti konkursā «Dabai labu darīt», ko skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm organizē SIA «ZAAO».
Kopš 2008. gada tiek nosaukts Latvijas gada ģeoloģiskais objekts. Daudzi vēl atceras, ka pirmās bija Neļķu klintis Mazsalacā. Gada ģeoloģiskā objekta noteikšanu tad aizsāka Latvijas Petroglifu centrs (LPC), kas tajā laikā faktiski bija vienīgā sabiedriskā organizācija Latvijā, kura nodarbojās ar ģeoloģijas jautājumiem un tās popularizēšanu. Kopš tā laika nominācija apceļojusi vai visu Latviju.
Kā informē Latvijas Entomoloģijas biedrības (LEB) prezidents VOLDEMĀRS SPUŅĢIS, titulu «Gada kukainis 2015» ir ieguvis lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion), kurš pārstāv Eiropā aizsargājamu dienas tauriņu sugu, jo tās populācijas lielums turpina sarukt. Zilenītis apdzīvo tādus aizsargājamus biotopus kā pelēkās kāpas, smiltāju zālājus, virsājus ar mārsiliem. Ja biotopā atrodams zilenītis, tad tas liecina par kopīgo biotopa sugu daudzveidību. Latvijā tauriņš sastopams galvenokārt Piejūras zemienē, taču ir ziņas par tā atrašanu iekšzemē.
Aizvadītajā gadā arvien jūtamākas mūsu reģionā bija Vidzemes Augstskolas (ViA) aktivitātes, veidojot sadarbību ar uzņēmējiem un pašvaldībām, lai izzinātu reģiona vajadzības un attiecīgi veidotu savas studiju programmas, veiktu lietišķos pētījumus, kā arī veicinātu studentu iesaisti praktiskajā darbībā. Viens no šādiem aizsākumiem ir arī gada nogalē Vidzemes Augstskolas rektora Gata Krūmiņa un SIA «ZAAO» reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» vadītāja Ģirta Kuplā parakstītais līgums par augstskolas un ZAAO sadarbību sabiedrības izglītošanā vides jautājumos.
Gadu aizsākot, Dabas muzejs un dažādas dabas draugu biedrības mēdz noteikt savā aprūpē esošus, kaut kādu apsvērumu dēļ lielāku vērību prasošus dabas simbolus. Kamēr citi vēl ir aizņemti ar dažkārt diezgan garām, pat vairāku kārtu balsošanas procedūrām, Dendrologu biedrības biedri jau decembrī par «Gada koku — 2015» nosaukuši krūmu čužu (Pentaphylloides fruticosa). Tas ir ļoti rets, vēl no pēcledus laikmeta līdz mūsdienām izdzīvojis augs. Bet nu Baltijā šis rožu dzimtas krūms izzūd. Tādēļ krūmu čuža iekļauta gan Baltijas reģiona, gan Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā, kā arī LR MK noteikumos Nr. 396 «Par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu».
Kultūras tradīcijas ģimenē ir šī gada Kultūras kanona konkursa tēma vidusskolēniem, kuri apgūst kulturoloģiju un vēlas piedalīties IZM, ISEC, LKM un LKA organizētajā konkursā, kas notiks trīs kārtās.
Jādomā, kā palīdzēt pavadīt ziemu tām spārnotajām dzīvībiņām, kuras uz siltām zemēm nav aizlidojušas, bet palikušas uzticīgas savam mežam, parkam vai augļu dārzam. Atcerēsimies, ka putni var pārciest pat pamatīgu aukstumu, ja vien tiem ir pietiekami daudz barības. Taču vēl vairāk atcerēsimies putnu piebarošanas svētāko principu: ja piebarot esam sākuši jau rudenī, tas ir jāturpina visu ziemu!
Jau 1992. gada 21. maijā Eiropas Padome pieņēma direktīvu «Par dabīgo biotopu savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību» (turpmāk — Biotopu direktīva). Uz tās pamata, lai aizsargātu Eiropas nozīmes retos dabīgos biotopus, nosaka Natura 2000 teritorijas. Katras ES dalībvalsts, tātad nu jau arī Latvijas, uzdevums ir apzināt šādus dabas retumus.
Pasta nodaļās un grāmatnīcās nopērkams Līgatnes dabas taku zvērkopes Velgas Vītolas un viņas meitas Daces kopīgi veidotais kalendārs 2015. gadam.
To, ka ēst zivis ir veselīgi, stāsta gan pavāri, gan dietologi. Taču, cik taupīgiem un gudriem mums jābūt, lai zivju mūsu ūdeņos pietiktu vēl gadiem, skaidrots tiek reti. Tādēļ Simjūda gadatirgū Valmierā daudzu uzmanību piesaistīja Pasaules Dabas fonda (PDF) izglītojošais stends, kurā prezentēja «Zivju gidu» — bukletiņu ar norādēm, kā zivis savam ēdienu galdam izvēlēties ATBILDĪGI.
Iepriekšējā nedēļā Valmierā vakaros pirms saulrieta bija vērojams daudzskaitlīgs kovārņu bars, kurā, iespējams, kopā bija pulcējušies pat vairāk nekā 1000 putnu.