Latvieši pie ekvatora
Klusā okeāna rietumu daļā, uz ziemeļiem no Austrālijas, atrodas viena no Okeānijas zemēm ar apmēram pieciem miljoniem iedzīvotāju, skarbiem džungļiem un papuasiem, kuri tagad gan tikpat kā nestaigā kaili kā Mikluho-Maklaja laikos, jo valdība neatlaidīgi spiež apģērbties. Oficiāli tā ir Indonēzijas valdījumā — kopš 1963. gada, kad to atstāja holandieši.
Tā ir Papua-Jaungvineja. Pirmajām asociācijām — eksotika, ekvators, džungļi, palmas, papuasi, okeāns, Mikluho-Maklajs utt. — var pievienot mūsdienīgās: skat, pat mūsu Impro piedāvā rezervēt viesnīcas tālajā salā, tātad civilizācija!
Taču diviem latviešiem Normundam Lisovskim un Gatim Kalniņam, kas pērn savā ekstrēmo ceļotāju kaislībā 17 dienas cīnījās ar džungļu apstākļiem, viesnīcas nevajadzēja. Viņu lielais izaicinājums bija Mandalas virsotne (4769 m), otrs augstākais kalns Indonēzijā ar tās 17 tūkstošiem salu un teritoriju apmēram Eiropas kopējā platībā. Dziļdziļi biezos džungļos, un viņu ceļš pretēji tūristam parastajam veda nevis uz Jaungvinejas salas vairāk civilizētajiem dienvidiem, bet pretēji — dziļāk uz salas vidieni, uz grūti pieejamajiem Bintanga kalniem.
VALMIERĀ. Normunds Lisovskis pie valmieriešiem.
Zanes Bulmeistares foto