Pēdējās divās sestdienās vien Kocēnus apmeklējušas četras tūristu grupas. Interese ļoti pieaug, apstiprina Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, sertificēta gide INETA AMOLIŅA, sevišķi jau pēc pagājušā gada 12. septembra pirmajiem Kokmuižas svētkiem.
Publicēta informācija, ka Burtnieku novadā Lielajā Talkā talcinieki rosījušies arī pie Sīmanēnu svētozola. Nopriecājos, ka arī mūsu pusē kāds atsaucies uz dižkoku sarga Gunta Eniņa aicinājumu par godu Latvijas simtgadei sakopt dižozolus. Taču izrādās, ka todien talkots vien ozola pakājē, Gaujas krastā būvējot tiltiņu un veidojot trasi skrējējiem, gājējiem.
Vērojot mežu, kurā veikta kailcirte, uzmanību piesaista tur atstātie nenozāģētie koki. Šādu koku saglabāšanu, lai veicinātu dabas daudzveidību, pieprasa normatīvi. Tajos noteikts, ka meža īpašniekam, veicot mežu ciršanu, katrā hektārā jāsaglabā vismaz 5 dzīvotspējīgi galvenās audzes resnākie koki, kā arī liela izmēra 4 sausie koki. Aizsargājamās dabas teritorijās dzīvotspējīgo atstājamo koku skaits var būt noteikts vēl lielāks. Piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā šādi lielākie koki uz vienu hektāru jāsaglabā vismaz 10.
Ar mērķi uzlabot gaisa kvalitāti un atjaunot koksnes resursus aizvadītās nedēļas nogalē reģionālā atkritumu apsaimniekošanas centra «Daibe» teritorijā iestādīja 1000 egles. Tas ir pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma «ZAAO», auto gaisa atsvaidzinātāju Wunder-Baum oficiālā izplatītāja Latvijā uzņēmuma «Getz Nordic» un Valmieras SOS bērnu ciemata kopīgais darbs Latvijas simtgadei veltītajā vides iniciatīvā «100 darbi Latvijai».
Šodienas sabiedrība pieprasa no izglītības augstu kvalitāti un no katra šajā procesā iesaistītajiem — atbildību par tajā sasniedzamo rezultātu. Sabiedrībai nepieciešamas personības ar spēcīgiem raksturiem un individualitāti, kas spēj sadarboties. Tādējādi pedagoģiskajam procesam ir jāmeklē nestandarta pieejas, lai izglītības rezultātā personība spētu sevi apliecināt kā individualitāte.
Burtniecieti Jāni Šatrovski nu jau vairākus gadus ne tikai mūsu pusē, bet visā Latvijā pazīst kā vienu no prasmīgākajiem ziemeļblāzmu prognozētājiem, vērotājiem un šīs brīnumainās dabas parādības vērošanas popularizētājiem. Viņa fiksēto ziemeļblāzmu video un foto pieejami gan internetā, gan arī bijuši redzami televīzijā.
Par godu Latvijas pirmajai prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē Nīderlande lūdza saviem puķu audzētājiem izvēlēties jaunu tulpju šķirni, ko uzdāvināt mūsu valstij.
Aizrit jau 15. mācību gads, kopš SIA «ZAAO» projekta «Cilvēks vidē» ietvaros mācību iestādēm organizē izglītojošus konkursus par vidi. Nu apkopoti to rezultāti. Konkursā «Vides instalācija Vide man apkārt», kurā skolēniem bija jāveido oriģinālas instalācijas par vides aizsardzību, dabas resursu saudzēšanu un videi draudzīgu rīcību, kopumā bija iesūtīti 30 darbi no 19 ZAAO darbības reģiona izglītības iestādēm. Šajā konkursā starp veiksminiekiem ir arī Rūjienas vidusskolas 8.a klase.
Kad jau turpat 10 gadus zinātnieki bija par Gada dabas simboliem nosaukuši dažādas dzīvotnes, 2008. gadā pēc rūjienieša Daiņa Ozola un citu ģeologu ierosinājuma sāka nosaukt arī Gada ģeoloģiskos objektus. Pirmās šo godu izpelnījās Neļķu klintis Mazsalacā.
Latvijas ornitoloģijas biedrības biedri kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) darbiniekiem 9. un 10. aprīlī organizēja Putnu dienu ekskursijas. Mums viena no tuvākajām svētdien notika dabas liegumā «Sedas purvs», kur pavasara putnu migrācijas laikā uz brīdi atpūsties apmetas pat milzīgi putnu bari. Pietiekami kuplais ieinteresēto pulciņš rīta pusē, ornitologa Mārča Tīruma un DAP vides inspektores Rūtas Zepas vadīti, vispirms gan iepazina Jērcēnmuižas parka iemītniekus. Šajā plašajā parkā, kurā saglabāti daudzi putnu ligzdošanai tīkami veci, dobumaini koki, mājvietu atradis gan Gada putns dižraibais dzenis, gan vidējais dzenis. Ieklausoties zinošo padomos, pasākuma dalībnieki mācījās sadzirdēt sīli, mājas strazdus, zīlītes, svilpjus, pamanīt meža pūci un citus dabas liegumā dzīvojošos putnus.
«Es dodos pēc emocijām un izjūtām, pēc pārdzīvojuma, lai būtu ar sevi un dabu,» tā par ceļojumu cauri vairākām Eiropas valstīm saka brenguliete Santa Paegle.
Dabas draugiem jau par lozungu kļuvušais Māra Oltes aicinājums «Skatieties dabā vērīgi!» reālu iemiesojumu nesen bija ieguvis pie Vidzemes Augstskolas, kad te Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti Mārcis Tīrums, Ēriks Vaišļa un Andris Rode Gaujas krastā stāstīja par Valmieras staciju un savu darbu.
Meklē atbildes par «baltajiem plankumiem»
Pēc iepriekšējiem rakstiem par mitrājiem un zinātnieku pētījumiem pie Ramatas Lielezera saņēmu vēstuli no ģeoloģijas zinātņu doktora OĻĢERTA ALEKSĀNA. Viņš raksta:
Lai sekmētu vides izglītību, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa un pašvaldību uzņēmuma SIA «ZAAO» valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais iepriekšējā nedēļā dabas izglītības centrā «Vecupītes» parakstīja sadarbības līgumu.
Biedrība «homo ecos» sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu (ViA) aicina uz fotoizstādi «Klimata liecinieki», kas būs apskatāma no 21. marta līdz 4. aprīlim ViA telpās Tērbatas ielā 10.
Nu jau 12. gadu Latvijā dažādās jomās nosauc dabas simbolus. Starp tiem Gada dzīvnieka izraudzīšana ir uzticēta Latvijas dabas muzeja speciālistiem. Sākotnējos gados viņi šo titulu piešķīra dzīvniekiem, kuriem draud izmiršana un kuri bija jāaizsargā. Taču šogad godā ir celts dzīvnieks , kurš nav pat limitēti medījamo sarakstā un, kā, viņu pieteicot, sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperts Vilnis Skuja, ir «vienkārši āpsis» (Meles meles).
Pēc publikācijām «Liesmā» par mitrāju izpēti pie Ramatas Lielezera redakcijā iegriezās JĀNIS ŠMITS no Ramatas pagasta «Ķīškroga». Viņš uz pasākumu februārī, kad zinātnieki pagastmājā stāstīja par purviem, diemžēl nav ticis. Uz ne vienu vien zinātniekiem it kā neskaidru jautājumu jau tad būtu varējis atbildēt. Jānim ir 78 gadi, un tādu gados vecu cilvēku, kas par Ramatu un tās purvu vēsturi vēl kaut ko zina, vairs esot vien kādi trīs. Viņš uzskata, ka purva pētnieki pat bez modernajiem instrumentiem daudz ko interesantu no šiem trim arī varētu uzzināt.
Pa Svētā Jēkaba ceļu (Camino de Santiago) ik gadu svētceļotāju pulki dodas uz iespējamo apustuļa Jēkaba atdusas vietu Spānijā, Santjago de Kompostelas katedrālē. Tas nav gluži ikdienišķs pārgājiens, ko vienvasar veica Valmieras integrētās bibliotēkas reģionālā mācību centra vadītāja SVETLANA SPRŪŽA. Pa Svētā Jēkaba ceļu soļojuši simtiem tūkstošu cilvēku, arī latvieši, bet īpašu niansi piešķir fakts, ka trauslā Svetlana to izgāja vienatnē.
Viens no vērtīgākajiem Latvijas mitrājiem ir Ziemeļu purvi. Tie ir daļa no masīva, kas turpinās Igaunijā un veido pārrobežu mitrāju teritoriju (Ramsāres teritorija), kas hronoloģiski ir piektā šāda veida aizsargājamā teritorija pasaulē. Jau šāds fakts vien projekta «Prioritāro mitrāju biotopu aizsardzība un apsaimniekošana Latvijā» realizētājiem liek pastiprināti domāt, kā šos purvus pasargāt, lai cilvēku darbības rezultātā neturpinātos to degradācija, arī kā iespēju robežās atjaunot augsto purvu dabisko hidroloģisko režīmu.
Prioritāro mitrāju aizsardzības projektā kā Latvijā ļoti reti sastopams biotops «Avoti, kas izgulsnē avotkaļķus» ir iekļauts arī no Valmieras netālu esošais dabas liegums «Raunas Staburags», kas atrodas Raunas upes ielejā. Vērtē, ka šī 17 metrus garā un 3,5 metrus augstā kaļķiežu krauja upes krastā veidojusies 8000 gadu laika periodā.