Valmieras metālapstrādes uzņēmums ar senām tradīcijām SIA VALPRO pašlaik ir pirmajā divdesmitniekā starp mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā, pēc daudziem statistikas rādītājiem nozīmīgs spēlētājs nozarē.
Iespēja ražot neticamo vai no smiltīm radīt produktus kosmosa industrijai ir vairāk nekā 1200 darba ņēmējiem, kuri par savu darba vietu sauc AS VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA.
Valmieras novadā ir vairākas VUGD struktūrvienības: Valmieras daļa (daļas komandieris MĀRTIŅŠ LINGARTS), Strenču postenis (komandieris IGORS DOLGODUŠS), Rūjienas postenis (komandieris MIKS RAKECKIS) un Mazsalacas postenis (posteņa komandiera pienākumus pilda MAREKS KLIMOVIČS). Ar trim no viņiem, klātesot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākajai inspektorei Vidzemes reģionā SANDRAI VĒJIŅAI, sarunājāmies Valmierā.
Kopš 2023. gada Latvijā pastiprināti uzsākta iespējamo patvertņu apzināšana visās pašvaldību īpašumos esošajās ēkās. Cik tālu ar to tikts Valmieras novadā? Par to plašāk sarunā ar Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku civilās aizsardzības, drošības un sociālajos jautājumos RIČARDU GAILUMU.
Kādreiz bija populārs teiciens – mūsu milicija mūs sargā. Tagad Latvijā milicijas vietā jau vairākus gadu desmitus policija, taču lietas būtība, manuprāt, tāpēc nemainās.
Nomaļus no pilsētas burzmas Purva ielā, jaunā, svaigi celtā angāra tipa ēkā ir mājvieta Valmieras novada pašvaldības policijai. Plašajā pagalmā te piebrauc, te aizbrauc policijas automašīnas. Darbdienas vidū kabinetos, ko vienu no otra atdala stiklotas sienas, cilvēki čakli strādā.
«Mēs visi, pilnīgi visi varam iecirsties savā zemē un tagad varam mācīties to izdarīt. Ir jāgrib iecirsties, lai nevienam pat prātā nenāk Latvijai uzbrukt,» tā sarunā teica Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes komandieris pulkvedis IGORS HARLAPENKOVS.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) ikdienā nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu ikvienam Latvijas iedzīvotājam dzīvībai vai veselībai bīstamās situācijās.
Kurš gan labāk zinās, kā dzīvojamās mājas apkārtni padarīt sakoptāku, ērtāku un pieejamāku, ja ne paši tās iedzīvotāji? Kā rīkoties, ja idejas ir, taču, lai tās taptu par realitāti, pietrūkst naudas līdzekļu un vajadzīgs finansiāls atbalsts. Valmieras novadā iedzīvotāju iniciatīvu piepildīšanā iesaistās pašvaldība. Par to, kā šāda līdzdalība izdodas, stāsta Valmieras novada pašvaldības Attīstības pārvaldes attīstības plānotāja LĪGA BIEZIŅA.
Mans sarunas biedrs VLADIMIRS GAILIS dzīvo pasakainā vietā. Juridiski tas skaitās Jērcēnu pagasts, taču Krāceņi atrodas blakus Valmieras – Valkas šosejai tikai padsmit kilometrus no mūsu novada galvaspilsētas.
Tagad, kad Laika šūpolēs uz brīdi esam bijuši dienas un nakts vienādības punktā un atkal jo dienas, jo vairāk tās svērsies uz garākām tumsas stundām, ik nedēļas nogali Svecīšu vakaros kā svētnīcas izgaismojas lielas un mazas kapsētas. Visur ļaudis iet pie savējiem, uzpoš piemiņu un savas attiecības ar esību.
Par bijušo valmierieti, profesionālu konditori un pavāri, tagad Matīšu pagasta mājražotāju ANTRU PAVLOVIČU esam rakstījuši jau agrāk, jo apbrīnas vērta bija un ir viņas vispusība: cep tortes un maizi, gatavoja dažādus ziedlapu vīnus, prot tradicionāli un mūsdienīgi pārstrādāt dārza veltes, māk vai visus rokdarbus, rīkojusi meistarklases saimniekošanā un arī pati tādas joprojām apmeklē, jo uzskata: «Lai dotu padomu citiem, pašai arvien vēl jāmācās.»
Tradicionālās ēnu dienas, kad jaunieši, domājot par savām profesijas izvēlēm un izaicinājumiem, meklē iespēju satikt kādas jomas profesionāli, kas varētu vairāk pateikt priekšā par izvēļu pareizību vai nepareizību, notiek pavasaros.
Mūsdienu kalēja amats apvieno gan senās prasmes, gan šī laika tehnoloģiju. Agrāk kalējs bija katra ciema neatņemama sastāvdaļa, nodrošinot cilvēkus ar darbarīkiem, pakaviem un sadzīvē nepieciešamām lietām, bet šodienas dzīvē kalējs var būt gan praktisku detaļu izgatavotājs un restaurētājs, gan arī mākslinieks, kurš rada dažādus unikālus darbus.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka gada sākumā Latvijā dzīvoja 344 tūkstoši bērnu vecumā līdz 17 gadiem, veidojot 18,5% no kopējā iedzīvotāju skaita. Kopš pērnā gada bērnu skaits kopumā samazinājies par 8,3 tūkstošiem jeb 2,4%.
Viņš ir puisis akurāt Jēzus vecumā, kurš jau paguvis padzīvot gan Latvijā, gan ASV, gan arī Čehijā, taču tagad kopā ar ģimeni atgriezies dzimtenē, kur par savu pastāvīgo dzīvesvietu izvēlējies Valmieru. REINIS KRĒGERS nepieder pie tā sauktajiem ekonomiskajiem trimdiniekiem, viņa vēlmi doties uz ārzemēm pirms 12 gadiem noteica pavisam citi apstākļi.
Septembrī Atvērto durvju dienas paredzētas jaunuzceltajos īres namos Valmierā, Ķieģeļu ielā. Iveta un Edgars vēl nezina, kurā no jaunajiem namiem būs viņu divistabu dzīvoklis, bet viņi ir priecīgi par piedāvāto iespēju.
Viņi ir valmierieši: 12. klases skolniece ALISE TĪLENA, savukārt JĀNIS LAPSA un SENDIJA PUTNA – no trīsdesmitgadnieku paaudzes. Viņi visi kaļ nākotnes plānus, aktīvi būvē savu dzīvi un kopā ar visām jaunajām paaudzēm piešķir Valmierai un novadam to jauneklīgo enerģiju, kas šodienu vērš rītdienā.
Biedrība «Valmieras pilsētas pensionārs» apvieno cilvēkus, kuri pēc aktīvajiem darba gadiem vēlas turpināt pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē, izglītoties, dalīties savās zināšanās un vienkārši baudīt kopā būšanu.
Laikam jau ne vienam vien dažādu iemeslu dēļ dzimteni pametušajam latvietim kādā brīdī ienāk prātā doma par atgriešanos. Nu jau vairākus gadus mūspusē dzīvo AGIJA VIZBULE un ROLANDS ZAGORSKIS, kuri satikās un ģimeni izveidoja Anglijā, taču izvēlējās doties atpakaļ uz mājām – uz Latviju. Par Anglijā pavadītajiem gadiem un sajūtām dzimtenē stāsta Agija.