Visātrākais šahs – galda hokejs

Cik populārs galda hokejs ir mūspusē?

Valmieras novadā ir vairākas vietas, kur ar galda hokeju nodarbojas bērni un jaunieši – Valmieras Jaunatnes centrā «Vinda», Burtnieku jauniešu centrā, mācību programmā galda hokejs iekļauts arī Kocēnu pamatskolā un Valmieras Pārgaujas sākumskolā.

Cilvēki reizēm jautā: kas tad īsti ir ko apgūt galda hokejā? Spēlē un iet! Taču tā nav, tas ir diezgan sarežģīts sporta veids, un ar to aizraujas arī pieaugušie.

Ir pieci laukuma spēlētāji (hokejistu figūriņas), katrs no tiem var veikt vismaz piecas dažādas kombinācijas, bet, cik patiesībā tās iespējamas, neviens nav saskaitījis. Ir klasiskas, arī sarežģītākas, bet, ja piecas var uztaisīt piecas figūriņas uz laukuma, tad jau iespējamas vismaz 25 kombinācijas, ko apgūt. Un, kad tu šīs kombinācijas esi iemācījies, galda spēle jau pārtop par prāta spēli. Piemēram, ripa ir pie vienas figūriņas, bet tu nezini, kuru no piecām kombinācijām pretinieks izpildīs. Attiecīgi jāmāk nodrošināt savu aizsardzību, lai gols netiktu iemests tavos vārtos.

Vai galda hokejam ir līdzība ar īsto hokeju?

Jā, tāpat kā īstajā hokejā, arī galda hokejā notiek kombinēšanās, bet starp figūriņām. Interesantais moments ir tas, ka tu pie galdiņa esi gan spēlētājs, gan kapteinis, gan treneris – viss vienā. Spēlētājs tās figūriņas kustina, dod piespēles, mēģina dabūt ripu pretinieka vārtos. Visu laiku jādomā līdzi. Tas viss attīsta reakciju, fiziskās īpašības, izturību, koncentrēšanās un koordinācijas spējas. Jāmāk darboties ar abām rokām un galvu vienlaikus. Jāiemācās arī kontrolēt emocijas. Vēlmei uzvarēt ir jābūt, bet, ja kļūsti pārāk saspringts, nervozs, dusmīgs, vairs nevari atdot no sevis labāko, un spēle neiet. Trenējoties jāapgūst gan roku veiklība, gan spēja kontrolēt personiskās īpašības. Skatos uz mūsu čempioniem (Latvijā ir trīs pasaules čempioni) un priecājos par viņiem – līderiem, cilvēkiem, uz kuriem var paļauties. Arī dzīvē.

REGNĀRS VAZOLIŅŠ – četrkārtējais Latvijas čempions galda hokejā junioru klasē un pasaules junioru čempions 2025. gadā.

Kā izaug galda hokeja čempioni?

Notiek regulāri treniņi, reizi mēnesī sacenšamies tepat uz vietas novadā, kā arī reizi mēnesī piedalāmies Latvijas mēroga turnīros. Tie, kam ir finansiālas iespējas, brauc arī uz ārzemēm. Iepriekšējās nedēļas nogalē notika Čehijas Open, kurā divi novada jaunieši paši bija aizbraukuši un veiksmīgi piedalījās – Ūve Vikmanis no Burtniekiem savā U-13 vecuma grupā izcīnīja otro vietu, bet otrs puisis Lūkass Jurka, startējot junioru klasē, ieguva trešo vietu. Kādreiz viņš trenējās «Vindā», pašlaik dzīvo, mācās un trenējas Norvēģijā, bet Čehijā pārstāvēja Latviju un arī Valmieras novadu. Ieskatam – pavisam Prāgā piedalījās 150 dalībnieki no 11 valstīm.

Pa sacensībām braucam un reitinga punktus vācam visas sezonas garumā, sākot no septembra līdz jūnijam. Labākie, kam punktu vairāk, tiek iekļauti Latvijas izlasē. Mums šajā ziņā ir ļoti lieli panākumi.

Kad un kā novadā ienāca galda hokejs?

Tas varētu būt 2007. – 2008. gads, kad Jānis Rektiņš sāka galda hokeja nodarbības Kristīgās žēlsirdības centrā. Saņemot atbalstu, tika nopirkts inventārs, rīkotas vietēja mēroga sacensības, jau tad spēlētāji brauca arī uz Latvijas mēroga sacensībām. Mēs ar dēlu Emīlu bijām nopirkuši hokeja galdu un mājās spēlējām. Uztrenējāmies tik tālu, ka radās vēlēšanās pārliecināties, vai ir kāds labāks spēlētājs par mums. Internetā atradām informāciju, ka tāds klubiņš Valmierā pastāv. Aizgājām, sākām spēlēt, izrādījās, ka spēlē iespējamas arī kombinācijas, par kurām pilnīgi neko nezinājām. Radās sajūsma un apņemšanās tās noteikti iemācīties, lai tā spēle kļūtu vēl interesantāka. Sākumā aizrāvāmies abi, tagad esmu palicis viens. Pirmajos četros Valmieras čempionātos uzvarēja Emīls, bet puisim skolā padevās ģeogrāfija, viņš sāka piedalīties olimpiādēs, tā arī interese par galda hokeju noplaka.

Tas bija 2016. gads, kad Valmierā bijām palikuši tikai trīs spēlētāji – Emīls, es un Jānis Rektiņš. Bija jāizšķiras, ko darīt – mest mieru vai mēģināt iet uz priekšu. Tad nāca piedāvājums no Burtnieku jauniešu centra attīstīt galda hokeju tur. Piereģistrējos pašnodarbinātajos, sāku vadīt nodarbības, jauniešiem patika. Tur arī izauga pirmie divi jaunieši, kas iekļuva Latvijas izlasē – brāļi Riekstiņi, Rolands un Kristaps, kuri cītīgi trenējās arī mājās un pēc diviem gadiem jau spēlēja labāk nekā es. 2019. gadā izlasē tiku iekļauts arī es – ar viņiem spēlējot, biju attīstījis arī savu meistarību. Mācījos arī kā treneris. Izdomāju, ka, ja jau tik labi viss notiek un ir panākumi, vajadzētu spēlēt arī Valmierā. Aizgāju uz «Vindu», pieteicos organizēt pulciņu, pie manis atnāca jaunieši. No tā laika joprojām trenējas un visvairāk ir sasniedzis Regnārs Vazoliņš. Pagājušajā gadā notika Pasaules galda hokeja čempionāts junioriem, un viņš pirmais no Latvijas izcīnīja pasaules čempiona titulu junioriem. Šogad Regnārs kļuva arī par četrkārtējo Latvijas junioru čempionu. Tie ir unikāli sasniegumi.

No cik agra vecuma var sākt nodarboties ar galda hokeju?

Var ļoti agri. Mēs ar dēlu sākām nodarboties viņa apmēram septiņu gadu vecumā, bet šīs spēles pamatus var apgūt pat bērnudārznieki, vismaz saprast, kur katrs kloķis atrodas. «Vindas» pulciņā pieņemam no astoņu gadu vecuma. Bet deviņos, desmit gados bērni jau labāk saprot spēli, iemācās kombinācijas. Nav arī slikti, ja spēlēts jau mājās, tad saprašana treniņos nāk ātrāk. Protams, nedaudz vecākiem apmācību process notiek raitāk, jo ir vairāk attīstīta pirkstu motorika, nav atkārtoti jāstāsta, lai spēlētājs iegaumētu teikto. Un, ja ar spēli aizraujas, ja acis deg, viss būs labi.

Vai galda hokejs ir sporta veids vai prāta spēle?

Latvijā galda hokejs ir atzīts kā sporta veids, taču tā noteikti ir arī prāta spēle, jo procesā iesaistītas ne tikai fiziskas kustības, bet arī prāts. Daži galda hokeju sauc par ātrāko šahu pasaulē, jo situācija uz laukuma mainās ik sekundi. Lai spētu pieņemt labākos lēmumus, ir jāsaprot, kas notiek, kas var notikt.

Sarunas sākumā minējāt, ka galda hokeju spēlē vairākās vietās novadā. Vai joprojām satiekaties vien sacensībās?

Līdz šim novadā, kā jau iepriekš pieminēju, darbojās vairākas šūniņas – pie Rektiņa Valmierā, atsevišķi spēlētāji Burtniekos, «Vindā». Bet mēs taču pārstāvam vienu novadu, arī atbalsts nāk no novada. Sapratām, ka, apvienojot spēkus, būsim spēcīgāki.

Tā pagājušajā gadā tika nodibināts Valmieras novada galda hokeja klubs, kurā pārstāvēti dažāda vecuma spēlētāji. Tiem, kas spēlē, nu jau var teikt, daudzmaz profesionālā līmenī, piešķirti arī vienādi kluba krekli. Katru mēnesi braucam uz valsts mēroga sacensībām. Kluba spēlētāju lielais mērķis ir iekļūšana Latvijas izlasē.

Vienā gadā notiek pasaules čempionāts, otrā Eiropas čempionāts. Pasaulē šobrīd esam astotais spēcīgākais klubs. Ir divi ļoti labi spēlētāji no Burtniekiem, divi no «Vindas». Kopā sanāk ļoti laba komanda, kas spēj veiksmīgi cīnīties par medaļām. Un tiešām – esam sapelnījuši zelta, sudraba, bronzas medaļas, visas nemaz no galvas nevarētu nosaukt. Individuāli pasaules zelts junioru klasē Regnāram Vazoliņam, divi Eiropas čempioni U-13 klasē: viens ir no Kocēnu skolas – Jānis Miķelis Bitmanis, kurš čempiona titulu izcīnīja Slovēnijā, un otrs ir Roberts Verbičs no Burtniekiem, kurš 2024. gadā tika pie Eiropas čempiona titula tepat Valmierā, lieliskajā Jāņa Daliņa stadionā, kur vieglatlētikas manēžas plašajās telpās varēja izvietot vairāk nekā simt hokeja galdus (ja vajadzētu, vietas pietiktu arī trīssimt galdiem). Bonuss Valmierai ir arī tas, ka dalībnieki turpat uz vietas stadionā var gan dzīvot, gan paēst. Ne visur tā ir. Tā kā pie mums tik labi tika novadīts šis Eiropas turnīrs, visas valstis nobalsoja, ka Valmierā jārīko arī Pasaules čempionāts, kas notiks šeit nākamgad.

Reizi gadā, februārī, braucam uz turnīriem Zviedrijā. Tur var redzēt, ka pārsvarā ar galda hokeju nodarbojas veterāni, mums toties ir daudz jauniešu un bērnu, jo mērķtiecīgi strādājam, lai augtu jaunā sportistu maiņa, kas ar laiku papildinās vecāko paaudzi. Varbūt kādreiz kungi varēs savākties tieši šim sporta veidam atvēlētajās telpās... Iespējams, arī es būšu starp viņiem. Tāda ir mana vīzija.

Tāds ir tas līdz šim noietais ceļš, par kuru man ir liels gandarījums. Esam izauguši par spēcīgu komandu, kas nesusi Valmieras vārdu pasaulē.

SANDIS KRASTS.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Ziemeļvidzeme – mūsu nākotnes reģions» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2025.LV/RMA/1.6.1/001