Pilsētās un novados

Skolēnu nodarbinātības programmas mērķis ir radīt iespēju apgūt nepieciešamās darba pamatprasmes un iemaņas, iegūt darba pieredzi, lietderīgi pavadot vasaras brīvlaiku.

1989. gada 23. augustā divi miljoni latviešu, lietuviešu un igauņu nostājās Baltijas ceļā, lai plecu pie pleca 600 km garumā stalti un nesalaužami stāvētu par Baltijas neatkarību.

«Vidzeme ir bagāta. Te ir Latvijas garākā upe Gauja un raudošais milzis Raunas Staburags. Te ir augstākā Latvijas virsotne Gaiziņš un lielākais drumlins Austrumeiropā — Ķoņu kalns. Šeit atrodams senais Burtnieks un vilinošais Alūksnes ezers. Vidzemē atrodama akmenī kaltā skulptūra Cesvaines pils, un šeit joprojām meklē un joprojām neatrod zudušo Beverīnas pili. Bet Vidzemes lielākā bagātība neapšaubāmi ir tās cilvēki,» — tā vakar viesu namā Grundzāles pagasta «Purgaiļos», atklājot Vidzemes plānošanas reģiona dārza svētkus, ar lepnumu sacīja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents.

Līdz 15. oktobrim vietnē www.ainavudargumi.lv ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir iespēja elektroniski balsot, izvēloties 10 skaistākās Vidzemes ainavas, tādējādi vienlaikus iesaistoties Latvijas ainavu dārgumu krātuves veidošanā.

Konkursā Burtnieku novada uzņēmēju gada balva 2016 zemnieku saimniecība Čivuļi no Ēveles pagasta tika sumināta par panākumiem bioloģiskajā saimniekošanā, savukārt Čivuļu saimnieka Ivara Karnāta un viņa kundzes Ineses, biedrības Pāvulēni vadītājas, triju bērnu ģimene tika uzteikta arī par savu sakopto lauku sētu — Dziļleju mājām. Šovasar Karnātus no Ēveles pamanījuši arī Latvijas mērogā — Sējēja balvas konkursa vērtētāji. Kāpēc tad lai Dziļlejām brauktu garām Burtnieks? Kādā jaukā jūlija svētdienas vakarā šī saruna ar laucinieku Ivaru un pilsētnieci Inesi, viņi abi savu ģimenes ligzdu Dziļlejās savijuši pasakaini skaistā vietā.

Matīšu kultūras nama pamatakmens likts gandrīz pirms 100 gadiem — 1924. gada jūlijā. Šomēnes sāksies vērienīgi kultūras nama atjaunošanas darbi, tos veiks būvfirma SCO Centrs.

No 1995. līdz 2011. gadam sadzīves atkritumu apsaimnie­košanas infrastruktūras attīstībā un normatīvo aktu prasībām neatbilstošu izgāztuvju rekultivācijā Latvijā ieguldīts 99,1 miljons latu. Ārvalstu finanšu ieguldījums (ieskaitot Eiropas Savienības fondus) šo gadu laikā bija 65,61 miljons latu, valsts budžeta dotācija – 10,08 miljoni latu, projektu īstenotāju ieguldītie līdzekļi – 23,41 miljons latu.

SIA "Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija" ("ZAAO") 1998. gadā dibināja tā laika Cēsu, Limbažu, Valkas un Valmieras rajona 82 pašvaldības. No 2005. gada poligons "Daibe", tagad reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs, ir vienīgā visa Ziemeļvidzemes reģiona cieto sadzīves atkritumu apstrādes un noglabāšanas vieta.

Latvijas lauksaimnieku prestižākās balvas «Sējējs» laureāta Kocēnu novada Bērzaines pagasta zemnieku saimniecības «Zilūži» vārds kopš 2017. gada 15. augusta pavisam oficiāli ir piederīgs arī Valmierai. Pārgaujā, Stacijas un Nākotnes ielu krustojumā, bijušajā avīžu kioskā nu ir atvērta šīs saimniecības pirmā stacionārā tirdzniecības vieta. Līdz šim Grasbergu ģimenes uzņēmumā pēc senām senču receptēm saražotos piena produktus — pienu, kefīru, sviestu, biezpienu, jogurtus un saldējumu — ar septiņiem busiem regulāri nogādā pircējiem plašā apkaimē vairākos valsts reģionos. Kioska atvēršana Valmierā ir sava veida uzdrīkstēšanās eksperiments, par kuru «Zilūžu» saimniecības vadītājs JĀNIS GRASBERGS «Liesmai» teica:

Valmieras Kultūras centra foajē līdz 31. augustam apskatāma foto stāstu izstāde «Veselā miesā vesels gars». 48 bildēs redzami mirkļi no augusta sākumā notikušās radošo nodarbību nometnes, kurā piedalījās Valmieras pilsētas un apkārtnes jaunieši no sociālā riska grupām vecumā no 15 līdz 19 gadiem.

Pagājušajā ceturtdienā sen jau klusā vecā Cēsu alus brūža pagalmā bariņš cilvēku bija pulcējušies uz nelielu vakarēšanu, kurā galvenais notikums bija šopavasar sāktā projekta — dokumentālas filmas par Cēsu alus darītavu Brūža stāsti — pirmo iestrāžu aplūkošana. Pirms visi devās kinozālē — bijušajā katlumājā, ar nākotnes plāniem iepazīstināja projekta virzītājs, Vides risinājumu institūta līdzīpašnieks GUNDARS SKUDRIŅŠ:

Senajās saimniecībās, to skaitā muižu saimniecībās, nebija nejaušu ēku. Tāpēc, atjaunojot seno Kokmuižu un tās teritoriju, nepieciešams maksimāli saglabāt to, kas kultūrainavā vēl pastāv. Raugoties uz muižu arhitektūras mantojumu Latvijā kopumā, retas ir vietas, kur muižas kompleksā saglabājušās visas ēkas, taču Kokmuiža ir salīdzinoši bagāta gan arhitektoniski, gan ainaviski.

Zemkopības ministrijas (ZM) īstenotās Eiropas Komisijas programmas «Skolas piens» un «Augļi skolai» vairāku gadu laikā iemantojušas lielu popularitāti skolēnu vidū. Programma «Skolas piens» tiek īstenota kopš 2004./2005. mācību gada, bet programma «Augļi skolai» — kopš 2010./2011. mācību gada. Programmā iesaistījušās arī turpat 20 mūspuses pilsētu un novadu skolas.

Pusdienlaikā ņem līdzi interesantas grāmatas, nāc uz Hanzas namiņu pie Valmieras muzeja un iemaini tās pret citu atnestajām grāmatām! Ienāc un uzzini, kā tas viss notiek, — tā aicināja Valmieras bibliotēka viņnedēļ.

Rūjienas novada Jeru pagasta pārvaldē ir sena tradīcija — katru vasaru aizvest savas apkaimes pensionārus ekskursijā. Apceļotas vai visas Latvijas populārākās un ievērības cienīgākās vietas. Šogad tradīcija turpināta un pat papildināta, piedāvājot iespēju izkustēties ne tikai senioriem, bet arī citu paaudžu iedzīvotājiem. Par ceļojuma mērķi izvēlēts nekas cits kā pašu Jeru pagasts, un pasākuma devīze «Ar lepnumu par savējiem» esot izpelnījusies necerētu atsaucību. Stāsta pagasta pārvaldes vadītāja INDRA CELMIŅA.

Kad 2013. gada 22. augustā «Liesmā» rakstījām par Rūjienas novada jaunumu — radošās grupas «Rūjas dadzis» vasaras nometni bērniem no 7 līdz 13 gadu vecumam, nometnes iniciatore un vadītāja Daina teica: «Šī ir pirmā, bet ceram, ka ne pēdējā vasaras nometne bērniem.»

Pietiekami vēsais jūnijs un jūlija pirmā puse bija radījuši iespaidu, ka visa šī vasara paies bez siltām un karstām dienām un visiem lielajiem satraukumiem par globālo sasilšanu nav reālas izpausmes. Tad nāca jūlija nogale, kad Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) novērojumu tīklā 31. jūlijā Daugavpilī tika reģistrēti +28,8 grādi. Tajā pašā laikā LVĢMC informācija liecina, ka tikai nu jau attālajā 1993. gadā Latvijā tika piedzīvota pēdējā vasara, kurā ne reizi gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu robežu. Turklāt togad augstākā gaisa temperatūra +28,9 grādi bija jau maijā Ainažos, un vasaras mēnešos novērotā temperatūra nepārsniedza +28,2 grādus. Pirms tam gan no 1961. līdz 1993. gadam kopumā bija 10 vasaras, kurās gaisa temperatūra Latvijas teritorijā nesasniedza +30 grādus.

Lai uzlabotu automašīnu stāvvietu pieejamību pilsētas centrā, pie Vecpuišu parka Andreja Upīša ielā 2 un pie Valmieras vājdzirdīgo bērnu internātvidusskolas - attīstības centra internāta Leona Paegles ielā 20 ir uzsākta stāvlaukumu izbūve.

Lai nodrošinātu ielu kvalitatīvu infrastruktūru Valmieras uzņēmumiem, kā arī visiem satiksmes dalībniekiem, tika uzsākta un pašlaik noslēgumam tuvojas Cempu ielas un Paula Valdena ielas pārbūve, ziņo Valmieras pašvaldība.

Šosestdien Zemessardzes 22. kājnieku bataljona štābā «Kaugurmuiža» noslēgsies 18 dienas ilgusī Zemessardzes pamatapmācības nometne. Nometnē, kurā apmācības procesu nodrošina Zemessardzes 2. brigādes vienību instruktori, piedalās teju 70 jaunie zemessargi no Vidzemes un Rīgas.