Kuldīdzniekam Raitim (vārds mainīts, jo vīrietis negribēja publiski atklāt savu identitāti) ir labs darbs, dzīvoklis, visbeidzot – arī pašam sava ģimene. Visu viņš sasniedzis paša spēkiem, arī nu jau slēgtā Alsungas bērnunama darbinieku mācīts. "Tur iemācīja, ka no darba nav jābaidās," atzīst Raitis.
Arī mūspusē daudzi lauksaimnieki bažījas, ka ieilgušo lietavu dēļ joprojām palielās platībās ir nenovākti graudaugi, tādēļ lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir aizņemta, nevar to uzart un iesēt ziemājus. Šādā neapskaužamā situācijā katrs starp lietiem noķerts un laimīgi apsēts ziemāju hektārs pašlaik tiek uzskatīts par graudkopja sava veida sasniegumu.
Iepriekšējā piektdienā Daibē notika ZAAO 4. atvērto durvju diena, uz kuru bija aicināti Ziemeļvidzemes pašvaldību vadītāji un par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgie speciālisti. Vajadzība pēc šādas atkārtotas iepazīstināšanas gan ar ZAAO piedāvātajiem tehniskajiem atkritumu apsaimniekošanas risinājumiem, gan prasībām atkritumu šķirošanā vispirms ir tādēļ, ka dažās pašvaldībās pēc vēlēšanām mainījusies vadība, bet vēl vairākās — par atkritumu savākšanu un šķirošanu atbildīgie saimnieciskie darbinieki. Šāda kopīga saruna, kurā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas un Izglītības ministrijas pārstāvji, bija nepieciešama arī tādēļ, lai pašvaldību pārstāvjiem skaidrotu, kādas prasības atkritumu apsaimniekošanā gaidāmas turpmāk. Tās vispirms nosaka vairāki šogad pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pašvaldībām atkritumu apsaimniekošanā daudz konkrētāku un galveno atbildību. Līdz šim likumdevēji šo atbildību bija noteikuši diezgan vispārināti, bet turpmāk jau noteikts, kādas normas, kādi atkritumu savākšanas un šķirošanas procenti kurā gadā būs jāsasniedz.
No 11. līdz 15. septembrim Valmieras pirmsskolas izglītības iestādēs notika Drošības dienas, ko organizē Valmieras Izglītības pārvalde sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu.
Turpinot tēmu par maldinošiem operatīvo dienestu izsaukumiem, sarunājos ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietnieci medicīnas un operatīvajos jautājumos SNIEDZI BRAČKU.
Kā jau ierasts, rudenī iedzīvotāji aktīvāk dodas mežā sēņot, ogot vai vienkārši labi atpūsties. Diemžēl pēdējā laikā aizvien vairāk sēņotāju un ogotāju apmaldās, nespēj izkļūt no meža. Tāpēc Valsts policija iedzīvotājiem, kuri dodas mežā vai purvā, atkārtoti atgādina būt gudriem un prātīgiem, nodrošināties ar pašu nepieciešamāko, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk varētu atgriezties siltajās mājās.
«LKS «Lauksalaca» par ilggadēju darbību lauksaimniecības nozarē — lielākajam darba devējam un nodokļu maksātājam Mazsalacas novadā». Tā teikts Ministru prezidenta Māra Kučinska šā gada 25. augustā «Lauksalacai» pasniegtajā Pateicības rakstā.
Kad «Liesma» nesen viesojās Mazsalacas novada Sēļu muižā un ar izbrīnu apskatīja tās daudzās izstāžu zāles un izstādes, pagasta kultūras darba vadītāja Ināra Blūma ar pateicību pieminēja vairākus vietējos, kuri regulāri palīdz Sēļu muižas garīguma vairošanā. Viens no tiem — vietējais galdnieks, kokamatnieks, arī tautas mūzikas kopas «Sēļu muižas muzikanti» akordeonists UĢIS VĪTIŅŠ. Nolēmām iepazīties, tādēļ devāmies ciemos uz Sēļu pagasta centra «Dīķīšiem».
Dikļu muižas kalpotājam Jānim bijis tikai septiņpadsmit, kad vācu teātrī redzētās Šillera lugas «Laupītāji» izrādes iespaidā viņš iejūsmināts sācis to pārtulkot latviski, visticamāk pat nezinādams, cik šis solis nozīmīgs dzimstošajai latviešu kultūrai: 1818. gadā muižas rijā (pēc citiem avotiem — šķūnī) notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā. Pats Jānis bijis, kā tagad teiktu, trīs vienā — tulkotājs, režisors un aktieris: tēlojis Kārli Moru, citās lomās iejutušies pārējie muižas ļaudis. Saglabājušās ziņas, ka uzveduma iespaids bijis gana liels, lai toreizējie teātra spēlētāji vēlāk uzvārdu došanas laikā sev izvēlētos izrādes varoņu vārdus (interesanti, kāda izcelsme Peitānu Jāņa uzvārdam?)
Augstākajā ēkā Seulā, Dienvidkorejā, un piektajā augstākajā pasaulē — Lotte World Tower debesskrāpī — lietots Valmiera Glass ražotais stikla šķiedras audums, lai nodrošinātu augstās ugunsdrošības prasības augstceltnē. Audums izmantots kā ugunsdrošais dūmu un uguns aizkars jeb ugunsdroša barjera, kas ir efektīvs aizsardzības veids ārkārtas situācijās, kas saistītas ar ugunsgrēka izcelšanos un izplatīšanos telpās.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) konkursa «Sakoptākais mežs» žūrija noslēdzošajā mežu īpašumu vērtēšanas izbraukumā klātienē vērtēja meža īpašumu «Liepas» Burtnieku novadā un «Liepziedi» Limbažu novadā. Konkursa rezultātus izvērtēs un paziņos meža nozares gada balvas «Zelta čiekurs» pasākumā decembrī.
Saistībā ar Valmieras un Gīterslo sadraudzības 25. jubileju 8. septembrī pie Beverīnas novada brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem viesojās trīs pārstāvji no Gīterslo. Beverīnas novada pašvaldību tikšanās reizē pārstāvēja izpilddirektore Egita Biša, kā arī darba drošības speciālists Vidars Vilmuts un pārstāvji no novada brīvprātīgo ugunsdzēsēju komandas.
Pagājušās nedēļas nogalē mūspusē viesojās ilggadējie vēsturiskā Valmieras rajona pilsētu un novadu sadarbības partneri no Gīterslo apriņķa Vācijā. Svinīgais pasākums notika Rūjienā, taču ciemu dienās vācu draugi apmeklēja arī vietas, kurās ar Gīterslo labdaru atbalstu realizēti vērienīgi projekti. Ciemiņus uzņēma Valmiera, Kocēni, Beverīnas novads, Mazsalaca u.c.
Cilvēks satrauktā balsī operatīvā dienesta zvanu centram ziņo, ka viņu vai kādu citu piemeklējusi nelaime, un sauc palīgā. Glābēji steidz uz notikuma vietu, taču nereti nākas konstatēt, ka izsaukums bijis nepamatots jeb maldinošs. Tiek tērēti dienestu resursi, pie tam gadās arī, ka tajā pašā laikā citviet palīdzība bijusi vairāk vajadzīga. Tomēr ne visas situācijas vērtējamas viennozīmīgi.
Otrdien Valmieras 5. vidusskolas četrdesmit pirmklasnieki, pēc stundām sagaidījuši savus vecākus vai vecvecākus, kopā ar skolotājām mācību dienu noslēdza Lucas skvērā. «Sanāca praktiska darbošanās Zaļajā klasē,» secināja skolas direktore Rudīte Markus, bet Valmieras pašvaldības speciāliste Līga Zālīte papildināja: «Iesaistījāmies Latvijas Pašvaldību savienības projektā «Pašvaldību labie darbi parkos Latvijas simtgadei», un Meža dienu 2017 ietvaros 5. vidusskolas pirmklasnieki dekoratīvo krūmu dobē iestādīja 66 dekoratīvo krūmu stādus — klinšu rozītes, hortenzijas, lielās fotergilas, gludmalu kārklu, bārbeles un citus augus, ko sarūpēja «Latvijas Valsts mežu» stādaudzētava. Projektu finansēja Lauku atbalsta dienests — Valmieras pašvaldība varēja iegādāties koku un krūmu stādiņus par piecsimt eiro.»
Pagājušās nedēļas nogalē sabiedriskā labuma biedrībā «Kristīgais žēlsirdības centrs» viesojās draugi un centra atbalstītāji no Vācijas pilsētas Halles, viņi Valmieru apmeklēja kopā ar Gīterslo apriņķa delegāciju, lai atzīmētu 25 gadu jubileju, kopš pastāv ciešas partnerības saites starp Gīterslo un Valmieru.
ZIEDONI DUDELI, bruņojušos ar ķerru un lāpstām, satiekam pie Naukšēnu Doktorāta — viņš sagatavojies šķeldas vešanai uz bērnu rotaļlaukuma celiņiem. Taču no darba brīvajā laikā Ziedonis visbiežāk sastopams mežā, jo tēvs bijis mežsargs Rencēnu pusē, tā ka meža noslēpumi iepazīti jau no agras bērnības. Lai arī Ziedonim ir dzīvoklis Naukšēnu centrā, viņš daudz labprātāk pieskata māju Nurmos — pie vilkiem un lāčiem, kā pats smej, lai varētu nodoties saviem vaļaspriekiem — ogošanai un sēņošanai. «Divdesmit septiņos gados būs kādas divdesmit tonnas melleņu izlaists caur rokām,» rēķina Ziedonis, skumji nopūšoties: «Nav jau vairs mežu, kādreiz ogas pa durvīm nāca iekšā, tagad visu zāģē nost — komercija un bizness pirmajā vietā. Būtu labi, ja varētu kaut kur aizvest cilvēkus paogot, savulaik vienā kvartālā visu vasaru nosēdējām, bet nu nekā — tur, kur bija meži, palikuši vien celmi. Neteikšu, ka būtu izplūkāts, pats arī ar kombainu lasu, nekāda nelaime tā nav, vienkārši mežā pašam jāuzvedas kā cilvēkam — nupat dabūju palamāties, ka vēl zaļas dzērvenes jau lasa.
Naukšēnu pagasta Lejasbrammaņu saimnieks RIMANTS GAIDAMOVIČŠ ir biškopis ar 40 gadu stāžu, tāpēc arī viņa bites nespieto un medu sanes pat tajās vasarās, kad visi sūkstās par neražas gadu. Nupat Rimanta dravas griķu medus saņēmis kārtējo atzinību starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2017. Gaidamoviči rūpējas par septiņās astoņās vietās izvietotām 180 saimēm un uz vaicājumu, kā to visu iespējams paspēt, mundri atbild — lūk, četras rokas un diennaktī 24 stundas, jo saimniekam palīgos nāk kundze Skaidrīte. «Vai es precoties varēju paredzēt, ka būs vēl par viņu nodokļi un arī alga jāmaksā,» joko Rimants, jau nopietnāk piebilstot: «Laukos labi, ja ir ko darīt. Tādi gadi kā pagājušais un šis priecē, kaut arī jau saimes ieziemojam, vēl joprojām medu sviežam, tā ir vairāk nekā pērn. Medus gados mums iet štruntīgāk, tad tas ir visiem un visur, bet neražas gadi mums ir superīgi. Mēdz teikt — ja valstī ir krīze un ekonomika iet uz leju, tad sarodas ļoti daudz bitenieku, jo visi domā, ka tā tāda viegla peļņa jau pirmajā gadā, neparēķinot, cik vajag investēt, lai ar šo lietu nodarbotos nopietni un profesionāli.
Pagājušas nedēļas nogalē, atzīmējot 25 gadu sadraudzības jubileju, daudzviet kādreizējā Valmieras rajona teritorijā viesojās Gīterslo apriņķa delegācija no Vācijas, un izņēmums nebija arī Naukšēnu novads.
Runājot par veselības aprūpi Latvijā, kā pamatjautājums aizvien ir uzsvērta pakalpojumu pieejamība. Pētot rādītājus Eiropas Savienības mērogā, redzams, ka Latvijā tie ir viszemākie, un vēsta, ka ceturtajai daļai iedzīvotāju veselības aprūpe ir nesasniedzama. Veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība balstīta uz trim vaļiem – pakalpojumu dārdzību, bezgalīgām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un nepārvaramo attālumu līdz ārstniecības iestādēm.