Pilsētās un novados

Valmieras policija meklē attēlos redzamos vīriešus, kuri, iespējams, veica zādzību pārtikas veikalā, Valmierā, Rīgas ielā 4.

PEO JUNSONS Latvijā dzīvo aptuveni 13 gadus. Lai arī sākotnēji piedāvāju runāties angļu valodā, Peo smejot atteica, ka tas nav vajadzīgs. Viņš šo gadu laikā apguvis latviešu valodu ļoti labā līmenī – gan mutiski, gan rakstiski.

Nākamgad apritēs jau desmit gadu kopš NADĪMS ZIA ar savu dzīvesbiedri Inesi nolēma no Francijas pārcelties uz Dobeli. Inese te bija dzīvojusi jau agrāk, taču Nadīmam pilsēta iepatikās, kad viņš pirmoreiz viesojās atvaļinājuma laikā.

Jau divus gadus Cēsīs dzīvo JEĻIZAVETA TKAČENKO no Ukrainas. Sasveicināmies latviski, bet vienojamies, ka saruna notiks krievu valodā. "Saprast visu saprotu, bet atbildēt tik labi, kā gribētu, vēl nevaru," atzīst Jeļizaveta, piebilstot, ka valodu apgūst pašmācības ceļā.

Pagājis 30 gadu, kopš VIORIKA SKRIPKARA ar vīru Vasīliju un gandrīz pusgadu veco meitiņu no Moldāvijas atbrauca uz Latviju. Toreiz domāja – uz laiku, bet iznāca – pavisam.

Pēc 14 gadu dzīvošanas Brillionā Viskonsinas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs uz pastāvīgu dzīvi Madonā šogad atgriezusies Vineta Caune-Meijere kopā ar vīru DŽASTINU VILJAMU MEIJERU un abiem bērniem. Gevins Dairis šoruden uzsāka mācības Madonas pilsētas  vidusskolas 4. klasē un Adriana Larena – 2. klasē. Ģimene vēl tikai iejūtas gan šejienes sadzīvē, arī Latvijas klimatiskajos apstākļos un palīdz skolā iejusties abiem bērniem, kuriem mācības notiek nevis angļu, bet latviešu valodā.

Piektdien vairāk nekā 300 Eiropas pilsētās tika atzīmēta Zinātnieku nakts. Tradicionāli arī Valmiera ir šo pilsētu vidū, un arī šogad durvis interesentiem ar vienotu tēmu — Zinātnes sasniegumi — ideju avots inovācijai — vēra Vidzemes Augstskola, kā arī Valmieras Bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļa.

29. septembrī Miķeļdienā laiks bija kā uz pasūtījumu. Atvasaras saulīte sildīja un tā vien aicināja dabā. Rūjieniešiem todien bija kurp doties, jo Tautskolas rudenīgos toņos iekrāsotajā pagalmā notika svētki «Ķirbis ienāk pagalmā.»

Viena no sociālā darba prioritātēm Kocēnu novadā ir ģimenes ar bērniem. «Īpašs brīdis jauno vecāku dzīvē ir mazuļa reģistrācija, tāpēc nolēmām, ka tas jāpadara vēl sirsnīgāks. Painteresējāmies, kā tas notiek citās pašvaldībās, un jauka likās ideja, ka novada jaundzimušajiem varētu dāvināt pagastu iedzīvotāju adītas zeķītes. Ar cerību, ka gan jau kāds atsauksies, ievietojām sludinājumu vietējā avīzītē, un tiešām liels prieks, ka ideju aktīvi atbalstīja ne tikai seniori, kas pirmie tika uzrunāti, daļēji uzskatot, ka tā varētu būt viņu līdzdarbība, pateicoties par pašvaldības atbalstu, bet arī jaunas meitenes, kam adīšana ir hobijs,» pastāstīja novada sociālā dienesta vadītāja SOLVITA RUMBA.

Vēl tikai suņa astei jāpārkāpj, un kocēnieši būs tikuši pie skaisti sakārtotas 800 metru garas bruģētas Ozolu ielas.

Konkursa «Skaistākā dzīves vieta un vide Kocēnu novadā 2017» komisija apsekojusi visus desmit  īpašumus: Kocēnos Alejas ielu 5, Dārza ielu 10 un 15; Kocēnu pagastā «Puģīšus», «Jaunpīlādžus», «Mazo Ansi», Brandeļu «Dzirnavas» un «Jumaras»; Dikļu pagastā «Madaras» un Vaidavā namu Gaujas ielā (pieteikt pretendentus varēja gan objekta īpašnieki vai apsaimniekotāji, gan kaimiņi vai garāmgājēji).

Lustīgi rudens saulgriežus jeb Miķeļdienu svin pilsētā un novados. Bērni bērnu dārzos, lauku ļaudis pagastu centros, iepērkoties dažādos tirdziņos.

Turpinot Vidzemes slimnīcas infrastruktūras sakārtošanu, kas ietver iekštelpu remontu un telpu pārbūvi, parakstīts līgums par Vidzemes Rehabilitācijas centra stacionāra daļas būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību.

Vakarrīt arī Valmieras tirgū bija ieradies vēsums un pēc iepriekšējām saulainām dienām skuma pat gladiolas. Dzidra, kas tās piedāvā daudzkrāsainas, stāstīja, ka par citiem ziediem vēl varot parūpēties, piesegt vai arī nogrieztus vēsumā uzglabāt, bet ar gladiolām viņa tā neesot mēģinājusi. Tādēļ pirmo salnu dienas esot no tām arī atvadas. Taču vakar gladiolas tirgū vēl bija paši cēlākie, visvairāk pirktie ziedi. Par daudzziedu vārpu viņa prasa vien 70 centus. Izpērkot visas. Pieprasījums esot atkarīgs no vārda dienām. Vakar bija Sergeji un Svetlanas, tādēļ uz tirgu gladiolas paņēmusi tā vairāk. Piektdien, kad vārda diena ir Miķeļiem un Mikiem, iespējams, ka uzziedējušo gladiolu pat pietrūkšot.

Otrdien Valmieras pašvaldībā tika prezentēta digitalizācijas un informācijas uzturēšanas sistēma, ko izveidojusi SIA «Cemety». Sistēma izveidota sadarbībā ar pilsētu un novadu pašvaldību, kā arī kapsētu apsaimniekošanas speciālistiem un paredzēta gan kapsētu uzturētāju un apsaimniekotāju, gan arī iedzīvoju ērtībai.

Jau rakstīts, ka Burtnieku novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts akciju sabiedrību «Latvijas Valsts meži» Matīšu pagastā turpina Jēkabkalna sakārtošanu un tā dabas vērtību apzināšanu. Šis kalns ir apmēram 700 metru garš un 300 metru plats pacēlums, kas apaudzis ar kokiem, galvenokārt ošiem un eglēm. Bet tālos gados te iestādītas arī 9 izcilas veimuta priedes, riekstu koki, dižskabārži un lapegles. Pacēluma piekājē vijas neliela upīte.

Otrdien Burtnieks pabija vietā, kur ikdienā apgrozās Burtnieku bērni un jaunieši, piedaloties dažādos interesantos pasākumos un nereti uzņemot ciemiņus tepat no Latvijas un pat ārzemēm. Šeit dzimst arī pa kādai galīgi trakai idejai, kuru tomēr izdodas realizēt dzīvē. Par vienu no tām, šovasar īstenotu starptautisku jauniešu apmaiņas SAIL4activeLIFE jeb Burā aktīvai dzīvei! projektu, ko veidojuši un realizējuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas āra dzīves entuziasti, stāsta Burtnieku jaunatnes centra vadītāja un Burtnieku novada jaunatnes lietu speciāliste Daiga Kīna:

Pirms pāris nedēļām Burtnieks kādā lietainā ceturtdienas pēcpusdienā pabija pie Sīmansoniem Rencēnu pagasta Meža Svennēs, lai novada vēsturei saglabātu kārtējo dizaineru un metālapstrādes virtuozu tēva Māra un dēla Jurģa radīto unikālo metāla darinājumu, kas nākamajā dienā, detaļās izjaukts, jau devās uz tehnoloģiskām procedūrām Rīgā, lai vēlāk nokļūtu savā nākamajā dzīves vietā Kurzemes jūrmalā pie Ovīšu bākas. Īsos monologos Jurģis un Māris Sīmansoni par savu darinājumu: kāpēc, kā un kur.

SIA «VTU Valmiera» informē, ka 1. oktobrī stāsies spēkā mainītais Valmieras pilsētas maršrutu autobusu kursēšanas saraksts.

Ir piedzimis fotoalbums «Mēs te dzīvojam» par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) dabu un cilvēkiem. Ideja par šāda albuma vajadzību rezervāta teritorijā dzīvojošo dabas vērtību popularizētājiem bijusi jau sen. Taču šogad, kad aprit jau 20 gadu kopš ZBR izveidošanas, bija pienācis īstais, var pat teikt, pēdējais laiks, lai šāda grāmata būtu kā skaista jubilejas velte. Albumu izdod Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta atbalsta biedrība, realizējot Lauras Taubes un Ilvas Paideres ideju. Tā izdošanu finansiāli atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds, projekta «Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju glabātie dārgumi — dāvana Latvijai no paaudzes paaudzē» ietvaros.