Pilsētās un novados

Valmieras tehnikums sadarbībā ar Valsts izglītības attīstības aģentūru īsteno projektu «Valmieras tehnikuma modernizēšana specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu» ietvaros». Projekta aktivitātes paredz investīcijas četru izglītības programmu attīstīšanā Valmierā un Valmieras tehnikuma teritoriālajā struktūrvienībā Rankā. Valmierā pašlaik notiek darbs pie multifunkcionālas metālapstrādes mācību laboratorijas būvprojekta izstrādes. Tā paredzēta jaunās izglītības programmas «Mehānika un metālapstrāde» praktisko mācību īstenošanai. Ēkas projektēšanu veic SIA «BM-projekts», kopējā būves platība — aptuveni 430 m2.

Par to, ka daudzdzīvokļu namu pagalmu šaurajās brauktuvēs novietotās automašīnas traucē operatīvo dienestu transporta piekļuvi notikuma vietai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests brīdinājis ne reizi vien. Diemžēl situācija Latvijā un arī Valmierā joprojām nav mainījusies. Lai kārtējo reizi aktualizētu šo problēmu, ugunsdzēsēji glābēji, pilsētas pašvaldības un vietējo mediju pārstāvji 20. septembra pusdienlaikā un vakarā kopīgi apmeklēja dažus daudzdzīvokļu māju pagalmus.

Pamazām tuvojas tas brīdis, kad Valmierā blakus Vidzemes olimpiskā centra ledus hallei durvis tuviem un tāliem peldēšanas un dažādu citu ūdens procedūru cienītājiem durvis vērs jaunais peldbaseins.

Nedēļas nogalē, kad bija izsludināta staigāšanas diena un tika piedāvāta iespēja doties izziņas pārgājienos, viens no tiem aicināja arī uz Valsts policijas Valmieras iecirkņa mītni Garā ielā 4. Te viesus gaidīja gan Valmieras 5. vidusskolas policijas klases audzēkņi populārajos Bruno Bebra un Runča Rūda tērpos, gan pats iecirkņa priekšnieks Andris Šteimaks, arī reģiona pārvaldes kārtības policijas biroja prevencijas grupas vecākā inspektore Liene Kaužēna un Valmieras iecirkņa kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Rita Ozarska.

Nesen notikušajā starptautiskajā izstādē «Riga Food 2017» piedalījās vairāk nekā 35 valstis, savus jaunākos produktus un pakalpojumus demonstrēja vairāk nekā 700 uzņēmumu. Nu jau par tradīciju kļuvusi LLKC organizētā mājražotāju un amatnieku līdzdalība izstādes nacionālajā kopstendā. Otro gadu izstādes apmeklētāji pēc mājražotāju produkcijas degustācijām vairākās nominācijās nosaka, viņuprāt, izcilākos latviskās garšas produktus. Gaļas izstrādājumu kategorijā par šā konkursa laureātu kļuva Rūjienas novada Jeru pagasta bioloģiskā zemnieku saimniecība «Arumi», kurā saimnieko INETA UN LAIMONIS BOLES. Augstais apbalvojums bija iemesls, lai «Liesma» pieteiktos ciemos.

Jau kļuvis par tradīciju, ka Rūjienas novada pašvaldība ik pavasari izsludina projektu konkursu «Iedzīvotāji veido savu vidi». Uz domes finansiālo atbalstu var pretendēt biedrības, nodibinājumi un arī fizisko personu neformālās grupas. Atbalstu parasti saņem sabiedriskā labuma projekti. Šogad par tādiem uzskatīti deviņi no atbalsta pretendentiem. Klāt rudens, kad konkursa vērtēšanas komisija sāk izvērtēt šovasar paveikto. Piedāvājam nelielu ieskatu dažos no šiem projektiem.

Šis mācību gads Arhlatviešu (M. Gorkija) vidusskolā sākās skumji. Baškortostānas Izglītības ministrija pieņēma likumu, ka dzimto valodu var apgūt, ja klasē, kurā apgūst konkrēto valodu, ir vismaz septiņi skolēni. Latviešu valodas apguvēju klasēs nav tik daudz skolēnu. Klasē galvenokārt ir viens vai divi skolēni, kas vēlas apgūt latviešu valodu kā dzimto valodu. Cik dīvaini! — Baškortostānā vienmēr ir atbalstītas minoritātes, vienmēr ir ticis uzsvērts apgalvojums, ka ikvienai Baškortostānas republikā esošajai tautai ir tiesības apgūt savu dzimto valodu. Vārdi ne vienmēr sakrīt ar darbiem: izrādījās, šoreiz latviešiem nav tiesību apgūt savu dzimto valodu. Tā ir tauta, kas savulaik Baškortostānā ne tikai apstrādāja zemi, bet arī dibināja latviešu skolas, bibliotēkas, korus un orķestrus. Skumji, tiešām skumji un sāpīgi, ka tā vienkārši var aizmēzt to, kas tik ilgi un rūpīgi kopts un uzturēts. Taču šoreiz par laimi ir «bet», kas šo skumjo stāstu vērš mazliet gaišāku un cerīgāku.

Braucot pa autoceļu Valmiera — Mazsalaca, iepretī Vecates pagasta centram braucēju skatienu arvien piesaista ar izdomu izveidotā dekoratīvo augu dobe. No agra pavasara līdz pat salam tur kaut kas plaukst un zied. Blakus dobei pašlaik bagātīgi un koši saziedējusi dāliju kolekcija. Ziedošā ceļmala kļuvusi par vienu no Vecates vizītkartēm. «Liesmai» palaimējās satikt tās veidotājus un kopējus, vecatiešus REGĪNU KVETKOVSKU un GUNĀRU BERGU.

Vidzemes slimnīca sāk sadarbību ar Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžu.

Līdz oktobra vidum Valmieras novada fonds ir atvēris divas programmas jauniem projektiem Valmieras apkaimē. Jau ierastais projektu konkurss «Sev, tev, novadam» gaida lielākas vai mazākas idejas, kas vērstas uz līdzcilvēku iesaistīšanu fiziskā vai citādā dzīvesvides pilnveidē. Savukārt jaunums ir Ziedotāju aplis, kam var piedāvāt 2000 eiro vērtas ieceres, kas drīzāk vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, regulāriem pakalpojumiem, bet tikpat labi var ietvert vides objektu izveidi vai vienreizēju pasākumu rīkošanu.

Viens no Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem sociālajos tīklos izplatīja ziņu, ka šīs ārstniecības iestādes teritorijā savairojušies bezsaimnieka kaķi, ka to nu jau varētu būt ap sešdesmit. Šī informācija nonāca arī līdz dzīvnieku aizsardzības biedrībai «Trīnīte»: «Mums lūdza palīdzību, un mēs iesaistījāmies. Par šo situāciju sižets bijis Valmieras televīzijā, palīdz arī laikraksts «Ziemeļlatvija», informācija tika izplatīta arī biedrības mājas lapā, kā arī no mutes mutē caur veterinārās klīnikas «Mājas mīlulis» klientiem.

Šoruden pirmais «Smart Lunch» Vidzemes Augstskolā notika ar Vidzemes Augstskolas absolventiem Andri Jurgu un Tomu Bergu, pasākums pulcēja interesentu lielu skaitu.

Brenguļu «Jaunozolos» šogad kūtī gaiļi dziedot ne tikai rīta agrumā, bet cauru dienu un arī vakaros. Saimnieks Ilmārs Immurs atceras ticējumu: ja gaiļi dzied arī vakaros, tas uz lietainu laiku. Tāds paredzējums gan varētu būt attiecināms vien uz septembri, jo visa vasara drīzāk bijusi pārāk sausa, grāvji stāvējuši tukši, pat dīķī ūdens nav bijis. Viņš uzskata, ka tieši sausums lielā mērā ietekmējis labības nogatavošanos un kartupeļu nobriešanas aizkavēšanos rudenī. Kad beidzot uznācis lietus, augi vēl steiguši padzerties.

No maija līdz augusta beigām norisinājās Beverīnas novada pašvaldības rīkots konkurss «Sakoptākā sēta». Tika saņemti 25 pieteikumi no visiem pagastiem, veidojot konkurenci četrās nominācijās — sakoptākā lauku sēta, sakoptākā ģimeņu māju ciematā, sakoptākā daudzdzīvokļu māja un sakoptākais uzņēmums, lauku saimniecība.

"Mans mērķis ir panākt, lai jau pavisam tuvā nākotnē ikviens bērns Latvijā var justies droši un viņam ir sava ģimenes māju sajūta." Ar šo labklājības ministra Jāņa Reira teikumu pirms neilga laika tika sagaidīts ikviens ministrijas mājaslapas apmeklētājs. Valsts kā atslēgu uz šo mērķi ir izvēlējusies Labklājības ministrijas kopā ar Latvijas plānošanas reģioniem un pašvaldībām īstenoto deinstitucionalizācijas projektu, kurā ar ES fondu finansējuma atbalstu radīs plašu pakalpojumu klāstu, lai bērni, kas šobrīd dzīvo sociālās aprūpes centros, varētu augt ģimeniskā vidē.

Ģimenes atbalsta centrā "Zīļuks" Ērgļu novadā un Madonas novada bērnu un jauniešu ārpusģimenes aprūpes un atbalsta centrā "Ozoli" viesojāmies vēl pirms skolas gaitu atsākšanās, pēdējās vasaras brīvlaika dienās. Bērni līdz ar to bija sastopami, braukājot ar velosipēdu, skatoties pārraides televīzijā, rotaļājoties ārā, tomēr viņiem ir arī dažādi ikdienas darbiņi.

Vislabākā vieta, kur bērnam augt, nenoliedzami ir ģimene, jo tieši ģimene ir tā, kas nodrošina bērnu ar visu nepieciešamo, ne tikai ar materiālajam lietām, bet arī pašu galveno – emocionālo atbalstu un mīlestību. Diemžēl ne visi vecāki apzinās savu nozīmīgo lomu bērnu audzināšanā, un bērni no bioloģiskajām ģimenēm tiek izņemti un nonāk ārpusģimenes aprūpē. Vispirms šajos gadījumos tiek meklētas iespējas bērnam augt ģimenes apstākļos, vai nu pie aizbildņiem, vai audžuģimenē, un tikai tad bērns nonāk institūcijā.

Valmieras SOS bērnu ciematā bioloģisko vecāku atstātie bērni ierasti dzīvo ilgi. No bērna kājas līdz pieaugušā briedumam. Šeit veidojas viņu pasaules pamats.

Nu jau astoņus gadus Latvijā darbojas projekts "Babybox" – vieta bērna dzīvībai. Tā laikā izveidotas astoņas glābējsilītes – vietas, kur vecāki anonīmi var atstāt savu jaundzimušo adopcijai. "Kādreiz man likās, ka tikai psihiski slims cilvēks var atteikties no sava bērna, taču šo gadu laikā savu viedokli esmu mainījusi diezgan kardināli. Stāsti ir ļoti dažādi, un daudzi no tiem – vairāk nekā saprotami," stāsta projekta vadītāja Laura Zvirbule.

Kļūt par audžuģimeni ir misija, kuru ne visi spējīgi uzņemties. Tas ir smags darbs, kas līdzi nes gan asaras, bailes un satraukumu, gan gandarījumu un apziņu, ka esi kādam palīdzējis, mums atklāj Inga Pērkone no Raunas novada Drustiem, kura ir bijusi audžumamma jau vairākiem bērniem.